Vides konsultatīvā padome (VKP) 13.septembrī organizēja sanāksmi ar institūciju pārstāvjiem un ekspertiem par atkrastes vēja parku un Latvijas-Igaunijas kopprojekta ELWIND attīstību. Sanāksmes mērķi bija noskaidrot esošo situāciju, projektu virzību un apspriest nākotnes ieceres – kādās teritorijās un cik daudz atkrastes vēja enerģiju plānots ražot.
KEM pārstāve Helēna Ķikure informēja par normatīvā regulējuma izstrādi, kas nepieciešams, lai nākamajos gados organizētu atkrastes vēja parku laukumu izsoles. ELWIND plānotās teritorijas izpēti veiks valsts, taču pārējos Jūras telpiskajā plānojumā noteiktos laukumus plānots izsolīt komersantiem tālākas izpētes organizēšanai. Septembrī apspriešanā nodoti grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstibas ministrijas (VARAM) pārstāvis Mārtiņš Grels stāstīja par Jūras telpiskā plānojuma nosacījumiem un vēja parku zonu noteikšanas kritērijiem. Šogad organizētas vairākas tematiskās sanāksmes, lai analizētu esošā plānojuma risinājumus no dažādu nozaru perspektīvas. Rudenī gaidāma vidus posma izvērtējuma ziņojuma publicēšana. Pastāv iespēja atkrastes vēja parku zonas paplašināt, taču tas ir ilgstošs saskaņošanas process. Tālākie soļi arī ELWIND teritorijā būs atkarīgi no Life REEF projekta rezultātiem par bioloģiskās daudzveidības vērtībām.
Latvijas Investīciju Attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Ločmelis raksturoja ELWIND projekta ekonomiskos aspektus un projekta laika plānu. ES finansējums (18 miljoni EUR) tiks izmantots izpētēm Latvijas un Igaunijas jūras un krasta teritorijās, ieguvums būs jauni zināšanu resursi, taču faktisko realizāciju noteikts IVN rezultāts. Izsoles nosacījumi ietvers kritērijus arī vietējo uzņēmumu iesaistei plašākas vērtību ķēdes veidošanai.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija (LVEA) izpilddirektore Lāsma Līvzemniece iepazīstināja ar tehnoloģiskiem risinājumiem, kas tiek izmantoti ekoloģiskās ietekmes mazināšanai un putnu monitoringam. LVEA padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš aicināja vides organizācijas vērsties pie attīstītājiem un institūcijām ar ieteikumiem, labākie risinājumi top sadarbībā.
Augstsprieguma sadales tīkla (AST) pārstāvis raksturoja ELWIND no pārvades sistēmas attīstības perspektīvas, kas tālākā nākotnē ietver arī citu parku un starp-savienojumu izveidi.
VKP priekššēdētājs Juris Jātnieks atzīmēja, ka vides NVO kopumā atbalsta vēja enerģijas ieguvi un atjaunīgos resursos balstītu enerģētiku Latvijā, norādot, ka izšķiroša loma ir objektīvai visu ietekmju izvērtēšanai, kā tas paredzēts piemēram ELVIND projektā. Atzinīgi vērtējam VEA demonstrētās vēja parku izbūves inženiertehniskās iespējas un risinājumus, kas ļauj būtiski mazināt vēja parku potenciālo kaitējumu putniem, vai pat radīt mākslīgas, bet piemērotas dzīvotnes rifos mītošajām augu un dzīvnieku sugām.
VKP dalībnieki vēlējās noskaidrot, kā atkrastes vēja attīstība tiek plānota kontekstā ar iekšzemes pieprasījumu un eksporta prognozēm. Kamēr nav publicēts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam, iztrūkst stratēģiska redzējuma par visas energosistēmas attīstību un konkrētu projektu nepieciešamību. Piemēram, Jūrkalnes / Pāvilostas situācijā saņemts daudz pretenziju pret ainavas ietekmēm, jo vēja parka novietošanu tālāk no krasta nepieļauj pieaugošais jūras dziļums, taču peldošo turbīnu tehnoloģijas vēl ir pārāk dārgas.
Augustā notika arī LIAA organizētās pirmās atvērtās sanāksmes, uzsākot ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kura laikā izskanēja iebildumi gan no Pāvilostas un Jūrkalnes iedzīvotājiem, gan vairākiem politiķiem. Tikšanās ar iedzīvotājiem piedalījās arī Zaļā brīvība, Krista Pētersone stāstīja par kopienu fondiem, vietējiem maksājumiem un enerģijas kooperatīviem, kas ļautu atkrastes vēja projektiem sasniegt arī vietējo līmeni.
Prezentācijas no sanāksmes:
Latvijas atkrastes vēja potenciāls