Skip to content

Vides organizācijas aicina dalībvalstis virzīt ES reģionālos un atveseļošanas fondus pretim klimatneitralitātei

Jauns ziņojums, ko publicējis Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) un CEE Bankwatch Network identificē 14 valstu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) investīciju priekšlikumus, kuri jāfinansē, lai nodrošinātu zaļu atgūšanos no ekonomiskās krīzes. Ziņojums ar nosaukumu “ES fondi un zaļā atgūšanās” saasaucas ar Eiropas Padomes prezidenta Šarla Mišela priekšlikumu paaugstināt izdevumus klimata mērķu sasniegšanai ES fondos no 25 % līdz 30 %. Izmantojot ES fondus gudri, iespējams nodrošināt gan zaļo atgūšanos, gan tuvoties klimata mērķiem.

Pirms 17. jūlija Eiropas Padomes tikšanās, kur valstu vadītāji apspriedīs nākamā perioda ES budžetu, ziņojums piedāva 14 dalībvalstu, tostarp Latvijas, NEKP investīciju un pasākumu analīzi. Autori norāda, ka tieši NEKP iezīmētie rīcības virzieni prioritāri finansējami no ES budžeta un Atveseļošanas fonda līdzekļiem, kā arī atzīmē tos pasākumus, kuru īstenošana nav vēlama.

Investīcijām ilgtspējīgā atjaunojamā enerģijā (ieskaitot kopienu enerģijas projektus un aktīvos lietotājus) un energoefektivitātē piemīt vislielalais potenciāls uzlabot dzīves kvalitāti miljoniem eiropiešu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Šie sektori var radīt arī daudz jaunu darba vietu. Šo iemeslu dēļ ziņojums iesaka atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti izvirzīt par prioritātēm. Turklāt zemu emisiju transporta sistēmas, ilgtspējīgas mobilitātes pasākumi un dabā balstīti risinājumi tiek izcelti kā sektori ar augstām klimata ambīcijām, kas stimulē ekonomiku.

Raphael Hanoteaux, CEE Bankwatch Network ES fondu politikas eksperts, saka: “ES līderiem ir pieejama izvēle “uzbūvēt” ko jaunu un labāku, izmantojot atjaunošanas pakotni. Visas dalībvalstis iegūtu, ja izdevumu plāni tiktu izstrādāti, lai pārveidotu publisko infrastruktūru un tuvotos neto nulles emisijām un mazoglekļa ekonomikai līdz 2050. gadam. Austrumeiropā tas varētu aizsākties, atbalstot gudras investīcijas ar lielu potenciālu, piemēram, energoefektivitāte vai aizliedzot ieguldījumus fosilajā kurināmajā.”

Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” klimata politikas koordinatore, saka: “Vērtējot Latvijas NEKP pasākumus, izcēlām atjaunojamās enerģiijas kopienu projektu ieceres, kā arī energoefektīvakas un ilgtspējīgas siltumapgādes nozares attīstību. ES fondu un Atjaunošanas līdzekļu izlietojuma plānojumā nacionālā līmenī vēlētos redzēt skaidru atbalstu tieši enerģētikas un klimata politikā izvirzītajiem mērķiem. Valdības apņemšanās veicināt straujāku SEG emisiju samazinājumu Eiropas mērogā kļūtu daudz ietekmīgāka, ja izdotos realizēt kādu apjomīgu klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās projektu vietēja līmenī”.

Komisijas priekšlikums nākamajam daudzgadu budžetam 2021. – 2027. gadam un papildus fondiem, kas speciāli paredzēti ekonomikas atveseļošanai, klimata mērķiem paredzēti vismaz 25 % no finansējuma. Eiropas Padomes prezidents piedavā palielināt to līdz 30 % un savienot finanšu stimulus ar pēc iespējas vērienīgāku rīcību klimata politikas jomā. Līdzekļi no Taisnīgas pārkārtošanas fonda tiks piešķirti tikai tām valstīm, kas apņemsies sasniegt klimata neitralitāti nacionalā līmenī ne vēlāk kā līdz 2050. gadam.

Photo by Braeson Holland: https://www.pexels.com/photo/close-up-of-a-plant-branch-with-tiny-white-flowers-5505079/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *