Biedrība “Zaļā brīvība”, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība un uzlādēts.lv e-mobilitātes eksperts Kārlis Mendziņš ir izskatījuši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP) projekta atjaunoto versiju un sagatavojuši ieteikumus enerģētiskās nabadzības, enerģijas kopienu, vēja enerģijas un mazoglekļa mobilitātes jomās.
Enerģētiskā nabadzība
NEKP paredzētā finansiālā atbalsta kritērijos iestrādāt enerģētiskās nabadzības mazināšanas prioritāti, piemēram, vērtējot izmaksu efektivitāti attiecībā uz apkures iekārtu nomaiņu vai ierīkošanu, siltumapgādes tīklu attīstību, kā arī māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Šim nolūkam īpaši piemēroti gan Modernizācijas fonda, gan iecerētā valsts AER atbalsta fonda līdzekļi. Būtu jāveicina tas, ka tieši mazturīgākās grupas iesaistās renovācijas projektos un jāizmanto ES fondu atbalsta potenciāls attālākās teritorijās.
Noderīgs būtu enerģētiskās nabadzības situācijas novērtējums un rīcības plāns enerģētiskās nabadzības samazināšanai.
Ieteicams paplašināt rīcības virzienu ar atsauci uz pasākumiem no ES Enerģētiskās nabadzības observatorijas resursiem: https://www.energypoverty.eu/policies-measures
Atjaunojamās enerģijas kopienas
Papildus 4. rīcības virziena 4.1. pasākumam “Izstrādāt tiesisko regulējumu elektroenerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšanai”, paredzēt iespēju kopienu attīstībai dažādās dimensijās, t.sk. siltumapgāde un aukstumapgāde, energoefektivitāte, enerģētiskā nabadzība, e-mobilitāte u.c.
Izvērtēt un noteikt iespējamo līdz 2030.gadam sasniedzamo mērķi saražotās enerģijas apjomam AE kopienās un paredzēt finansiālu atbalstu šī mērķa sasniegšanai.
Vēja enerģijas projektu attīstība
Papildinātajā NEKP pasākumu plāna 3.3. punktā paredzēta aktivitāte: “Izstrādāti attiecīgie normatīvie akti, kuros ir noteikts, ka valsts mežu zemēs, kur pēc veiktā izvērtējuma tas ir tehniski un teritoriāli iespējams, var tikt izveidoti vēja parki.”
Papildināt 3.3. punkta teikumu ar nosacījumu “…kur pēc veiktā izvērtējuma tas ir tehniski un teritoriāli iespējams, neradot būtisku kaitējumu meža ekosistēmām…”.
Transports
Samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu un optimizēt transporta kustību.
Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu.
Būtiski palielināt transportlīdzekļos izmantoto AER apjomu.
Ņemot vērā to, ka Latvijā daudzdzīvokļu namos dzīvojošo īpatsvars (ap 70%) ir daudz lielāks par ES vidējo (ap 30%), kā arī ievērojot ETL lietotāja, individuālā un komerciālā, raksturīgos paradumus (nepieciešama sava uzlāde nakts stāvvietā), būtiska ir ETL uzlādes pieslēguma vietu izveide norobežotajās stāvvietās pie jau esošajām dzīvojamajām ēkām.
Atbalsta programmas ietvaros ieteicams veicināt elektroinstalācijas izveidi, savukārt uzlādes pieslēguma iekārtas (lēnās uzlādes iekārta) iegādi un pieslēgšanu atstāt konkrētā ETL lietotāja ziņā, paredzot tam attiecīgu valsts atbalstu.
Optimāli, nakts uzlādes vietu skaitam jābūt vienādam ar ETL skaitu, savukārt, publiski pieejamās uzlādes stacijas noder ETL intensīvas izmantošanas gadījumā. Iespēja lādēt ETL nakts laikā sekmē elektroenerģijas diennakts patēriņa izlīdzināšanu.
Ņemot vērā to, ka arī ETL segmentā Latvijā potenciāli būs liels lietoto ETL reģistrācijas īpatsvars, ko jau apliecina esošā statistika, ieteicams atbalstu noteikt arī lietoto ETL iegādei.
Precizēt formulējumu atbilstoši “EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību” noteiktajām transportlīdzekļu klasifikācijas kategorijām:
“ES fondu un citu finansējuma avotu ietvaros veicināta lēngaitas transportlīdzekļu infrastruktūra, lai transportlīdzekļi, kuru maksimālais ātrums ir līdz 45 km/h, varētu droši pārvietoties starp Nacionālās nozīmes attīstības centriem un to kaimiņu pašvaldībām”
Ar pilnu dokumenta versiju iespējams iepazīties šeit:
Priekšlikumi NEKP 2030