Pašlaik palmu eļļa ir visplašāk izmantotā augu eļļa. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2014. gadā pasaulē saražotais palmu eļļas daudzums bija vairāk nekā 342 miljoni tonnu. Pie mums Eiropā palmu eļļu galvenokārt izmanto kā biodegvielu, pārtikā, lopbarībā un kosmētikas un sanitāro preču ražošanā. Faktiski palmu eļļu satur vairāk nekā 50 % no visiem produktiem, ko pārdod vidusmēra lielveikalā. Zemāk iespējams lasīt atbildes uz vairākiem bieži uzdotiem jautājumiem par palmu eļļu.

Kā samazināt palmu eļļas patēriņu? 

Pat tad, ja dažos produktos ir tikai neliela procentos izteikta palmu eļļas daļa, kopumā daudzums ir ievērojams. Lai arī dažās jaunattīstības un jaunietekmes valstīs palmu eļļai kā lētam enerģijas avotam ar augstu tauku saturu ir svarīga nozīme uzturā, Rietumu industriālajās valstīs taukvielu patēriņš uz vienu iedzīvotāju krietni pārsniedz ieteicamo dienas devu. Daudz palmu eļļas izmanto pārtikas produktos, kuri arī nav paši veselīgākie, piemēram, konditorejas izstrādājumos, pusfabrikātos un saldētos produktos. Tas nozīmē, ka vieglākais un gan pašu veselībai, gan videi labvēlīgākais veids, kā samazināt palmu eļļas patēriņu pārtikā ir izvēlēties veselīgu, svaigu, vietēju un sezonālu pārtiku, gatavot pašiem un izvairīties no gataviem produktiem, kuru sastāvs nav zināms.

Kā un kur audzē eļļas palmas? 

Gandrīz 70% palmu eļļas ražo milzu plantācijās, kas bieži vien aizņem tūkstošiem hektāru zemes – palmas aug rindu rindām, cik vien tālu acs spēj saredzēt. Šajās plantācijās saimnieko valsts un starptautiskie uzņēmumi, un tās bieži vien ir lielo palmu eļļas izplatītāju, piemēram, Wilmar, Golden Agri-Resources, Sime, Darby, Bunge vai Cargillīpašums. Lielākās ražotājvalstis ir Indonēzija un Malaizija.

Dažu pēdējo gadu desmitu laikā pieprasījums pēc palmu eļļas globālā mērogā ir stabili audzis. Tā rezultātā eļļas palmu plantācijas ir paplašinājušās visā pasaulē – no 6 miljoniem hektāru 1990. gadā līdz vairāk nekā 17 miljoniem hektāru 2012. gadā.

Kāda ir palmu eļļas saistība ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos? 

Eļļas palmu plantācijas ir ievērojami sekmējušas mežu un to radītās bioloģiskās daudzveidības un diversificētas lauksaimnieciskās ainavas izzušanu. Tikai neliela vietējo sugu daļa rod dzīvotni šajās plantācijās. Galvenās eļļas palmu audzēšanas vietas Indonēzijā un Malaizijā sakrīt ar teritorijām, kur ir pasaulē lielākā bioloģiskā daudzveidība. Rietumāfrikā pēdējie neskartie Āfrikas zemieņu tropu meži Kamerūnā un Kongo var tikt upurēti mūsu nepiesātināmajai vēlmei patērēt vairāk palmu eļļas. Tajā pašā laikā starptautiskie uzņēmumi, piemēram, Louis Dreyfus, jau tagad ierīko milzu plantācijas Amazones džungļos, lai piegādātu lētu biodegvielu Eiropas valstīm.

Kā eļļas palmu plantācijas maina apkārtējo vidi un ietekmē vietējos iedzīvotājus? 

Eļļas palmu audzēšana lielās platībās izstumj citus zemes izmantošanas veidus un ietekmē ainavu kopumā un tajā dzīvojošos cilvēkus. Eļļas palmu plantāciju tuvumā augsne ir izkaltusi, kas liedz nodarboties ar tradicionālo rīsu audzēšanu. Plantācijās lietotais mēslojums un  notekūdeņi no eļļas spiestuvēm piesārņo ūdensceļus un gruntsūdeņus, kas izraisa zivju skaita samazināšanos un dzeramā ūdens piesārņojumu. Vietējie iedzīvotāji tādēļ vairs nevar paļauties uz tradicionālajiem iztikas avotiem un viņiem nākas pārtiku un dzeramo ūdeni pirkt veikalā. Tā kā tas ir dārgi, tad šiem cilvēkiem var nākties pārdot savu zemi palmu eļļas audzētājiem un pašiem pārcelties uz pilsētu graustu rajoniem, kur meklēt darbu.

Kāpēc palmu eļļas ražošana rada tik lielas CO₂ emisijas? 

Starp visiem globāli svarīgajiem lauksaimniecības produktiem palmu eļļas plantācijas rada vislielāko oglekļa emisiju uz zemes platības vienību. Galvenais iemesls ir mežu izciršana un kūdrāju nosusināšana. Kūdras slānī, kas bieži ir vairākus metrus biezs, biomasa ir sagūlusi un saglabājusies tūkstošiem gadu.

Ja augsni nosusina, šī biomasa sāk sadalīties. Atbrīvotais CO2 daudzums tad atbilst ne vien nocirstās meža audzes biomasai, bet gan visu mežu biomasai, kas šajā vietā ir auguši tūkstošiem gadu. Ja nosusinātās kūdras platības aizdegas, šis process vēl vairāk paātrinās un kļūst intensīvāks.

Kā notiek mežu ugunsgrēki?  

Sausajā gadalaikā postoši ugunsgrēki Indonēzijā ir nereta parādība. Bieži ir aizdomas, ka šos ugunsgrēkus tīši izraisa uzņēmumi, kam pieder plantācijas. Neapšaubāmi, ka liela nozīme ir pārmērīgajai kūdrainās zemes nosusināšanai.  Katru reizi, kad mežs aizdegas, viss reģions ir nedēļām ilgi tīts dūmos, postoši iedarbojoties uz iedzīvotāju veselību. Jau tagad vairāk nekā miljons cilvēku cieš no elpošanas ceļu problēmām, un bērni jo īpaši izjūt šīs vides katastrofas sekas. Tikai ugunsgrēku izraisītās CO2 emisijas rezultātā kopējais Indonēzijā radītais CO2 daudzums, kas nonāk atmosfērā, dažu labu dienu pārsniedz ASV kopējo rādītāju.

Kādas problēmas pastāv saistībā ar darba apstākļiem palmu eļļas ražošanā 

Darba apstākļu izpēte eļļas palmu plantācijās atklāj starptautisko likumu pārkāpumus, kā arī plaši izplatītu neatbilstību sertifikācijas shēmu, piemēram, RSPO, standartiem. Pētnieki atkal un atkal atklāj cilvēktiesību pārkāpumus Indonēzijā un Malaizijā, tostarp bērnu darba (ļaunprātīgu) izmantošanu, darbaspēka tirdzniecību un nonākšanu parādu verdzībā, diskrimināciju un algas, kas nesedz pamata vajadzības. Šie gadījumi ir nepārprotams Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju pārkāpumi.

Raksts tapis projekta „Lielveikalu zīmolu produktu ilgtspējas celšana, kā svarīga komponente 2015. Eiropas gadā attīstībai un tālāk” ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par paustajiem viedokļiem atbildīga tikai un vienīgi biedrības Zaļā brīvība, un tie nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo nostāju.