Skip to content

Vides organizācijas: atkritumu dedzināšana ir nepieļaujama

Līdz šī gada 4. jūlijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš pirms pāris gadiem apstiprinātās ES direktīvas par atkritumiem. Viens no šo direktīvu mērķiem – samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos. Vides organizācijas kategoriski noraida atkritumu sadedzināšanu kā risinājumu.

Lai aktualizētu šo jautājumu, ES un Latvijas vides eksperti sarunu festivālā “Lampa” piedalījās diskusijā “Kā samazināt atkritumus, neveicinot dedzināšanu?” Sarunā vairāki no ekspertiem uzsvēra, ka atkritumu dedzināšana ir dārga, piesārņojoša un novecojusi tehnoloģija, kas ir pretrunā ar Eiropas uzņemto aprites ekonomikas un klimata neitralitātes kursu.

Atkritumus sadedzinot, mēs pazaudējam vērtīgus resursus, veicinām klimata pārmaiņas un radām toksiskus atkritumus. “Ja Latvija klimata krīzi uztver nopietni, atkritumu dedzināšanas attīstība ir nepieļaujama,” kategorisks ir Eiropas vides biroja pārstāvis Pjotrs Baržaks (skat.prezentāciju).

Diskusijas par to, kā rīkoties, nepalielinot atkritumu sadedzināšanu, bet palielinot pārstrādi un samazinot radīto atkritumu apjomu, norisinās gan ES, gan nacionālo valstu līmeņos.

“Cilvēkiem patīk dedzināt,” ironizē Jana Simanovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja, “Cilvēks ir slinka būtne, dedzināt šķiet vienkāršāk kā meklēt jaunus risinājumus pārstrādei.” Viņa atgādina, ka dedzinot atkritumus tiek gan piesārņota vide, gan iznīcināts vērtīgs otrreiz pārstrādājams materiāls.

Jens Pīters Mortensens (Danmarks Naturfredningsforening) (skat.prezentāciju) atgādina ražotāju un tirgotāju atbildību potenciālo atkritumu (ne)radīšanā. Tam, kādu iepakojumu izvēlas ražotājs, kādas preces savā veikalā izvēlas tirgotājs, ir nepārvērtējama ietekme uz vidi. Tam pievienojas arī Rudīte Vesere (VARAM) (skat.prezentāciju), atgādinot: “Jo ilgstspējīgākas preces mēs veidojam, jo mazāk mums ir atkritumu”. Taču VARAM pārstāve arī atzīst, ka bez atkritumu sadedzināšanas iztikt būs ļoti grūti.

“Atkritumu apjoms Eiropā nesamazinās,” atzīst vides zinātnieks Jānis Brizga (skat.prezentāciju), “Vairāku valstu pieredze rāda, ka atkritumu dedzināšana ierobežo atkritumu pārstrādi, jo ir jānodrošina nepārtraukta atkritumu plūsma uz dedzinātāju. Daudz svarīgāk par dedzināšanu būtu mazināt radīto atkritumu apjomu, ierobežot nepārstrādājama iepakojuma izmantošanu un veicināt pārstrādi.”

Diskusijas ieraksts:

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *