1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida popularizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki

1Pētnieku grupa no septiņām Eiropas valstīm – Somijas, Vācijas, Ungārijas, Latvijas, Nīderlandes, Spānijas un Zviedrijas – ir uzsākusi Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 projektu 1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki. Projekta mērķis ir aktualizēt dzīvesveida sasaisti ar centieniem sasniegt 1,5 °C klimata mērķi un atbalstīt pārmaiņas, kas noteiktas Parīzes nolīgumā un ES zaļajā kursā. Šim nolūkam projektā izstrādāsim zinātniskos pierādījumos balstītas pamatnostādnes politikas veidotājiem, īstenotājiem un ikvienam interesentam par to, kā dzīvesveids ietekmē oglekļa pēdu un kā politiskais, ekonomiskais un sociālais konteksts ietekmē ilgtspējīga dzīvesveida izvēli. Projektā augstskolu, pētniecības institūtu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju komandā risināsim vienu no mūsdienu lielākajām problēmām – klimata krīzi, cerot, ka projekta rezultāti veicinās globālo un ES klimata mērķu sasniegšanu. 

Projekta partnerorganizācijas ir Leidenes Universitāte no Nīderlandes, konsultāciju, izglītības, vides ietekmes aprēķinu un pētniecības uzņēmums D-mat no Somijas, Akoruņas Universitāte no Spānijas, pētniecības un konsultāciju organizācija GreenDependent Institute no Ungārijas, Minsteres Universitāte, sabiedrības un ilgtspējas mijiedarbības izpētes domnīca Hot or Cool Institute, lietišķo vides pētījumu un politikas analīzes organizācija adelphi research, pētniecības konsultāciju uzņēmums European Research Services no Vācijas un Lundas Universitāte no Zviedrijas. Latviju projektā pārstāv pētnieki no biedrības Zaļā brīvība.

“Pret klimata krīzi nav vakcīnas – mums ir jāmaina veids, kā dzīvojam, strādājam, pārvietojamies,”  norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss. Klimata krīze ir steidzami jārisina gan vides, gan sociālā taisnīguma iemeslu dēļ, jo ar klimata krīzi saistītā neaizsargātība dažādas paaudzes, dzimumus un īpaši ienākumu grupas ietekmē atšķirīgi. 

Vidējās patēriņa SEG emisijas uz vienu Latvijas iedzīvotāju pēc ienākumu grupām 2015. gadā bija proporcionāli līdzīgas situācijai Eiropā. Lai līdz 2030. gadam panāktu emisiju samazināšanu, kas atbilst 1,5 °C klimata mērķiem, Latvijā visvairāk būtu jāpievēršas ekonomiski turīgāko iedzīvotāju pārmērīgo emisiju mazināšanai (1. attēls). 

1.attēls. Vidējās patēriņa emisijas uz cilvēku četrās ienākumu grupās Latvijā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2030. gada mērķiem. (Avots: OXFAM, 2020. Uzveikt oglekļa nevienlīdzību eiropas savienībā: Kāpēc ES zaļajam kursam, samazinot emisijas, ir jāiestājas pret nevienlīdzību.)

Starpvaldību klimata pārmaiņu komisija (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) ziņojumā par globālo sasilšanu (Special Report on Global Warming) norāda, ka, lai mazinātu klimata krīzi, ir jāveic patēriņa un dzīvesveida izmaiņas. Iepriekšējos mēģinājumus īstenot šādas dzīvesveida izmaiņas kavēja trīs galvenie iemesli:

  • nepietiekami kvantitatīvie dati par to, kādas dzīvesveida izmaiņas mazinātu klimata pārmaiņas un kādā veidā tas notiktu. Tādējādi politikas veidotājiem un iedzīvotājiem nav pieejami dati informētu lēmumu pieņemšanai;
  • nepietiekami pieredzē balstīti dati par to, kā sabiedrība pieņem krasas pārmaiņas. Tā rezultātā ir veikti nesaskaņoti politiskie centieni, kam, visticamāk, nebūs pietiekamas ietekmes;
  • indivīda uzvedības izmaiņās balstīta politika, kas nerisina strukturālos ierobežojumus un neilgtspējīga dzīvesveida ietekmes ārējos faktorus. Tā rezultātā ir izveidojusies neefektīva rīcībpolitika un politikā vīlušies pilsoņi, kas ir pārslogoti ar mudinājumiem mainīt savu dzīvesveidu.

Projektā 1,5 °C dzīvesveids ES risināsim šos iemeslus, dzīvesveida perspektīvu analīzi mājsaimniecību līmenī savienojot ar attiecīgu politisko un sociālekonomisko struktūru izpēti dažādos pārvaldes līmeņos. Projekts ir unikāls, jo tas ietver pārmaiņu politisko līmeni, izceļ indivīdu un mājsaimniecību iespējamo ietekmi un norāda, kur mājsaimniecību centieni ir jāpapildina ar izmaiņām politikā un citās strukturās, piemēram, labklājības un piegādes sistēmās. Kā norāda projekta koordinatore Minsteres universitātes profesore Dorisa Fahsa: “Lai mūsu sabiedrības varētu sasniegt 1,5 °C klimata mērķi, ir vajadzīgas būtiskas dzīvesveida izmaiņas, jo īpaši tā strukturā, lai veicinātu iekļaujošu labklājību ierobežotu resursu pasaulē.”

Projektā izstrāsim praktiskus ieteikumus, kurus var īstenot gan ikdienas dzīvē, gan ES un tās dalībvalstu rīcībpolitikā:

  • kvantitatīvi dzīvesveida izmaiņu klimata un veselības ietekmes rādītāji ES un trijās G20 valstīs,
  • pārskats par pārmaiņu iespējām un šķēršļiem mājsaimniecību līmenī, tostarp par pāreju uz 1,5 °C dzīvesveidu un ar to saistītajiem riskiem un iespējām,
  • strukturālo šķēršļu un iespēju novērtējums sistēmiskai pārejai uz 1,5 °C dzīvesveidu,
  • 1,5 °C dzīvesveida ekonomisko un labklājības sistēmu scenāriju novērtējums, un
  • ar 1,5 °C dzīvesveidu saderīgi biznesa (uzņēmējdarbības) modeļi. 

Projekta rezultātu kopradē mērķa grupu iesaistei organizēsim ieinteresēto pušu dalībnieku seminārus un izveidosim izglītojošus materiālus. Iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem izstrādāsim konkrētus norādījumus pārejai uz 1,5 °C dzīvesveidu, kas ļaus sasniegt globālos un ES klimata mērķus līdz 2030. gadam un pēc tam.

Projektu finansē Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma Apvārsnis 2020 saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880 uz četriem gadiem (2021. – 2025.) ar kopējo projekta budžetu aptuveni 5 miljoni eiro.

Projekta koordinatore: Dorisa Fahsa, doris.fuchs@uni-muenster.de 

Projekta pētnieki Latvijā no biedrības Zaļā brīvība: Jānis Brizga, janis@zalabriviba.lv un Inga Belousa, inga@zalabriviba.lv 

Papildus informācijai par projektu un ziņu lapas abonēšanai divreiz gadā, rakstiet Agnesei Zolyomi, agnes@greendependent.org

Projekta vietne te.

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880.

Autori ir pilnībā atbildīgi par šīs ziņas saturu, kas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), ne Eiropas Komisija nav atbildīga par jebkādu tajā iekļautās informācijas izmantošanu.

Lapu 17, Rīga, LV 1002