Valmiera ir viena no aktīvākajām pašvaldībām AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (ALTUM) specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” programmā. 1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve” šogad saņēma īres nami Valmierā Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Nākamajā gadā šim konkursam plānots izvirzīt daudzdzīvokļu māju Valmierā, Rīgas ielā 18, uz kuras jumta pēc iedzīvotāju iniciatīvas uzstādīti saules kolektori. Lai uzzinātu vairāk par pilsētas pieredzi energoefektivitātes projektu īstenošanā, “Zaļā brīvība” tikās ar SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētāju Valdi Jēgeru, galveno projektu vadītāju Ievu Šakenu un sazinājās ar Valmieras sabiedrisko attiecību speciālisti vides komunikācijā Līgu Bieziņu.
“Visaptveroša energoefektivitāte ir viens no Valmieras pilsētvides attīstības uzdevumiem, aptverot gan pilsētas apgaismojumu, gan energoefektivitāti iestādēs”, informē Līga Bieziņa. Energoefektivitātes likuma 5.panta otrā daļa nosaka nepieciešamību ieviest sertificētu energoefektivitātes pārvaldības sistēmu republikas pilsētās, tai skaitā arī Valmierā. 2017.gada 26.janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē tika apstiprināta Valmieras pilsētas pašvaldības energopolitika. Energoefektivitātes uzlabošanai Valmieras pilsētas pašvaldībā saskaņā ar starptautisko ISO 50001:2012 standartu tiek īstenota sertificēta pašvaldības ēku un publiskā ielu apgaismojuma infrastruktūras apsaimniekošana.
Valmierā centrālajai apkurei pieslēgtas 167 daudzdzīvokļu mājas, no tām 82 jeb 49% ir renovētas. SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanā ir 73 daudzdzīvokļu mājas, no kurām renovētas ir 39 mājas jeb 53%. Pārējās mājas ir apmēram 50 individuālo apsaimniekotāju pārziņā. Šogad tiek renovētas piecas SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldībā esošas ēkas un vēl 5-6 ēkas tiek plānots renovēt 2020.gadā. Latvijā renovēto ēku kartē iespējams atrast detalizētāku informāciju par daudzdzīvokļu mājām gan Valmierā, gan kopumā Latvijā, kas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu renovētas kopš 2009.gada.
Pirms ES līdzfinansējuma piešķiršanas, līdz 2009. gadam Valmierā tika renovētas apmēram 10 daudzdzīvokļu mājas par pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Pirmais nopietnais grūdiens ēku atjaunošanai bija Valmieras pašvaldības atbalsts – līdzfinansējuma piešķiršana, kas aktīvi uzrunāja un ar faktiem pārliecināja pilsētas iedzīvotājus uzsākt dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, saņemot ES fondu līdzfinansējumu 50% apmērā.
Pirmajai, ar ES fondu līdzfinansējumu, atjaunotajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Valmierā, Gaujas ielā 13 projekta pieteikumu sagatavoja un nepieciešamos kredītresursus piesaistīja enerģijas servisa kompānija (ESKO) “Sun Energy Baltic”, kas bija Latvijā pirmais šāda veida līgums starp dzīvokļu īpašniekiem, ESKO uzņēmumu un ēkas apsaimniekotāju.
Renovācijas darbi tika veikti kvalitatīvi – Valmieras Gaujas krasta ainavu papildināja skaista, renovēta dzīvojamā māja, kas kalpoja arī kā labs piemērs un lika sasparoties citu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, radot vēlmi pieteikties programmai, lai realizētu projektus arī savās mājās.
SIA “Valmieras namsaimnieks”, piesaistot māju padomes, aktīvi iniciēja un piedalījās mājas sapulcēs 1 – 2 reizes gadā, īpaši uzrunājot to dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus, kuru mājas ir sliktākā stāvoklī. SIA “Valmieras namsaimnieks” sapulcēs uzsvaru liek uz pašu dzīvokļu īpašnieku atbildību par savu māju stāvokli, ar faktiem un aprēķiniem stāstot par situāciju pirms un pēc mājas renovēšanas. Agrāk vai vēlāk būs jārenovē visas mājas, un ja šo darbu veikšanai ir pieejams naudas līdzekļu līdzfinansējums – tas ir jāizmanto. Šobrīd ir sasniegts “sniega bumbas efekts”, pieaugot pašu iedzīvotāju interesei par projektu sagatavošanu.
Dzīvokļu īpašnieku galvenā motivācija projektu sagatavošanai ir nevis siltuma patēriņa samazināšana, bet tieši ēku sliktais stāvoklis.
Ir atsevišķas mājas, kas nevar vienoties par renovāciju, ir mājas, kuras nav vērts renovēt, bet tām mājām, kas izlemj to darīt, darbs līdz projekta realizācijai ilgst apmēram divus gadus. Katram mājas dzīvokļu īpašniekam ir savas vēlmes un prasības – kādam prioritāte ir stāvlaukums, citam – zaļā zona, kāds var atļauties maksāt, kāds nevar un atrast kompromisu šādā situācijā ir sarežģīts process, kurā sevišķu atzinību pelnījuši māju vecākie un māju padomes.
