22. un 23. augustā kātienē un attālināti tikās 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, lai kopā ar līdzdalības un aprites ekonomikas jomu speciālistiem pilnveidotu zināšanas un prasmes apritīgu iniciatīvu ieviešanā savās pašvaldībās.
Vasaras skola ir pirmā satikšanās ar jauniešiem projektā “Tīri.Labi.Apritē”. Tās programmā mazliet teorētiski, bet lielākoties praktiski šķetinājām līdzdalības, aprites ekonomikas un zaļmaldināšanas tematus. Iedvesmu apritīgu iniciatīvu īstenošanai smelāmies arī jauniešu pieredzes stāstos.
Ievadā Gētes institūta pārstāve Zigrīda Murovska pastāstīja par institūtā esošo Lietu bibliotēku. Jauniešus viņa aicināja padomāt par to, cik bieži viņi lieto dažādus mājās esošos priekšmetus. Piemēram, urbi. Tie, kuriem urbis mājās bija, atzina, ka lieto to ne īpaši bieži un kādam pat urbis atradās zem gultas kastē gandrīz nelietots. Lietu bibliotēka ir iespēja bez maksas izmantot priekšmetus, kad tas nepieciešams, vai arī pamēģināt, vai tie ir noderīgi. Zigrīda atklāja, ka viens no pieprasītākajiem priekšmetiem bibliotēkā ir saldējuma mašīna, kuras transportēšanas kastē lietotāji atstāj savas saldējuma receptes. Savukārt, šujmašīna, mērojot ceļu no mājas uz māju, laika gaitā papildināta ar dažādiem noderīgiem šūšanas piederumiem.
Līdzdalības sesijā “Zaļā brīvība” pārstāve Linda Zuze aicināja jauniešus salikt astoņus līdzdalības kāpņu pakāpienus. Lai arī uzdevums nebija sarežģīts, tomēr diskusijā jaunieši atzina, ka dažādas iesaistes pakāpes – no līdzdalības neesamības līdz pat aktīvai iesaistei – var maldināt. Jābūt zinošiem un kritiski domājošiem, lai pamanītu, kad iesaiste ir tikai kā dekorācija kādam notikumam, bet kad jauniešiem tiešām ir dota iespēja īstenot savas idejas. Pilsoniskās līdzdalības kāpnes palīdz izvērtēt līdzdalību un iesaka, ko darīt, lai mēs nokļūtu kāpņu augšgalā.
Vasaras skolas daļā par aprites ekonomiku Santa Krastiņa no “Zaļā brīvība” iepazīstināja ar dažādiem ekonomikas modeļiem – no lineārās un pārstrādes ekonomikas līdz pat apritīgai. Santa nodarbību iesāka ar metaforisku stāstu par dzeltenām plastmasas pīlītēm, kuras 1990. gados no avarējuša kuģa nonāca okeānā un vēl šobaltdien kāda no 29 000 pīlīšu izpeld kāda kontinenta krastā. Šis stāsts rosināja domāt, ka nekas nekur nepazūd – mūsu radītie atkritumi nonāk vietā, kur mēs, iespējams, tos neredzam, bet tie nepārstāj eksistēt, kad mēs tos “izmetam ārā”.
Jaunieši uzzināja arī par Resursu vērtības saglabāšanas hierarhiju – pieeju, kas palīdz izvērtēt materiālu apritīgumu. Tā ietver 10 pakāpes, no kurām zemākā un mazāk vēlamā ir atkritumu reģenerācija enerģijas ieguvei (jeb sadedzināšana), bet ieteicamākā ir atteikšanās no resursu izmantošanas vispār.
Tā kā viens no vasaras skolas uzdevumiem bija sagatavot jauniešus pašiem īstenot apritīgas iniciatīvas savās pašvaldībās, viņi kartēja dažādus piemērus “Zaļā brīvība” izstrādātā līdzdalības un aprites ekonomikas skalā. Karte ir praktiski pielietojams rīks iniciatīvu izvērtēšanai un pilnveidošanai un drīzumā līdz ar Ceļa karti jauniešu līdzdalībai apritīgu iniciatīvu ieviešanā pašvaldībās būs pieejama lietošanā ikvienam.
Aprites ekonomikas sesiju bagātināja AS CleanR grupa valdes locekles Agitas Baltbārdes stāstījums par CleanR grupā ietilpstošo uzņēmumu sadarbību, kas ir uzskatāms aprites ekonomikas un bezatkritumu pieejas piemērs. Agita informēja arī par topošo aprites ekonomikas indeksu – rīku apritīguma ieviešanas progresa mērījumiem Latvijas pašvaldībās.
Ar savu pieredzi dalījās Edgars Feščenko (jeb Edgar Fresh), kurš projektā “Tīri.Labi.Apritē” veido sociālo mediju saturu jauniešiem. Edgars stāstīja par blendera labošanu, kas izrādījās visai sarežgīts uzdevums. Vairāk ar Edgara pieredzi dalīsimies rudenī sociālo mediju kampaņas ietvaros.
Aktīva bija darbošanās kopā ar Elīnu Kolāti zaļmaldināšanas sesijā. Elīna bija sarūpējusi četrus dažādus produktus, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tie ir “ekoloģiski”, “bioloģiski” vai “dabai draudzīgi”. Roku mazgāšanas līdzeklis, biksīšu ieliktnīši, plastmasas dakšiņas, kuras var mazgāt 500 reižu un turpināt lietot, kā arī papīra krūzītes nonāca jauniešu rokās. Viņi pētīja norādes uz iepakojuma, lasīja sastāvu un kopā ar Elīnu atpazina to, kas uzskatāms par videi draudzīgu un kas ir tikai tikai skaisti vārdi, proti, zaļmaldināšana.
Pasākumu klātienē un attālināti kuplināja četru jauniešu aktīvisma pieredzes stāsti, kā arī “Zero waste Latvija” pārstāves Evijas Ozolas-Ozoliņas stāstījums par platformu lietovelreiz.lv.
Pasākums Gētes institūtā noslēdzās ar vērtīgām atziņām. Vairāki Vasaras skolas dalībnieki izteica vēlmi pievienoties vides aktīvismam; bija apņēmības pilni iepērkoties atcerēties par zaļmaldināšanu; veidot lietu bibliotēku; izvērtēt savu patēriņu un ieraudzīt sevi kā daļu no lielāka kopuma un līdz ar to novērtēt mazo soļu nozīmīgumu.
Vasaras skolai sekos pieci ideju radīšanas pasākumi Latvijas reģionos līdz pat nākamā gada vasarai. Pirmais ideju radīšanas pasākums notiks novembrī Rīgā, decembrī būs pasākums Cēsīs, bet nākamā gada pavasarī – Liepājā, Kandavā un Daugavpilī. Paredzams, ka katrā pasākumā darbosies ap 40 jauniešu, kuri grupās veidos savu apritīgo risinājumu pašvaldībās esošajiem izaicinājumiem. Savu izaicinājumu risināšanai dos arī AS “CleanR Grupa”. Tā pamatā būs CleanR grupas īstenotais “Latvijas aprites ekonomikas indekss”, kas ir rīks apritīguma ieviešanas progresa mērījumiem Latvijas pašvaldībās.
Projekts “Tīri.Labi. Jauniešu iesaiste aprites ekonomikā” tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsu un “CleanR Grupa” un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā līdzfinansējumu.