Šķiet, ka cilvēce brīvā kritienā tuvojas katastrofai. Kara vardarbībai klāt nākusi korporatīvās globalizācijas vardarbība, un tās saplēsušas mūsu esamības ekoloģisko audumu.
Lai izdzīvotu, ir jārod alternatīva karam, ilgtnespējībai un sociālajai un ekonomiskajai netaisnībai. Jāizlīgst vienlaikus gan ar planētu, gan ar dažādu kultūru cilvēkiem. Nevar noslēgt tikai vienu no šiem miera līgumiem. Terorisma, vardarbības un kara cēloņi slēpjas vides un ekonomiskajā izstumtībā un to radītajā nedrošībā. Cilvēku drošība nav rodama lielākos militārajos budžetos, varenākās bumbās un policejiskākās valstīs. Tā ir ekoloģiskajā drošībā, ekonomiskajā drošībā, kultūras un politiskajā drošībā. Vienīgais līdzeklis, kā radīt mieru, taisnīgumu un ilgtspējību, ir atjaunot šos daudzos drošības veidus.
Kāpēc mēs kā suga iznīcinām savas izdzīvošanas un esības pašus pamatus? Kāpēc ikviens mēģinājums radīt drošību vainagojas ar nedrošību? Kā mēs, Zemes kopienas locekļi, varam no jauna atklāt drošību, lai garantētu visu sugu izdzīvošanu un dažādu kultūru nākotni? Kā mēs no nāves un iznīcības kultūras drupām varam pievērsties kultūrai, kas stiprina un godā dzīvi?
Mēs to varam, atbrīvojoties no prāta radītā nošķiršanas un izstumtības cietuma un redzot pasauli tās savstarpējās sakarībās un vienotībā, ļaujot parādīties jaunām alternatīvām. Izmisums pārvēršas cerībā. Vardarbība dod ceļu nevardarbībai. Trūkums pārtop pārpilnībā, nedrošība – drošībā. Mums atkal jājūtas kā mājās uz Zemes un saskarsmē citam ar citu. Mums nepieciešama jauna paradigma, kas ļauj no izplatītās vardarbības kultūras pāriet nevardarbības, radošuma un miera kultūrā: tā ir Zemes demokrātijas paradigma.
Zemes demokrātijas pamatos ir tāda saimniekošana, kas aizsargā dzīvību uz Zemes, apmierina visu būtņu pamatvajadzības un sagādā ekonomisko drošību. Tā balstās uz dzīvu, visaptverošu demokrātiju. Zemes demokrātijas kustība – tā ir apņemšanās pārvarēt ekonomiskā netaisnīguma un nevienlīdzības krīzi, ekoloģisko ilgtnespējību, demokrātijas pagrimumu un terorisma izplatīšanos. Zemes demokrātija sniedz alternatīvu pasaules uzskatu, kas cilvēkus iekļauj Zemes ģimenē. Mēs sākam saskatīt, ka mūs citu ar citu saista mīlestība, līdzcietība, ekoloģiskā atbildība un ekonomiskais taisnīgums, kas kļūst par jaunajiem dzīves mērķiem, stājoties alkatības, patērētājnieciskuma un konkurences vietā.
Zemes demokrātijā ekonomika, politika un sabiedrība pāriet no tikai dažiem īslaicīgi izdevīgām negatīvām sistēmām uz pozitīvām, kas nodrošina visu sugu pamattiesības uz dzīvi. Attiecību pamatā ir dzīvības uzturēšana visā tās daudzveidībā un vienotībā.
Ja attiecību pamatā ir Zemes demokrātija, tā pārveido domas un darbus un atbrīvo no tiem uzskatu modeļiem un paradigmām, kas izraisījušas mūslaiku nožēlojamo stāvokli. Tā palīdz risināt atsevišķi tverto ekoloģisko, ekonomisko un sociālo problēmu kopējos cēloņus. Zemes demokrātija mums ļauj mainīt uzskatus, lai spētu apmierināt savas vajadzības, neiznīcinot citas sugas un kultūras, un uzlabot cilvēku labklājību, nodrošinot visu būtņu labklājību. Indijā mēs lūdzam: “Lai visas radības būtu laimīgas!”
Zemes demokrātijas principi ļauj pārvarēt polarizāciju, iedalījumus un izstumtību, kas sarīda ekonomiku pret ekoloģiju, attīstību pret vidi, cilvēkus pret planētu, tautas citu pret citu jaunā baiļu un naida kultūrā. To simbolizē zemnieku saimniecības, kurās atjaunina bioloģisko daudzveidību, un sugas, kuras ir savstarpēji labvēlīgas. Zemes demokrātijā cilvēks atkal iekļaujas Zemes ģimenē kā tās loceklis, dažādas kultūras veido kopēju mozaīku.