Lai samazinātu izmaksas, krīzes laikā projektos nereti atteicās no mājas iekšējo inženierkomunikāciju nomaiņas, taču caurules ir nolietojušās un tuvākajā laikā jebkurā gadījumā jāparedz to nomaiņa. Tāpēc šobrīd SIA “Valmieras Namsaimnieks” skaidro reālo situāciju un mudina māju iedzīvotājus vienoties par pilnu darbu veikšanu, t.sk. ārsienu, pamatu, pagraba un bēniņu pārseguma siltināšanu, logu, durvju un jumta seguma nomaiņu, elektroinstalācijas sakārtošanu ēkas pagrabos, bēniņos un kāpņu telpā, ventilācijas sistēmas uzlabošanu, ūdensapgādes un apkures sistēmas rekonstrukciju, zibensaizsardzības ierīkošanu. Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas no kādas projekta komponentes atteikties, šāds lēmums ir jāpieņem ar divām trešdaļām dzīvokļu īpašnieku atbalstu mājas balsojumā.
“Plānojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tiek izvērtēta saules paneļu un kolektoru uzstādīšanas lietderība”, stāsta Līga Bieziņa.
Rīgas ielā 18 papildus iepriekš minētajiem darbiem uz ēkas jumta tika uzstādīti saules kolektori karstā ūdens uzsildīšanai. Šī ir Valmierā un ALTUM energoefektivitātes paaugstināšanas programmā pirmā daudzdzīvokļu māja ar saules kolektoriem. To iekļaušana projektā tikai veikta pēc aktīva mājas iedzīvotāja iniciatīvas un saskaņā ar mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Solārā iekārta Latvijā darbojas 6-7 mēnešus gadā (no aprīļa līdz oktobrim). Izmantojot solāro sistēmu, var iegūt 60-70% nepieciešamās enerģijas ūdens sildīšanai gadā. Ja pirmie rezultāti būs pārliecinoši, tas iespējams motivēs iedzīvotājus uzstādīt saules kolektorus arī uz savu māju jumtiem.
Saules kolektoru izmaksas – 27 000 EUR, kopējās projekta izmaksas 266 855,79 EUR. Plānotais siltumenerģijas ietaupījums 102,03 kWh/m2 gadā, SEG samazinājums 22,85 CO2 ekv.T./gadā.
Valmierā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā Ūdens ielā 2C tās pārbūves laikā uz ēkas jumta tika uzstādīti saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai. Saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai ir uzstādīti arī uz vairākām citām ēkām Valmierā, kur enerģijas patērētājs ēku intensīvi izmanto arī saulainajā vasaras sezonā.
Valmieras pilsētas pašvaldība šobrīd projektē arī Dienas centru pieaugušajiem, ko paredzēts veidot kā viedo māju, vienlaikus kā enerģijas avotu siltā ūdens sagatavošanai izmantojot saules kolektorus. Tiek plānota arī pašvaldības ēkas Lāčplēša ielā 2 pārbūve, arī uz tās jumta paredzot saules kolektoru izvietošanu elektrības ražošanai.
Valmierā pieprasījums pēc dzīvokļiem ir liels, tāpēc uzbūvēti divi īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8 ar kopumā 150 dzīvokļiem (nami ieguva 1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve”), kuri izsoļu kārtībā izīrēti 3,5 mēnešu laikā gan vietējiem, gan apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, gan iedzīvotājiem, kas atgriezušies no ārzemēm. Abās ēkās veikti ēkas gaisa caurlaidības mērījumi, siltumenerģijas uzskaite tiek nodrošināta ar individuālajiem siltumenerģijas skaitītājiem katram dzīvoklim, uz visiem radiatoriem uzstādīti termoregulatori un iedzīvotāji iepazīstināti ar to lietošanas instrukciju, kāpņu telpās uzstādītas LED lampas, apgaismojums ir gan ar laika releja, gan kustības sensoru, tādejādi taupot elektroenerģiju diennakts gaišajā laikā un laikā, kad kāpņu telpā nenotiek kustība, katra dzīvokļa ārsienā uzstādīti svaigā gaisa pieplūdes vārsti.
Projektēšanas nolikumā uzstādītais siltumenerģijas patēriņa apkurei mērķis bija 40 kwh/m2, un pirmā sezona liecina, ka šis rādītājs ir ļoti tuvu plānotajam. Saskaņā ar Valda Jēgera teikto – šobrīd ceļot jaunu ēku, nav jēgas būvēt citādi kā energoefektīvi un kvalitatīvi. Tuvākā laikā plānots uzsākt vēl četru īres namu būvniecību, izmantojot aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas.
