22. augustā klātienē Gētes institūtā, Rīgā, un 23. augustā attālināti satiksies 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, lai kopā ar līdzdalības un aprites ekonomikas jomu speciālistiem pilnveidotu zināšanas un prasmes apritīgu iniciatīvu ieviešanā savās pašvaldībās.
Vasaras skola ir pirmā satikšanās ar jauniešiem projektā “Tīri.Labi.Apritē”. Tās programmā mazliet teorētiski, bet lielākoties praktiski šķetināsim līdzdalības, aprites ekonomikas un zaļmaldināšanas tematus. Iedvesmu apritīgu iniciatīvu īstenošanai smelsimies arī jauniešu pieredzes stāstos. Pilna Vasaras skolas abu dienu programma atrodama šeit.
Vasaras skolai sekos pieci ideju radīšanas pasākumi, kas norisināsies Latvijas reģionos līdz pat nākamā gada vasarai. Pirmais ideju radīšanas pasākums notiks novembrī Rīgā, decembrī būs pasākums Cēsīs, bet nākamā gada pavasarī – Liepājā, Kandavā un Daugavpilī. Paredzams, ka katrā pasākumā darbosies ap 40 jauniešu, kuri grupās veidos savu apritīgo risinājumu pašvaldībās esošajiem izaicinājumiem. Savu izaicinājumu risināšanai dos arī AS “CleanR Grupa”. Tā pamatā būs CleanR grupas īstenotais “Latvijas aprites ekonomikas indekss”, kas ir rīks apritīguma ieviešanas progresa mērījumiem Latvijas pašvaldībās.
Projekta ietvaros esam izstrādājuši Ceļa karti jauniešu līdzdalībai apritīgu iniciatīvu ieviešanā pašvaldībās. Tā noderēs gan izglītības un nevaldības sektora darbiniekiem darbā ar jauniešiem, gan jauniešiem pašiem. Materiālā iekļauta ne tikai informācija par līdzdalību un aprites ekonomiku, bet arī praktiski pielietojams rīks iniciatīvu kartēšanai, izvērtēšanai un pilnveidošanai.
Kas ir aprites ekonomika?
- Aprites ekonomika ir pieeja, kā ražot un patērēt preces, lai tās kalpotu ilgāk un radītu mazāk atkritumu. Tas nozīmē, ka materiālus un produktus koplieto, iznomā, izmanto atkārtoti, labo, atjauno un pārstrādā, lai paildzinātu to dzīves ciklu. Mērķis ir samazināt atkritumus līdz minimumam, un, kad produkts vairs nav lietojams, tā materiālus izmantot atkal.
- Resursu vērtības (RV) saglabāšanas pieeja palīdz izvērtēt materiālu apritīgumu. Tā ietver 10 pakāpes, no kurām zemākā un mazāk vēlamā ir atkritumu reģenerācija enerģijas ieguvei (jeb sadedzināšana) – RV9, bet ieteicamākā ir atteikšanās no resursu izmantošanas vispār – RV0. Jo ilgāk materiāls paliek apritē, jo augstāk tas atrodas resursu vērtības saglabāšanas hierarhijā.
- Aprites ekonomika palīdz samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Tā mazina oglekļa pēdas nospiedumu, novērš piesārņojumu gaisā, augsnē un ūdenī, saglabā dabas resursus un ekosistēmas, kā arī aizsargā mūsu veselību.
- Pēc Eurostat datiem, Eiropas iedzīvotāji katru gadu rada aptuveni 220 miljonus tonnu sadzīves atkritumu. Katrs iedzīvotājs rada nedaudz vairāk par 500 kg atkritumu gadā. No šiem atkritumiem vairāk nekā puse – 116 miljoni tonnu – nav pārstrādājami. Plastmasa ir īpaši problemātiska, jo tā sadalās ļoti ilgi – 20 līdz 500 gadu laikā. Lai gan plastmasu masveidā sāka ražot tikai pirms aptuveni 70 gadiem, lielākā daļa mūsu radīto plastmasas atkritumu, piemēram, vecās zobu birstes vai ēdienu iepakojumi, vēl nav sadalījušies. Aptuveni 26% no visas plastmasas izmanto iepakojumam.
Kāpēc būtiski iesaistīt jauniešus aprites ekonomikā?
- Jaunieši ir lēmumu pieņēmēji un īstenotāji. Viņu iesaiste aprites ekonomikā palielina iespēju, ka jaunieši labāk izpratīs ilgtspējīgu risinājumu nepieciešamību un paši tādus gan izmantos, gan radīs.
- Lai arī Eiropas jaunieši kopumā pēdējos gados aktīvāk piedalās demokrātijas procesos, izvirzot tādas prioritātes kā nabadzības un sociālās nevienlīdzības, klimata pārmaiņu mazināšana un bezdarba novēršana, Latvijā jauniešu līdzdalība pašvaldību līmenī atpaliek salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm un Eiropu kopumā.
- Pašvaldību likums nosaka, ka iedzīvotāju iesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu pašvaldību darbu atbilstoši iedzīvotāju interesēm, tomēr dati rāda, ka jauniešu iesaiste bieži vien ir nepietiekama. Tiek norādīts, ka pašvaldībās nav jaunatnes politikas plānu; iestādes uzskata, ka jaunieši organizācijas ir tikai pasākumu organizētāji; trūkst regulāru un iesaistošu aktivitāšu; pašvaldību sociālo mediju ziņas par iesaistīšanās iespējām jauniešus neuzrunā. Savukārt, jaunieši, kuri iesaistās, nesaņem atgriezenisko saiti par savu dalību, kā arī trūkst saiknes starp vietējo darbu ar jauniešiem un valsts līmeņa mērķiem un plāniem.
- No 2025. gada visās pašvaldībās būs obligāts līdzdalības budžets. Šis un citas finansējuma saņemšanas iespējas pavērs mazliet plašāku iespēju piešķirt finansējumu iedzīvotāju, tostarp jauniešu, ierosinātajiem projektiem..
Projekts “Tīri.Labi. Jauniešu iesaiste aprites ekonomikā” tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsu un “CleanR Grupa” un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā līdzfinansējumu.