Iedzīvotāju klimata asambleja

Iedzīvotāju (pilsoņu) asamblejas tiek uzskatītas par ilgtspējīgu un saprātīgu instrumentu, lai stimulētu apdomīgu demokrātiju klimata politikas veidošanā. Iedzīvotāju asambleja ir iesaistīšanās un lēmumu pieņemšanas formāts, kas vislabāk piemērots sarežģītu un ilgtermiņa jautājumu risināšanai. Asamblejā reprezentatīva mini sabiedrība, pamatojoties uz zināšanām un apspriedēm, sniedz ieteikumus publiskajam sektoram kopējā labuma vārdā.

Kāda loma ir pilsoņu asamblejai?

Iedzīvotāju asamblejas bagātina politikas veidošanu un palielina iedzīvotāju uzticību valsts iestādēm.

Populārais konsultāciju formāts, kas kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir izplatījies visā pasaulē, ir pierādījis, ka, ja cilvēkiem tiek dotas tiesības lemt, pietiekami daudz laika, līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta informācija un norādījumi labi izstrādātā procesā, viņi var pieņemt lēmumus sabiedrības interesēs par sarežģītiem un pretrunīgiem jautājumiem.

Iedzīvotāju asamblejas ir īpaši piemērotas, lai risinātu ilgstošus jautājumus, kas ir nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību.

Turklāt tā ir taisnīga metode – ikvienam ir vienādas iespējas tikt ievēlētam nejaušās izlases kārtībā, lai iesniegtu priekšlikumus valsts vai pilsētas vadībai. Iedzīvotāju asamblejas par vides jautājumiem arvien biežāk tiek organizētas visā pasaulē – valsts, reģionālā un pilsētu līmenī. Parīzē, Briselē un vairākās Itālijas pilsētās apspriežu minisapulces ir kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu.

Rīgas iedzīvotāju klimata asambleja (21.09.2024.–23.11.2024.)

Asamblejas tēmas:

lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana;
karstumsalas ietekmes mazināšana;
biodaudzveidība zaļajās teritorijās;
pašvaldības un iedzīvotāju savstarpējā komunikācija un sadarbība.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam 2027– 2031. gadam.

Pirmā asamblejas tikšanās – 21. septembris.

Vieta: Dzīves kvalitātes dizaina institūts “Viskaļi”

Programmā:

Vides zinātnieks, “Zaļās brīvības” vadītājs Jānis Brizga, “Klimata pārmaiņas”
Rīgas pašvaldības Stratēģiskās vadības pārvaldes pārstāvis Jānis Ušča, “Zaļināšana Rīgas pilsētā”
Botāniķe, projekta “Pilsētas pļavas” autore un vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova,”Ko un kāpēc darīt man un pašvaldībai dabas daudzveidības uzlabošanai pilsētvidē?”

Foto: Jānis Spurdziņš

Otrā asamblejas tikšanās – 5. oktobris.

Vieta: NVO Nams

Programmā:

Ilze Rukšāne, Ainavu arhitekte, SIA ALPS, “Pilsēta kā Dārzs – kā vieta, kurā nav baiļu”
Juris Zariņš, Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs SIA “Rīgas meži”, “Rīgas valstspilsētas uzņēmums “Rīgas meži” un meža apsaimniekošana vispārīgi”
Inga Dreimane, Meža terapeite, praktisks piedzīvojums, “Dabas ietekme uz cilvēka veselību”
Nauris Linītis, plānošanas inženieris SIA “Rīgas ūdens”, “Par lietus notekūdens zaļajiem
risinājumiem”

Foto: Jēkabs Vilkārsis