Igaunijas Zaļā kustība sadarbībā ar organizāciju CEE Bankwatch Network 13. martā publicēja ziņojumu, kurā iesaka Baltijas valstīm izvairīties no jaunas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) infrastruktūras būvniecības. Vides aizsardzības grupas uzskata, ka Somijas termināļiem Inko un Lietuvas Klaipēdā ir pietiekama jauda, lai apmierinātu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas gāzes pieprasījumu, īpaši ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos reģionā. Esošā infrastruktūra būtu jāuzskata par pagaidu rezervi, vienlaikus mērķtiecīgi samazinot gāzes pieprasījumu.
Ziņojuma galvenajā daļā apskatīta esošās infrastruktūras jauda, fosilās gāzes patēriņa scenāriji Igaunijā un Latvijā, kā arī zināmie plāni par LNG termināļiem šajās valstīs. Īsumā izklāstīti politikas ieteikumi, kā uzlabot energoapgādes drošību klimata mērķu kontekstā. Viens no svarīgākajiem ieteikumiem ir vajadzība ciešāk sadarboties reģionā, ņemot vērā valstu gāzes vajadzības un esošo infrastruktūru. Turklāt ir būtiski izbeigt subsīdijas un ieguldījumus pastāvīgā LNG infrastruktūrā un jaunos ilgtermiņa gāzes importa līgumos, kā arī pēc iespējas ātrāk izstrādāt detalizētu ceļvedi pakāpeniskai fosilās gāzes izmantošanas pārtraukšanai.
“Gan ekonomikas un infrastruktūras ministrs, gan enerģētikas eksperti un Elering ir apstiprinājuši, ka gāzes piegādes drošība ir garantēta un esošā infrastruktūra nerada ierobežojumus. Plāni būvēt jaunus LNG termināļus nav saistīti ar energoapgādes drošību, bet gan ir gāzes uzņēmumu spēcīgas lobēšanas rezultāts. Pārmērīga fosilās gāzes importa jauda vai nu novedīs pie situācijas, kad mēs palielināsim reģiona atkarību no fosilā kurināmā, vai arī infrastruktūra kļūs par neizmantotu aktīvu, kas neatmaksājas gāzes patēriņa samazināšanās un ekonomikas dekarbonizācijas kontekstā,” skaidro Johana Kulda (Johanna Kuld), ziņojuma autore un Igaunijas Zaļās kustības interešu aizstāvības eksperte.
Pagājušajā gadā reģionā tikai sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrai vien jau ir iztērēts gandrīz pusmiljards eiro valsts līdzekļu. Tā vietā, lai katrā valstī būvētu dārgus un piesārņojošus LNG termināļus, kas vienkārši pārnes mūsu atkarību no importa no Krievijas uz citām valstīm, valdībām būtu jānovirza vairāk līdzekļu strukturālām izmaiņām enerģētikas sistēmā, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilās gāzes. Turklāt būtu jāpalielina valsts finansējums enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes pasākumiem un fosilās gāzes aizstāšanai ar elektrifikāciju un atjaunojamām alternatīvām.
Pastāv nopietns risks, ka reģionā tiks radītas nevajadzīgas jaunas sašķidrinātās dabasgāzes importa jaudas, kas vienkārši novirzīs mūsu importa atkarību no Krievijas uz citām valstīm, atstājot neatrisinātu būtisko enerģētikas atkarības problēmu.
Pilns ziņojuma teksts angļu valodā atrodams šeit.