Vēja enerģija

Saturs

• Pieci iemesli, kāpēc mums ir nepieciešams attīstīt vēja enerģiju Latvijā?
• Piecas lietas, ko iedzīvotāji var prasīt no vēja parku attīstītājiem, un kuras attīstītājiem jāņem vērā.
• Četras lietas, kuras varam prasīt no politikas veidotājiem un kuras jāņem vērā, veidojot politikas nostādnes vēja parkiem.

Iesakām izlasīt arī mūsu pozīciju “Vēja un saules elektrostacijas ainavā”.

Pieci iemesli, kāpēc mums ir nepieciešams attīstīt vēja enerģiju Latvijā?

1. Latvijā nepietiekami saražojam elektroenerģiju, esam atkarīgi no importa: Pēdējo 5 gadu laikā vidēji gadā paši nespējām nodrošināt 20% no valstī patērētās elektroenerģijas*. Pārlieka atkarība no importa pasliktina Latvijas konkurētspēju, sadārdzina elektrības cenu un veicina dzīves dārdzību. Visas trīs Baltijas valstis ir izvirzījušas plānus līdz 2030.gadam elektroenerģiju ražot 100% no atjaunīgajiem resursiem. Lietuvai un Igaunijai ir vērienīgi vēja enerģijas attīstības plāni. Tās ir iecerējušas arī pilnībā nosegt savu patēriņu un vēl eksportēt. Neattīstot vēja enerģiju, Latvija elektroenerģiju pirks no kaimiņvalstīm, kas pasliktinās mūsu ekonomisko konkurētspēju. Arī Latvija varētu būt elektroenerģijas eksportētājvalsts. 
2. Vēja turbīnas ir viens no lētākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem: Šobrīd sauszemes vēja enerģija ir viens no lētākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem. Turklāt tas lieliski sader kopā ar saules parkos saražoto elektroenerģiju, jo nereti saulains ir tad, kad vēja nav, un vējš ir, kad saule nespīd. Pēdējos 5 gados vidēji gadā ceturto daļu elektrības savām vajadzībām saražojām no dabasgāzes, taču tas ir pieaugoši dārgs ražošanas veids gan mūsu makiem, gan mūsu planētas klimata stabilitātei. Latvijai vajag vēja enerģiju, jo tādējādi samazināsim elektroenerģijas cenas. Lēta atjaunīgā enerģija var kalpot arī par katalizatoru tīras ražošanas industrijas attīstībai blakus parkiem reģionos. 
3. Vēja enerģija palīdzēs arī mūsu drošībai: Enerģētiskā pašpietiekamība padara mūs noturīgākus dažāda veida krīzēs, ļauj mums būt arī ekonomiski un politiski neatkarīgākiem. Turklāt tieši atjaunīgā enerģija palīdz veidot izkliedētu enerģijas ražošanas sistēmu, elektrību ražojot daudzās mazākās stacijās, nevis vienā lielā. Tas sniedz lielāku energosistēmas noturību gan dabas stihiju, gan militāra vai terorisma apdraudējuma gadījumos. 
4. Planēta uzkarst. Lai saglabātu to apdzīvojamu, ir steidzami jāpāriet uz atjaunīgo enerģiju: Planētas straujo uzkaršanu šobrīd veicina siltumnīcefekta gāzes, kas lielākoties rodas, sadedzinot fosilos resursus. Tas apdraud civilizācijas pastāvēšanu jau šī gadsimta beigās. Ir steidzami jāmazina dabasgāzes un citu fosilo degvielu izmantošana. Vēja parkiem ir negatīvas ietekmes uz vidi, taču, vērtējot pilnu dzīves ciklu – no turbīnu ražošanas līdz to dzīves beigām – tās ir mazākas, nekā citām tehnoloģijām un turklāt ir vieglāk pārvaldāmas. 
5. Cik daudz Latvijai nepieciešams ražot elektroenerģiju? Šobrīd tieši pāreja uz elektroenerģijas izmantošanu apkurē, transportā un ražošanas sektorā ir videi draudzīgākais un ilgtermiņā ekonomiskākais risinājums. Ilgtspējīgo degvielu ražošana no elektroenerģijas rada cerības samazināt aviolidojumu, kravas kuģu un ķīmiskās rūpniecības negatīvās ietekmes uz vidi. Ilgtspējīgo degvielu ražošanas nozare ir arī jauna ekonomiskā iespēja, ko Latvijai ir iespēja izmantot. Taču tam ir nepieciešams ievērojami kāpināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, to līdz 2050. gadam vismaz trīskāršojot. To visreālistiskāk var sniegt tieši vēja parki.