Tā kā citas sugas nepiedalās vēlēšanās, nelobē un nespēj ietekmēt tirgu, Zemes demokrātija mums, cilvēkiem, rada pienākumu rēķināties ar to labklājību. Kā teicis viņa svētība Dalailama: “Visām būtnēm ir tiesības uz labklājību un laimi. Mums ir pienākums nodrošināt viņu labklājību.” Tāpēc cilvēkiem jāuzņemas pilnvaroto atbildība, nevis, kā pašlaik, kundzība, kontrole un īpašumtiesības.
Zemes demokrātija privileģē formas un funkciju daudzveidību dabā un sabiedrībā. Bioloģiskā un kultūras daudzveidība zeļ, ja tiek atzīta ikvienas dzīvības formas patiesā vērtība. Sugu izstumtības un kundzības dēļ rodas monokultūra: viena šķirne, viena rase, viena reliģija, viens pasaules uzskats. Monokultūra ir spaidu un zaudētas brīvības pazīme. Brīvībai piemīt daudzveidība. Daudzveidība nozīmē brīvību.
Zemes demokrātija kopj daudzveidību, pārvarot izstumtības, aparteīda, “mēs” un “viņi”, “vai nu… vai arī” loģiku. Tai piemīt daudzfunkcionalitāte, iekļaušanas, “un” loģika. Tā stāv pāri mākslīgajai polarizācijai, kas nostāda dabu pret kultūru, un pat pāri mākslīgajai kultūru sadursmei. Tā pieļauj meža stādīšanu zemnieku saimniecībā un laukkopību mežā; tā atzīst, ka var vienlaikus saglabāt bioloģisko daudzveidību un apmierināt cilvēku vajadzības. Aizstājot monokultūru ar daudzveidībai un viendimensijas sistēmas ar daudzdimensiju, negatīvo nabadzības radīšanas ekonomiku var nomainīt pozitīvā ekonomika: dalīšanās pārpilnībā, garantēta pamatvajadzību nodrošināšana un dzīvei svarīgu resursu pieejamība. Dabā un kultūrā zeltu daudzveidība un radošais gars.
Attiecībās Zemes demokrātijā galvenā ir atbildība, no kuras izriet tiesības, kamēr pašlaik valdošajā paradigmā tiesības ir šķirtas no atbildības un atbildība no tiesībām. Tiesību un atbildības nošķiršana izraisa ekoloģisko postažu un dzimumu un šķiru nevienlīdzību. Korporācijas, kas gūst peļņu no ķīmijas rūpniecības vai ģenētiski pārveidotiem augiem, nenes to radītā piesārņojuma nastu. Sociālās un ekoloģiskās izmaksas sedz tie, kas nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā un peļņas sadalē.
Zemes demokrātija balstās uz tiem, kas reizē ar tiesībām uzņemas atbildību. Tā ir tiešā jeb pamatdemokrātija. No vienas puses, tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana virzās uz leju, no globālajām institūcijām un centralizētām valdībām uz vietējo sabiedrību. No otras puses, izmainās suverenitātes traktējums. Tādējādi Zemes demokrātija korporāciju varu nodod cilvēkiem un atjauno līdzsvaru valsts lomā un funkcijās, kas šobrīd kļūst aizvien nedemokrātiskākas.
Zemes demokrātija attiecas uz dzīvību, uz dabiskajām tiesībām palikt dzīvam. Tā ir ikdiena, lēmumi un brīvība – pārtika, ko ēdam, apģērbs, ko valkājam, ūdens, ko dzeram. Tā nav tikai vēlēšanas un balsu sadale, bet gan demokrātija, kurā pulsē enerģija. Tā apvieno ekonomikas, politisko un ekoloģisko demokrātiju. Tā rada pozitīvu ekonomiku, pozitīvu politiku, pozitīvu identitāti. Tā rada drošību un līdz ar to mieram labvēlīgus apstākļus.
Zemes demokrātija piedāvā iespēju izmainīt valdību, starpvalstu organizāciju un korporāciju darbības veidu. Tā rada jaunu globālas valdīšanas paradigmu, reizē spēcinot vietējo sabiedrību. Tā dod iespēju stiprināt ekoloģisko drošību, reizē uzlabojot ekonomisko drošību. Uz ekoloģiskās un ekonomiskās drošības pamatiem tā padara sabiedrību imūnu pret naida un baiļu vīrusu. Zemes demokrātija piedāvā jaunu skatījumu, kurā visi nav savstarpēji karojoši, kur mēs varam sadarboties, lai radītu mieru, ilgtspējību un taisnīgumu.
Raksts publicēts žurnāla Resurgence 214. numurā, kas pieejams Zaļās brīvības bibliotēkā.
Vandana Šiva ir plaši pazīstama ekofeministe, vides un zemnieku tiesību aktīviste, zinātniece, daudzu rakstu un grāmatu autore no Indijas.
10 Zemes demokrātijas principi
1. Demokrātija visai dzīvībai
Mēs visi esam Zemes kopienas locekļi. Mums visiem ir pienākums aizsargāt visu sugu un visu cilvēku tiesības un labklājību. Nevienam cilvēkam nav tiesību ielauzties citu sugu un cilvēku ekoloģiskajā telpā, nedz arī izturēties pret viņiem nežēlīgi vai vardarbīgi.
2. Visu sugu patiesā vērtība
Visām sugām, cilvēkiem, kultūrām un planētai piemīt patiesā vērtība. Tās ir subjekti, nevis objekti, ar kuriem var manipulēt vai kuri var piederēt. Nevienam cilvēkam nav tiesību ar patentiem, citām intelektuālā īpašuma tiesībām vai vēl kādā veidā iegūt īpašumā citas sugas, citus cilvēkus vai citu kultūru zināšanas.
3. Daudzveidība dabā un kultūrā
Visu cilvēku pienākums ir aizsargāt bioloģisko un kultūras daudzveidību. Daudzveidība ir pašpietiekams mērķis, vērtība, gan materiālās, gan kultūras bagātības avots.
4. Dabiskās tiesības uz iztiku
Visiem Zemes kopienas locekļiem, tostarp visiem cilvēkiem, ir tiesības uz iztiku – ēdienu un ūdeni, drošu un tīru dzīves vidi, ekoloģiskās telpas drošību. Šīs tiesības ir dabiskas; tās ir pirmdzimtības tiesības, ko piešķir tas, ka dzīvo uz Zemes, un tās vislabāk aizstāvēt ar kopienas tiesībām uz kopīpašumu. Tās neizsniedz valstis vai korporācijas, valstu vai korporāciju darbība tās arī nevar atņemt. Nevienai valstij un korporācijai nav tiesību apdraudēt šīs dabiskās tiesības vai ar privatizāciju vai monopolu ierobežot kopīpašumu, kas uztur visu dzīvību. Šīs ir neatņemamas tiesības.
5. Zemes ekonomika
Zemes demokrātija sakņojas ekonomikas demokrātijā. Zemes demokrātijā ekonomiskās sistēmas aizsargā ekosistēmas un to viengabalainumu; tās aizsargā cilvēku iztikas līdzekļus un visiem nodrošina pamatvajadzības. Zemes ekonomikā nav vienreizējās lietošanas vai neobligātu sugu vai cilvēku. Zemes ekonomika ir dzīva ekonomika. Tā balstās ilgtspējīgās, dažādās, plurālistiskās sistēmās, ko cilvēki izvēlējušies kopējā labuma dēļ un kas aizsargā dabu un cilvēkus.
6. Vietējā ekonomika
Vietējā līmenī var visrūpīgāk, radošāk, efektīvāk un taisnīgāk saglabāt Zemes resursus un radīt ilgtspējīgus un apmierinošus iztikas avotus. Ekonomikas lokalizācija ir sociālais un ekoloģiskais imperatīvs. No tālākām vietām vajadzētu iepirkt tikai preces un pakalpojumus, kas patiesi bagātina dzīvi un ko nevar ražot uz vietas no vietējiem resursiem un ar vietējām zināšanām. Zemes demokrātija balstās dzīvīgā, atgūties spējīgā vietējā ekonomikā, kas uztur nacionālo un globālo ekonomiku. Globālā ekonomika nesagrauj un neiznīcina vietējo ekonomiku.
7. Dzīva demokrātija
Zemes demokrātija balstās vietējā dzīvā demokrātijā. Vietējās kopienas ir organizētas pēc ietveršanas un daudzveidības, un ekoloģiskās un sociālās atbildību principiem, un tās visvairāk ietekmē lēmumus, kas attiecas uz vidi, dabas resursiem un cilvēku iztiku. Augstākiem un tālākiem valdības līmeņiem pilnvaras tiek nodotas saskaņā ar otršķirīguma principu. Zemes demokrātija ir dzīva demokrātija.
8. Dzīvas zināšanas
Zemes demokrātija balstās uz Zemi un kopienu vērstu zināšanu sistēmās. Dzīvas zināšanas uztur un atjauno dzīvības procesus un sekmē planētas un cilvēku veselību un labklājību. Tās ir dzīvas zināšanas arī tādēļ, ka iekļaujas dabā un sabiedrībā, nav abstraktas un redukcioniskas un nevēršas pret dzīvību. Dzīvas zināšanas ir kopīpašums: tās pieder kopienu kolektīviem, kas tās rada un uztur dzīvas paaudzi pēc paaudzes. Visiem cilvēkiem ir pienākums dalīties zināšanās. Nevienam cilvēkam vai korporācijai nav tiesību ierobežot, monopolizēt, patentēt vai turēt tikai savā īpašumā (kā intelektuālo īpašumu) dzīvas zināšanas.
9. Tiesību un atbildības līdzsvarošana
Zemes demokrātijā tiesības izriet no atbildības un ir saskaņotas ar to. Lēmumus pieņem tie, kurus tieši ietekmē lēmumu un rīcības sekas.
10. Rūpju un līdzcietības globalizēšana
Zemes demokrātija apvieno cilvēkus rūpju, sadarbības un līdzcietības lokā, nevis šķeļ tos ar konkurenci, kontroli un konfliktiem. Zemes demokrātija globalizē līdzcietību, nevis alkatību, mieru, nevis karu.