Saskaņā ar informāciju ALTUM mājaslapā Latvijas iedzīvotājiem energoefektivitātes programmā līdz 2022. gada 31. decembrim pieejams ES atbalsts 156 milj. EUR apmērā, lai atjaunotu savus mājokļus. Tiek lēsts, ka no aptuveni 20 000 daudzdzīvokļu mājām naudas pietiks apmēram 1030 namiem.
Saskaņā ar ALTUM datiem Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā līdz šī gada 30.jūlijam saņemti 568 māju pieteikumi, granti piešķirti 233 mājām, šo grantu kopējais apjoms ir 49 miljoni eiro. Pārējie māju iesniegtie pieteikumi ir dažādās atbalsta saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas stadijās. Kopumā ar iesniegtajiem projektiem jau ir rezervēti aptuveni 80% no kopējā grantiem pieejamā finansējuma apjoma. Būvdarbi pabeigti 85 mājās, vēl procesā ir 118 nami.
Šobrīd būtisks izaicinājums ir projektētāju trūkums. Viens no tā iemesliem ir pārtraukums ES fondu energoefektivitātes programmas finansējumā, kura laikā daļa projektētāji pārkvalificējās – beidza savu darbību un esošie projektētāji ir pārslogoti un nereti nepiekrīt papildu darbiem. Turklāt projektēšanas termiņš ir vismaz 6 mēneši, un tā ir trīs reizes dārgāka kā pirms 5 gadiem.
Pieskaitot laiku, kamēr iedzīvotāji vienojas par mājas siltināšanu, no pirmās idejas par projekta sagatavošanu līdz tā noslēgumam paiet ļoti ilgs laiks. Valdis Jēgers un Ieva Šakena uzskata, ka šo procesu atvieglotu un padarītu lētāku jau sen apspriestais Ekonomikas ministrijas ierosinājums tipveida ēkām izstrādāt tipveida projektus.
Papildu maksājums rēķinā kredītam ir vidēji 0,80 – 1,00 EUR/m2. Ja veic pilnu renovāciju (uz ko aicina SIA “Valmieras namsaimnieks”), iedzīvotāji maksā vairāk līdz brīdim, kamēr atdod kredītu. Vasarās renovētajās mājās iedzīvotāji maksā vairāk, bet ziemā – mazāk. Viens no argumentiem par labu renovācijai ir arī nesenais siltumapgādes tarifa paaugstinājums Valmierā. Kopš 2018.gada tarifs ir 62,08 bez PVN par MWh, kas salīdzinājumā ar tarifu 2016.gadā (46,98 EUR bez PVN par MWh) ir pieaudzis par 32%, un ir viens no augstākajiem valstī. Pēc projekta īstenošanas apkures patēriņš samazinās vidēji par apmēram 50%. Optimālais apkures patēriņš tiek sasniegts apmēram gada laikā – tik ilgs laiks ir nepieciešams, kamēr mainās iedzīvotāju ieradumi, t.sk. par pareizu dzīvokļa vēdināšanu. Saskaņā ar aptuveniem Valmieras namsaimnieks aprēķiniem ieguldījumi apmaksājas 15 gadu laikā, kas ir arī optimāls termiņš aizņēmumam. Ja veikta pilna renovācija un darbi izdarīti kvalitatīvi, pēc 15 gadiem renovētajās mājās papildu ieguldījumiem nevajadzētu būt nepieciešamiem, tās vajadzētu tikai pārkrāsot.
Šobrīd ir uzsākta projekta “Viedo tehnoloģiju ieviešana Valmieras pilsētas apgaismojuma sistēmā” īstenošana, kura laikā paredzēta 452 esošo ielu gaismekļu nomaiņa uz LED ielu gaismekļiem ar viedajiem sensoriem un viedo apgaismojuma vadības sistēmu, kas nodrošinās apgaismojuma līmeņa regulēšanu atbilstoši aktuālajai gājēju un transporta līdzekļu plūsmai. Pēc projekta realizēšanas tiks samazinātas oglekļa dioksīda emisijas Valmieras pilsētas publiskajā ielu apgaismojuma sistēmā par 36760 kg/gadā. Pēc projekta realizēšanas 65% Valmieras pilsētas ielu apgaismojuma būs energoefektīvais LED apgaismojums esošo 52,4% vietā.
Foto: SIA “Valmieras Namsaimnieks”, www.monum.lv
Vai zināji, ka Latvijas iedzīvotāji maksā divreiz vairāk par enerģiju nekā vidēji Eiropā? Nenosiltinātu ēku dēļ rodas lieli siltuma zudumi – tas iedzīvotājiem liek neadekvāti daudz maksāt par pamatvajadzību nodrošināšanu, tas traucē vietējai ekonomikai, palielina nabadzību, negatīvi ietekmējot arī emigrācijas rādītājus. Vairāk par energoefektivitāti Latvijā lasi šeit.