14. novembrī interesenti varēja piedalīties projekta “Tīri.Labi. Parunāsim” otrajā sarunu sesijā ZOOM vidē. Pilnu sarunu aicinām skatīties Zaļā brīvība YouTube kanālā.
- Anna Doškina no Zero Waste Latvija ievadā pastāstīja, kur satikt apritīgu pašvaldību un ko tā ēd;
- Lāsma Ozola no Cēsu novada pašvaldības dalījās pieredzē par ceļu uz bezatkritumu pilsētas statusu;
- Jack McQuibban no Zero Waste Europe informēja par Zero Waste Cities projektu un ko no dalības tajā var iegūt pašvaldības;
- Mārtiņš Ulāns no Smiltenes novada pašvaldības stāstīja par to, cik viegli vai grūti bija ievērot ilgtspējīgu pasākumu vadlīnijas Smiltenes uzņēmēju dienu organizēšanā;
- Sten Weidenbaum pastāstīja par ilgtspējas jautājumiem, organizējot Igaunijas dziesmu un deju svētkus;
- Ieva Kalniņa no Rīgas enerģētikas aģentūras dalījās ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāna veidošanas pieredzi un donata ekonomikas principu ievērošanu tajā.
Īsumā par sarunās un diskusijās pārrunāto:
- Būtiski, ka pašvaldības runā par aprites ekonomikas un bezatkritumu prakses ieviešanu ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, tā var vairot nākotnes sadarbības iespējas nākotnē;
- Kopienu un aktīvo iedzīvotāju grupu iesaiste dažādos apritīgos projektos ir neatsverama gan informācijas aprites ziņā, gan dalībnieku iesaistes veicināšanā.
- Liela daļa no apritīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas veiksmes stāsta rodas, ieviešot bio atkritumu dalīto vākšanu – tas attīra pārējos atkritumus un pārstrādei derīgo atkritumu atšķirošana ievērojami samazina poligonā apglabājamo daļu.
- Lai aprites ekonomikas ieviešana būtu sasniedzamāks mērķis, jāfokusējas uz maziem un ātri paveicamiem darbiem un projektiem, kas veidos lielo kopumu.
- Jāmaina domāšana gan valsts un pašvaldības līmenī, gan iedzīvotāju un uzņēmumu vidū, virzot to uz ilgtspēju un paradumu maiņu.
- Lai pašvaldības saglabātu motivāciju ieviest aprites ekonomikas prakses ikdienā, nepieciešams par tām stāstīt skaļi un aicināt sabiedrību iesaistīties.