Biedrība “Zero Waste Latvija” iniciatīvas “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” ietvaros šogad uzsākusi sadarbību ar vairākām Latvijas pašvaldībām aprites ekonomikas principu ieviešanai tajās. Biedrība piedāvā praktisku un padziļinātu palīdzību identificēt iztrūkstošos aspektus pašvaldības un citu iesaistīto pušu sadarbībā, lai tādā veidā paaugstinātu resursu produktivitāti un materiālu apritīgumu, kā arī veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.
Darbs projektā mērķtiecīgi balstīts uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam, ietverot ilgāku materiālu un produktu dzīvi, panākot to ar ekodizaina principu pielietošanu, koplietošanu, nomu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi gan ražošanā, gan patēriņā.
Lai gūtu izpratni par to, kāda ir šībrīža situācija rīcības plāna realizācijā, tika veikta pašvaldību aptauja par aprites ekonomikas ieviešanu. Aptaujas rezultāti liecina, ka trīs visizaicinošākās jomas aprites ekonomikas principu ieviešanā ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas ieviešana, atkritumu samazināšana un pārstrāde, kā arī iedzīvotāju un pašvaldības darbinieku izglītošana par aprites ekonomikas jautājumiem. Pašvaldībām aktuāls ir arī tekstila dalītās vākšanas jautājums un jautājumi par valsts ilgtermiņa vīziju aprites ekonomikas attīstībā.
Sabiedrības izpratnes veicināšanai par aprites ekonomiku un tās ieviešanu pašvaldībās aprīlī tika organizēts seminārs “Tīri.Labi Latgalē. Kā iekustināt aprites ekonomiku”. Semināru apmeklēja gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvji, uzzinot vairāk par praktiskiem soļiem apritīguma ieviešanā ikdienas darbībās un gūstot padziļinātu izpratni par esošo situāciju tieši tekstila šķirošanas un tālākizmantošanas un pārstrādes jomā.
Šobrīd ir uzsākta sadarbība ar Līvānu, Kuldīgas un Smiltenes pašvaldībām, lai izprastu nepieciešamās atbalsta jomas aprites ekonomikas veicināšanā. Šī gada rudenī tiek plānotas reģionālās apaļā galda diskusijas, kur pašvaldības no sava plānošanas reģiona tiks aicinātas dalīties labās pieredzes stāstos un veidot reģionālās sadarbības.
Iniciatīvu “Tīri.Labi.Pilsēta bez atkritumiem” 2019. gadā aizsāka vides organizācija “Zaļā brīvība”. Vairākās Latvijas pašvaldībās tika īstenotas bezatkritumu dzīvesveidu popularizējošas aktivitātes ar mērķi – samazināt resursu patēriņu, atkārtoti izmantot produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei vai izmantot citos veidos noderīgos izejmateriālus. palīdzēt uzsākt vai veiksmīgāk turpināt aprites ekonomikas principu ieviešanu.
Iniciatīva “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” tiek īstenota pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam. The Coca-Cola Foundation ir The Coca-Cola Company globālā filantropijas struktūrvienība, kas katru dienu tiecas risināt sabiedrības prioritātes starptautiskajās kopienās, kurās mēs dzīvojam un strādājam.
26/08/2023 @ 12:02
ar steigu jāieevieš prerforētie atkritumi maisi ,ar apaļajierm caurumiņiem .
Jo maisos rodoties indīgas baktērijas,jāļauj atkritumiem elpot nevis vairot ar tiem indīgās atkritumu gāzes ,kuras rodas šādos maisos siltuma ietekmē. Vispār piena produkti būtu jāfasē papīra tarā (krējums,jogurts),jo pat karstā
kafija Narvesen un kafijas automātos tiek pildīta papīra tarā. Daudz par daudz tāsz plastmasas nāk līdzi no veikala ,par kuru maksājam 21,%PVN un tad vēl par tās izvešanu no mājām.
Jāpievērš liela uzmanība farmbiznesa atkritumiem ,sadzīve ķīmijas lietošanai mājās,mēs neatgriezenismki sagandēsim planētas ūdens resursus ,nodarot milzīgu kaitējumu dzīvajām radībām sev apkārt.
26/08/2023 @ 12:19
Jautājums.
Kā ES utilizē nenodarot kaitējumu gaisa kvalitātei zaļbarības ruļļu iefasējamo plietelēnu?
Acīmredzot nekā ,katrs lauksaimnieks dedzina kā prot un kad var.
“Zaļbarība”šajos ruļļos pakmļauta intensīvai pārkaršanai,sāk pelēt,stāvot Saules karstumā no jūnija vidus.
Piena un “gaļas” dzīvniekiem tiek izbarota indīga barība ,bet mēs savkārt ēdam viņu saražoto turklāt gandējam gaisu,zemi,ūdeni ,dumju ES direktīvu (!modes) dēļ .Te steidzami jāveic korekcijas,un zaļbarība jāgatavo veselīga kā PSRS laikos ,kad to pressēja ar tehniku zaļbarības novietnēs,vai kā zaļbarība jāizmanto tikai lopbarības bietes,linu,kaņepju plāceņi.
26/08/2023 @ 12:22
Pēc mūsu paaudzēm nepaliks viss pilskalni ar māla lauskām ,bet atkritumu kalni.