* Latvija elektroenerģiju gan importē, gan arī eksportē. Šī vērtība rodas, no importa atņemot eksporta daļu un rēķinot to pret valstī kopumā patērēto elektroenerģiju.

Piecas lietas, ko iedzīvotāji var prasīt no vēja parku attīstītājiem, un kuras attīstītājiem jāņem vērā.

1. Vēja parki jāplāno, pēc iespējas samazinot negatīvās ietekmes: Kā jebkuram enerģijas ražošanas veidam, arī vēja turbīnām ir negatīvās ietekmes uz vidi, apkārtējiem iedzīvotājiem. Vēja parki jāplāno, pēc iespējas mazinot šīs ietekmes, tai skaitā pielietojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī par šīm ietekmēm atklāti jārunā ar vietējiem iedzīvotājiem. Latvijai ir potenciāls radīt un demonstrēt jaunas tehnoloģijas ar maksimāli zemu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot ilgtspējīgus materiālus, pielietojot un uzlabojot putnu un sikspārņu detektēšanas tehnoloģijas. Vēja parka plānošanas procesā būtiski veikt arī padziļinātu ietekmju izvērtējumu uz vietējām darbavietām, uzņēmējdarbību, tūrismu un citiem sociāli ekonomiskajiem faktoriem. 
2. Vēja parku attīstītājiem vietējā sabiedrība jāiesaista procesā pēc iespējas agrāk, īstenojot skaidru un atklātu komunikāciju: Vēja parku attīstītājiem nepieciešams uzsākt dialogu ar vietējo sabiedrību pēc iespējas agrākā posmā, tiklīdz iecerēta noteikta teritorija. Regulāra komunikācijas uzturēšana ar vietējo sabiedrību un atklātums jānodrošina visos projekta attīstības posmos, arī ārpus formāli nepieciešamā. Attīstītāju un pašvaldību rokās ir pielietot daudzpusīgākus iedzīvotāju iesaistes rīkus, lai kliedētu neskaidrības, veidotu kopīgu izpratni un rastu risinājumus.  
3. Vietējie iedzīvotāji un pašvaldības saņems maksājumus no vēja parkiem, kas tiks attīstīti turpmāk: Ministru kabinets ir apstiprinājis noteikumus, kas nosaka maksājumus vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām, attīstot jaunu vēja parku vai paplašinot esošos. Par katru 1 MW vēja parka jaudas vēja parka īpašnieki izmaksās 2500 eiro gadā, kas vidēja izmēra (130 MW) projektam veidos 325 000 eiro gadā. 50% no tiem tiks izmaksāti 2 km rādiusā esošām mājsaimniecībām uz sauszemes vai jūras vēja parku gadījumā 2 km rādiusā no tuvākā punkta krastā, ja parks atrodas ne vairāk kā 25 km no krasta. Vienai mājsaimniecībai maksājums būs robežās no 1 līdz 3 minimālajām mēnešalgām gadā. Otri 50% aizies pašvaldībai, lai veiktu investīcijas primāri skartajos pagastos. Ar visām niansēm var iepazīties te.
4. Vēja parku attīstītājiem jāatbalsta vietējie iedzīvotāji: Iedzīvotāju intereses un raizes ir jāņem vērā, nonākot līdz vēja parka projekta gala veidolam. Vietējo iedzīvotāju raizes ir saprotamas un tās jāciena, tādēļ attīstītājiem sarunu ceļā jārod piemērotākie risinājumi, kā vietējām iedzīvotājiem sniegt papildu atbalstu, uzlabojot to labbūtību un attīstības iespējas. 
5. Vēja enerģijas nozarei jāizstrādā labās prakses vadlīnijas vēja parku attīstībā: Lai uzlabotu vēja parku projektus un to īstenošanas pieeju, vēja enerģijas nozarei sadarbībā ar saistītajiem ekspertiem būtu vērtīgi izstrādāt labās prakses vadlīnijām. Vadlīnijas paaugstinātu nozares standartus un veicinātu vēja projektu ilgtspēju. 

