Lai gan Parīzes nolīgumā ir noteikts globāls temperatūras mērķis, tas atstājis ES dalībvalstīm lielu elastību jautājumā, kā šo slieksni nepārsniegt. Tāpat ES dalībvalstu emisiju samazināšanas pienākumi dod iespēju izlemt, kā tās īstenot valsts līmenī. Tāpēc daudzas valstis ir pieņēmušas klimata pārmaiņu regulējošus tiesību aktus, lai izveidotu sistēmu, kas visaptverošā vai citādi vispārīgi stratēģiskā veidā risinātu konkrētas klimata pārmaiņu radītās problēmas. Šie likumi ir arī labākais instruments, lai iekļautu klimata neitralitātes mērķi vai datumu.
Vairāk nekā puse ES dalībvalstu un vairākas kaimiņvalstis līdz šim ir pieņēmušas vai atrodas klimata likumu pieņemšanas procesā. Klimata likumu darbības joma un saturs atšķiras. Labākajā gadījumā likumi ietver pārvaldības mehānismu kopumu, tostarp, uzraudzību, sabiedrības līdzdalību un neatkarīgas ekspertu struktūras izveidi, kas konsultētu politikas veidotājus. Šo mehānismu priekšrocība ir tā, ka tiek garantēts, ka plānoto pārvaldības izvērtējumu laikā klimats vienmēr būs politiskajā darba kārtībā.
Pieaugošais to Eiropas valstu skaits, kuras pieņem nacionālos klimata tiesību aktus, liecina par stingru un pieaugošu vienprātību, ka stingra valstu atbildība par klimata neitralitātes panākšanu ir izšķiroša, lai panāktu klimata neitralitāti. Tomēr šis ziņojums liecina, ka ne visas Eiropas valstis ir pieņēmušas nacionālos klimata pamatlikumus un ne visi klimata likumi ir vienlīdz spēcīgi. ES kontekstā tas nozīmē, ka Eiropas Klimata likums tiks ieviests uz ļoti nekonsekventu nacionālo klimata ambīciju un pārvaldības nosacījumu fona. Ja šī klimata neitralitātes “īpašumtiesību plaisa” netiks novērsta, tas var ļaut dalībvalstīm uzskatīt, ka citi ir atbildīgāki nekā viņi.
Šajā ziņojumā sniegts pārskats par situāciju klimata tiesību aktos Albānijā, Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Īrijā, Latvijā, Ziemeļmaķedonijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Serbijā, Slovēnijā, Slovākijā un Turcijā. Ziņojums ir atjaunināts otrais izdevums, pirmais tika publicēts 2022. gada maijā.
Ziņojums publicēts CAN Europe mājaslapā un pieejams šeit.
Foto no CAN Europe ziņojuma.