Skip to content

Vides organizācijas vizītē pie Valsts prezidenta apspriež aktuālos vides un klimata jautājumus

23. oktobrī Rīgas pilī Latvijas vides organizāciju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Pirmajā vides organizāciju vizītē pie prezidenta piedalījās organizācijas, kas apvienojušās iniciatīvā Zaļais barometrs – “Latvijas Dabas fonds”, “Pasaules Dabas Fonds”, “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”, “Zaļā brīvība” un “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”.

Vides organizācijas iepazīstināja Rinkēviča kungu ar savu redzējumu uz mūsdienu vides un klimata problēmām kā globāli, tā vietējā mērogā.

Latvijas situāciju vides organizācijas aplūkoja caur trīs skatu punktiem:

  1. klimats un enerģija, kas šobrīd ir ne tikai vides jomas prioritāte;
  2. daba un bioloģiskā daudzveidība;
  3. ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Vides organizāciju pārstāvji arī norādīja uz vēl vienu būtisku tematu – kādai ir jābūt ekonomiskajai attīstībai vides un klimata krīzes laikā, un uzsvēra, ka ekonomiskā attīstība, kas noteikti ir nepieciešama, ir savienojama ar klimatam un dabai draudzīgu rīcību, ne nostādāma tai pretrunā.

Sarunā kopīgs saskarsmes punkts tika rasts, runājot par publisko informatīvo telpu – šobrīd ir ļoti svarīgi neļaut tajā pazust sabiedriskā labuma idejai un zinātnes balsij. Arī klimata pārmaiņu tēmā arvien vairāk pieaug dezinformācija, tāpēc ir jābūt modriem un domājošiem, bet diskusijām par klimatu, arī par dabas aizsardzību ir jābalstās zinātnē.

“Zaļo brīvību” sarunā pārstāvēja Maksis Apinis, kurš NEKP aktualizācijas kontekstā uzsvēra to, ka visām tautsaimniecības nozarēm gaidāmas vērienīgas pārmaiņas, lai sasniegtu SEG samazināšanas mērķus. Ir nepieciešams izvirzīt par prioritāti ēku renovāciju – energoefektivitātes potenciāls ir augsts, taču šobrīd enerģiju izšķērdējam. Runājot par CO2 piesaisti, Latvijai liela bagātība ir meži un purvi, kas var sniegt ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā, taču šobrīd meži piesaista kopumā maz un tam ir tendence sarukt intensīvās mežsaimniecības dēļ. Kūdras nozare rada 12% no visām valsts emisijām, bet tautsaimniecībā ne tuvu nedod tik daudz, līdz ar to nozarei jāpielāgojas un jāmainās. Sarunā tika uzsvērta Klimata likuma nozīme – tai jāparāda patiesa apņemšanās iet uz klimatneitralitāti, ne tikai deklaratīvi, bet ar iestrādātiem sektorālajiem mērķiem SEG samazināšanā, jābūt vairāk sasaistei ar biodaudzveidības saglabāšanu, jābūt stingrāk iestrādātai sabiedrības līdzdalībai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *