Raksta autori: Erica Gentili and Cosimo Tansini
Tulkoja: Ilze More (Zaļā brīvība)
Pirms gada Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju, lai strauji samazinātu ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrinātu enerģijas pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem: REPowerEU plānu.
Saskaņā ar šo jauno ES tiesisko regulējumu valdībām visā Eiropā ir pareizi jākartē savas teritorijas, lai noteiktu atjaunīgās enerģijas akselerācijas zonas. Šī prakse attiecas uz zonu izveidi, kurās var vienkāršoti un ātri izsniegt atļaujas atjaunīgās enerģijas iekārtām.
Teritorijas plānošanas un atjaunīgo energoresursu paātrinājuma zonu atlases pirmajā posmā ES noteikumi paredz saprātīgus vides kritērijus. Tas nav mazsvarīgi. Klimata krīze ir cieši saistīta ar citām krīzēm, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Būtiska ir arī sabiedrības līdzdalība. Jo mazāk iedzīvotāji ir iesaistīti un pilnvaroti piedalīties, jo lielāka iespēja, ka atjaunīgās enerģijas projekti saskarsies ar sociālo pretestību. Pastāv arī risks, ka politiskie spēki varēs izmantot sabiedrības neapmierinātību un virzīt debates ar nepatiesiem naratīviem pret AER.
No pirmā acu uzmetiena visiem šiem kritērijiem atbilstošu risinājumu izstrāde var šķist milzīgs uzdevums, kas faktiski varētu kavēt enerģijas pāreju uz AER. Taču ir daudz pierādījumu no visas Eiropas, kas liecina, ka, ņemot vērā dabu un kopienas, atjaunīgās enerģijas plānošana un atļauju piešķiršana kļūst vienkāršāka, ātrāka un izdevīgāka visiem.
Vairākas valdības, uzņēmumi un kooperatīvi pēdējos gados ir veikuši efektīvus pasākumus, lai ieviestu un paplašinātu atjaunīgās enerģijas sistēmas, izmantojot dabai pozitīvu, līdzdalības un sabiedrības vadītu pieeju.
Stratēģiskā vēja enerģijas plānošana Austrijā
2011. gadā Burgenlande kļuva par pirmo Austrijas federālo zemi ar juridiski saistošu telpisko plānojumu vēja parku būvniecībai. Tā kā viena trešdaļa tās teritorijas ir dabas aizsardzībā, ļoti rūpīgi bija jānosaka piekrastes vēja attīstībai piemērotās teritorijas, lai nekaitētu bioloģiskajai daudzveidībai. Telpiskā plānošana jau sākotnēji palīdzēja izvairīties no konfliktiem.
Izmantojot vides jutīguma kartēšanu, tādas teritorijas kā dabas un ainavu aizsargājamās teritorijas, dabas parki u.c. vispirms tika identificētas kā “izslēdzamās zonas”, izslēdzot bioloģiski daudzveidīgākās dabas vietas no jauno AER izmantošanai piemēroto vietu saraksta. Vēlāk tika novērtēta atlikušo teritoriju piemērotība, pamatojoties uz vēja parku iespējamo kopējo ietekmi uz ekosistēmām un apdzīvotām vietām; šo praksi sauc par stratēģiskajiem vides novērtējumiem. Piemērotu teritoriju noteikšana notika pēc augšupēja, līdzdalības procesa, kurā lēmumu pieņemšanas procesā tika iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās puses, piemēram, projektu izstrādātāji, pašvaldības un vides NVO.
Šīs pieejas priekšrocības ir nepārprotamas: vispirms izslēdzot bioloģiski daudzveidīgākās teritorijas no piemērotām AER vietām, VES un saules paneļu izvietošanu var paātrināt apgabalos, kur var samazināt ekoloģisko stresu. Tas ļauj paātrināt pāreju uz tīru enerģiju apvienojumā ar plašākiem reģionāliem un valsts plāniem ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai.
Stratēģija ir izrādījusies veiksmīga: līdz 2013. gadam Burgenlande spēja segt 100% savas elektroenerģijas vajadzības ar vēja enerģiju. Jauno projektu apstiprināšanas procedūru vidējais ilgums ir viens no īsākajiem Eiropā – 6,8 mēneši –, un labas un līdzdalības plānošanas panākumi ir acīmredzami: vairāk nekā 30 projektu pieteikumos tika izvirzīts tikai viens juridisks iebildums.
Dalīties nozīmē rūpēties
Neskatoties uz mazajiem teritoriālajiem ūdeņiem, Beļģijai ir sestā lielākā jūras vēja jauda pasaulē. Plānojot jūras vēja enerģijas attīstību Beļģijas Ziemeļjūrā, divas ļoti dažādas ieinteresētās personas ir sadarbojušās unikālā sabiedrības līdzdalības, dabai draudzīga projekta izstrādes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības apvienojumā: Beļģijas piekrastes platforma (BOP), investoru asociācija un vēja parku īpašnieki un vides organizāciju koalīcija.
Puses ir izstrādājušas Saprašanās memorandu, nodomu deklarāciju, kas izstrādāta, lai risinātu gan nepieciešamību attīstīt jūras vēja enerģiju, gan aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību Natura 2000 tīklā (lielākais koordinētais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē).
Šis iekļaujošais daudzu ieinteresēto personu dialogs ir ļāvis atjaunīgās enerģijas izstrādātājiem un vides NVO kopīgi plānot un panākt līdzsvaru starp uzmanību dabas ekosistēmām un atjaunīgās enerģijas prioritātēm, ja telpa ir ierobežota, vienlaikus saglabājot atbilstošus seku mazināšanas pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību. Jaunas vēja enerģijas teritorijas, kā norādīts Beļģijas jūras telpiskajā plānā 2020.–2026. gadam, faktiski daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, pateicoties skaidriem un stingriem nosacījumiem, kas nodrošina, ka projektu ietekme tiek pilnībā novērtēta un mazināta, izmantojot dabu iekļaujošus dizaina risinājumus.
Lēmumus pieņem sabiedrība
Sociālā pretestība jauniem atjaunīgās enerģijas projektiem parasti tiek atzīta par vienu no redzamākajiem šķēršļiem atjaunīgās enerģijas straujai attīstībai Eiropā. Pierādījumi no daudzām Eiropas valstīm liecina, ka konfliktus starp ieinteresētajām pusēm un iedzīvotājiem par atjaunīgās enerģijas ieviešanu bieži var atrisināt, izmantojot iekļaujošu dialogu un ieņēmumu sadali no elektroenerģijas pārdošanas. Vairāki piemēri liecina, ka tad, ja vietējās kopienas piedalās, cilvēku līdzdalība veicina ātrāku AERieviešanu.
“Ecopower” ir Beļģijas kooperatīvs, kas dibināts pirms vairāk nekā 30 gadiem un apvieno iedzīvotājus, lai kopīgi ieguldītu atjaunīgā enerģijā ar tiešu līdzdalību: visi akcionāri ir ražošanas iekārtu līdzīpašnieki. No savas produkcijas “Ecopower” piegādā aptuveni 90 GWh/gadā tīras elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai apmierinātu savu biedru patēriņa vajadzības un krasi samazinātu rēķinus par enerģiju. Tas arī palīdz saviem dalībniekiem patērēt mazāk un ražot savu enerģiju, uzstādot PV paneļus.
Lai gan “Ecopower” nedarbojas peļņas gūšanai, tā rada vērtību sabiedrībai, reinvestējot savu finansiālo pārpalikumu energoefektivitātē, vietējos sabiedriskajos pakalpojumos, mazāk ienesīgos atjaunīgās enerģijas projektos un darba vietu radīšanā. Šis solidaritātes gars dod iespēju arī maznodrošinātām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem gūt labumu no atjaunīgās enerģijas, nodrošinot, ka atjaunīgā enerģija veicina apkārtējo kopienu labklājību.
Daudzi iedzīvotāji un vietējās kopienas vēlas atkārtot “Ecopower” panākumus, un to pamatā ir liels neizmantots potenciāls: līdz 2050. gadam aptuveni 45% no atjaunīgās enerģijas ražošanas varētu būt iedzīvotāju rokās. Tomēr, ja mēs vēlamies realizēt šo potenciālu, prioritāte ir jāpiešķir tam, lai vietējās kopienās tiktu nodrošināta pietiekama atjaunīgās enerģijas ražošana (piemēram, pilsoņiem, kooperatīviem, vietējām iestādēm utt.), jo īpaši energokopienās.
Foto: Unsplash