Skip to content

Ziņojums// Purvu, kūdras ieguves lauku pēc-izmantošanas veidu SEG emisijas un piesaiste

Latvijai ir pieejami 191,6 miljoni eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Pamazām tiek izstrādāti atlases kritēriji un noteikumi investīciju programmām, lai īstenotu Latvijas Teritoriālā taisnīgas pārkārtošanās plānā (turpmāk – Plānā) ietvertos investīciju pasākumus. To starpā 28,7 % no visa kopējā finansējuma ir paredzēti bijušos kūdras ieguves lauku rekultivācijai. Plānā ir ietverti vēlamākie rekultivācijas veidi (apmežošana, ogulāju stādīšana) un to potenciālais SEG emisiju ietaupījums. Tomēr šīs aplēses un attiecīgi rekomendētie bijušo kūdras lauku tālākas izmantošanas veidi balstās tikai uz viena projekta mērījumu datiem, kas nenodrošina pietiekamu ticamību prognozējamam siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) ietaupījumam. Lai pārliecinātos, cik rūpīgi ir izvēlēti galvenie bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi, un vai tie patiesi palīdzēs sasniegt klimata mērķus, biedrība “Zaļā brīvība” pasūtīja pētījumu – meta analīzi par siltumnīcefekta gāzēm no purviem, kūdrājiem un piesaisti kūdrā. Meta-analīzi veica un ziņojumu izstrādāja igauņu pētniece, doktore, Anna-Helena Purre. Ziņojuma pilnā versija (34 lpp., angļu valodā) pieejama šeit.


Pētījuma mērķis bija novērtēt siltumnīcefekta gāzu plūsmas (CO2, CH4, N2O) un oglekļa uzkrāšanos dabiskajos purvos un izstrādātos kūdrājos dažādās stadijās (izstrādātos, pamestos, dažādos pēc-izmantošanas veidos) ziemeļu puslodē, balstoties uz meta-analīzes metodi. Tostarp pētījuma mērķis bija novērtēt LIFE REstore projekta “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” SEG emisiju metodoloģiju un Lazdiņa un Lupiķa (2019)1 prezentētos rezultātus, veicot zinātnisku izvērtējumu un salīdzinājumu ar citviet līdzīgā klimatā uzrādītajiem rezultātiem.

Meta-analīze balstījās uz 92 recenzētiem rakstiem un promocijas darbiem, kuros pētīto teritoriju klimata apstākļi varēja tikt uzskatīti par līdzīgiem Latvijas apstākļiem. Meta-analīzes rezultāti liecina, ka trūkst ilgtermiņa SEG monitoringa datu Eiropas hemiboreālā reģiona kūdrājos, kam būtu liela nozīme īsāku SEG datu kopu interpretācijā. Lai gan zināmā mērā SEG emisiju dati par neskartajiem kūdras laukiem, kūdras ieguves vietām (aktīvajām un pamestajām) un rekultivētajām (t.sk. ar atjaunotu hidroloģisko režīmu) kūdras ieguves vietām ir pieejami, citi iespējamie kūdras ieguves vietu pēclietojuma veidi tikpat kā nav pārstāvēti. Turklāt datu kopas bieži ir salīdzinoši īsas (1–2 gadi), nepietiekami aptver ziemas periodus un trūkst modelēšanas pieejas sezonālo vai gada plūsmas aplēsēm.

Galvenie secinājumi:

Pētījuma rezultāti liecina, ka purvam raksturīga hidroloģiskā režīma atjaunošana un purvu atjaunošana ievērojami samazina ar kūdras ieguvi saistītās CO2 emisijas un padara šīs vietas par CO2 piesaistītājiem ar līdzvērtīgu vai pat spēcīgāku piesaistes potenciālu kā neskartajos purvos. Lielas CO2 emisijas rodas, ja pēc kūdras ieguves kūdras lauki tiek pamesti, un no tā būtu jāizvairās, veicot tūlītējus hidroloģiskā režīma atjaunošanas vai purvu atjaunošanas pasākumus.

Hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumi jāveic nekavējoties pēc kūdras ieguves beigām, lai mazinātu pamesto kūdras ieguves vietu ietekmi uz klimatu, jo, kūdrai saskaroties ar skābekli, tā sāk sadalīties, izdalot oglekli. CO2 ekv. emisijas tiek samazinātas līdz minimumam, ja ūdens līmenis ir tuvu kūdras virsmai.

Vislielākās oglekļa emisijas ir tieši no pamestajiem kūdras ieguves laukiem. Oglekļa emisijas kūdras ieguves posmā ir vidēji divas reizes lielākas nekā dabiskajos zemes lietojumos (pārejas purvos un augstajos purvos) vai atjaunotajās teritorijās (gan tādās, kur atjaunots tikai hidroloģiskais režīms, gan tādās, kur aktīvi atjaunota purvu ekosistēma).

Meta-analīzes rezultāti apstiprina hidroloģiskā režīma atjaunošanas (tuvu dabiskajam) un purvu renaturalizācijas pasākumu piemērotību SEG emisiju samazināšanai pēc kūdras ieguves beigām. Šobrīd nav pietiekamas informācijas par citu pēc-izmantošanas veidu rezultatīvo ietekmi uz klimatu (apmežošana, ogulāju stādīšana, zālāji).

Kopumā emisiju dati, kas šajā pētījumā iegūti, izmantojot meta-analīzi, ietilpst IPCC 1. līmeņa emisijas faktoru ticamības intervālos attiecīgajai klimata zonai un zemes izmantošanai. Atšķirības starp meta-analīzē iegūtajiem emisijas faktoriem un LIFE REstore projektā iegūtajiem emisijas faktoriem dažādiem SEG un zemes izmantošanas veidiem variē, tāpēc nav konstatējama sistemātiska pārvērtēšana vai novērtēšana par zemu attiecībā uz LIFE REstore projektā iegūtajiem emisijas faktoriem. Taču šos emisijas faktorus būtu vēl jāapstiprina ar citiem mērījumiem un atbilstošām modelēšanas metodēm.

Pēc autores domām ir nepieciešami papildus pētījumi un potenciāli arī izmaiņas IPCC Nacionālās inventarizācijas ziņojuma vadlīnijās, lai SEG emisijas, kas saistītas ar dārzkopības kūdras ieguvi un izmantošanu, jo īpaši emisijās, kas rodas ārpus valsts teritorijas, tiktu uzskaitītas atbilstoši realitātei dabā, t.i. nevis tiek pieņemta tūlītēja oksidācija jeb oglekļa nokļūšana atmosfērā pēc kūdras ieguves, bet tiek ņemts vērā, ka paiet ilgāks laiks līdz kūdrā uzkrātais ogleklis atgriežas atmosfērā. Pašreizējā ziņošanas pieeja ir piemērota enerģētiskajai kūdrai, bet ne dārzkopībā izmantotajai kūdrai.

Pilns ziņojuma teksts angļu valodā pieejams šeit.

Kontaktpersona:

Maksis Apinis, e-pasts: maksis@zalabriviba.lv

Atsauces

  1. Lazdiņš A., Lupiķis A. 2019. LIFE REstore project contribution to the greenhouse gas emission
    accounts in Latvia. In: Priede A., Gancone A. (eds.) 2019. Sustainable and responsible
    after-use of peat extraction areas. Baltijas krasti, Riga, pp. 21–54. ↩︎

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *