18. septembrī Zaļās brīvības eksperti kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes pētnieci apmeklēja Viļānus, lai kopā ar 20 aktīviem vietējiem iedzīvotājiem apspriestu transporta nabadzības jautājumus. Viļānos dzīvo 2,8 tūkstoši iedzīvotāju, un tā ir vienīgā pilsēta visā Rēzeknes novadā. Rēzeknes novads ir lielākais administratīvais novads Latvijā, ko veido lauku apvidi un nelieli ciemati (28,3 tūkstoši iedzīvotāju).
Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transporta iespēju. Problēma slēpjas faktā, ka no publisko izdevumu viedokļa tiek uzskatīts, ka nav ekonomiski pamatoti uzturēt sabiedriskā transporta maršrutus, ja lietotāju skaits ir neliels, bet attālumi – lieli.
Tajā pašā laikā 2022. gadā Latvijā bija zemākais vieglo automobiļu īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem ES valstu vidū – 414 vieglie automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem. Vidējais skaits ES bija 560, kas pēdējos desmit gados ir pieaudzis par 14,3 %. Latvijai (un citām valstīm) ir svarīgi nevis sekot šai tendencei, bet tieši otrādi – virzīties uz personīgo automašīnu skaita samazināšanu. Lai ierobežotu mūsu planētas uzkaršanu, transporta nozarē ir jāveic straujas pārmaiņas, ievērojami samazinot emitēto siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumu. Latvijā transporta nozarei ir vislielākais emitēto SEG īpatsvars starp nozarēm, kas nav iekļautas ETS (emisiju tirdzniecības sistēma), un tā veido vienu trešdaļu no visām emisijām.
Privāto transportlīdzekļu elektrifikācija var novērst tikai daļu no šīm emisijām, jo nebūtu ne ekoloģiski ilgtspējīgi, ne ekonomiski iespējams pilnībā aizstāt esošo vieglo automobiļu parku ar elektriskajiem transportlīdzekļiem. Tādējādi ir skaidrs, ka būs jāsamazina paļaušanās uz privātajiem auto. Lai to panāktu, ir jānodrošina alternatīvu transporta veidu pieejamība, pievilcība un ērtums. Tas galvenokārt nozīmē ieguldījumus sabiedriskajā transportā, kā arī mikromobilitāti, automobiļu koplietošanas praksi, pakalpojumu pieejamības pārskatīšanu un citus iespējamos risinājumus. Politiski saskaņotā emisiju tirdzniecības sistēmas paplašināšana no 2027. gada, iekļaujot transporta un mājokļu nozari, visticamāk, izraisīs fosilās degvielas cenu pieaugumu.
Taču nepieciešamā transporta nozares pārveidošana ir jāveic sociāli taisnīgā veidā, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš lauku apvidiem, kuru iedzīvotāji parasti ir mazāk turīgi, jau cieš no transporta nabadzības un ir daudz vairāk atkarīgi no personīgajiem vieglajiem automobiļiem nekā pilsētu iedzīvotāji. Tādējādi lauku apvidu iedzīvotāji ir daudz jutīgāki pret jebkādām politikas izmaiņām.
Arī no drošības viedokļa ir ļoti svarīgi novērst turpmāku iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci lauku apvidos, jo īpaši reģionos, kas atrodas tuvu mūsu naidīgajam kaimiņam austrumos. Viļāni atrodas tikai 10 kilometru attālumā no vietas, kur 7. septembrī nogāzās apmaldījies Krievijas militārais drons. Vietējie iedzīvotāji pauda bažas par drošību, kas ir ļoti aktuāli arī mobilitātes kontekstā, jo pakalpojumu pieejamība, iespējas apmeklēt, piemēram, kultūras pasākumus lielākajās pilsētās ir svarīgs faktors, lai jaunieši paliktu un veidotu savu dzīvi reģionā, nevis pārceltos uz Rīgu. Mobilitātes pieejamību var uzskatīt par reģiona asinsriti. Bez tās vietējās kopienas nevar pastāvēt, un, lieki piebilst, ka tas savukārt rada nopietnas bažas par drošību.
Aktīvie Viļānu iedzīvotāji dalījās ar mums savos ikdienas izaicinājumos, kas saistīti ar mobilitāti un pakalpojumu pieejamību, kā arī pastāstīja par dažiem risinājumiem, ko viņi jau ir atraduši, organizējoties savā starpā. Nav šaubu, ka stāsts par pensionāri “Lūciju no Sokolkiem”, kurai pieder automašīna un kura pilnīgi brīvprātīgi sniedz “pakalpojumus” citiem saviem pensionāriem kaimiņiem, nogādājot viņus, kur nepieciešams – vai tā būtu ārsta vizīte Rēzeknē vai koncerts Daugavpilī – nav atsevišķs gadījums, un līdzīgi piemēri ir sastopami daudzviet laukos.
No politikas veidošanas un ES fondu plānošanas viedokļa lēmumu pieņēmēju uzdevums ir rast labākos risinājumus šo cilvēku atbalstam, efektīvi izmantot pieejamos resursus un iesaistīties “nestandarta domāšanā”, risinot transporta problēmu reģionos.
Iedzīvotāji pauda pozitīvu attieksmi pret veloinfrastruktūras attīstību vai uzlabošanu, kā arī ceļu kvalitātes uzlabošanu, kas ievērojami uzlabotu viņu mobilitāti, vienlaikus nepalielinot atkarību no fosilā transporta. Lielu atbalstu guva un, šķiet, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir mobila pakalpojumu sniegšana vietējiem iedzīvotājiem, tā vietā, lai viņiem būtu jādodas uz lielajām pilsētām, piemēram, izveidojot ģimenes ārstu kopprakses vietas, lai ārsti varētu regulāri ierasties šajās mazajās pilsētās vai ciemos.
Mēs ar prieku novērojām, ka tikšanās izraisīja diskusiju starp vietējiem iedzīvotājiem, rosinot prāta vētru par risinājumiem, kurus viņi paši varētu īstenot jau tagad. Sanāksmē gūtās atziņas noteikti tiks atspoguļotas vadlīnijās par transporta nabadzības mazināšanu Rēzeknes novadā, ko līdz šī gada beigām izstrādās Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki.