Četras lietas, kuras varam prasīt no politikas veidotājiem un kuras jāņem vērā, veidojot politikas nostādnes vēja parkiem:

1. Vēja parku attīstība jāpanāk līdzsvarots kompromiss ar dabas aizsardzību un sabiedrības interesēm: Lai gan jaunu vēja parku straujāka attīstība ir mūsu visu interesēs, arī veselīgas ekosistēmas, kas nodrošina mājvietu augu un dzīvnieku (tostarp apputeksnētāju) sugām, tīru ūdeni un gaisu, oglekļa piesaisti un daudzus citus labumus, ir mūsu pamatvajadzība. Tādēļ plānošanas un ietekmju izvērtēšanas procesu nedrīkst sasteigt. Kompromisiem jābūt līdzsvarotiem, lai vienas puses intereses nedominē pār citām.  
2. Jāstiprina valsts uzraugošo institūciju kapacitāte vēja parku ietekmju izvērtēšanā: Latvijā norit strauja vēja elektrostaciju projektu attīstība. Ir būtiski katrā projektā kvalitatīvi izvērtēt attīstītāju ieceres, ietekmes uz vietējiem iedzīvotājiem, vidi, un  negatīvās ietekmes novērst vai ieplānot tās mazinošus pasākumus. Tomēr šo projektu lielais skaits neatbilst šī brīža valsts institūciju (VPVB un DAP) kapacitātei. Lai uzlabotu valsts iestāžu spēju tikt galā ar lielo darba apjomu, uzraugošo iestāžu kapacitāte ir jāceļ un  to darbiniekiem jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums. 
3. Topošajam atjaunīgās enerģijas paātrinātas attīstības telpiskajam plānojumam jābūt kvalitatīvam, visus faktorus aptverošam: Vēja parku plānošanas process ir ļoti sarežģīts, tas ietver daudzskaitlīgu faktoru izsvēršanu un tādēļ nevar būt ātrs. Telpiskajai plānošanai valsts līmenī jau bija jānotiek pirms gadiem. Tomēr joprojām tam ir  liela nozīme, lai identificētu vēlamākās vietas, izvērtējot visus faktorus. Jaunu vēja parku vērtēšanā ir jāņem vērā arī kumulatīvās ietekmes ar citiem iecerētiem vēja parkiem vai lieliem infrastruktūras objektiem. Lai gan daļa no tiem netiks īstenoti, ir būtiski izvērtēt ietekmes maksimālas izbūves scenārijā un ievērot piesardzības principu. Arī pašvaldībām būtu proaktīvi jāidentificē piemērotākās vietas vēja parkiem savās teritorijās. 
4. Jāatceļ vēja parku aizliegums nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs: Šobrīd pastāv aizliegums attīstīt vēja parkus nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs. Tomēr intensīvās lauksaimniecības teritorijās, tostarp, nacionālas nozīmes, kurās nav būtisku putnu migrācijas ceļu, vēja parku potenciālā negatīvā ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību ir ievērojami mazāka nekā meža zemēs*. Vēja parki netraucē tajā pašā vietā nodarboties ar lauksaimniecību. Turklāt aizlieguma atcelšana ļautu lauksaimniekiem dažādot savas ekonomiskās darbības. Bažas par šī nacionālā resursa zaudēšanu ir nepamatotas, jo pat tad, ja pilnīgi visi vēja parki tiktu izvietoti tikai nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs, tie kopā aizņemtu tikai 0,002 % no nacionālās nozīmes zemju kopējās platības valstī. Ietekmi uz ainavu jāvērtē samērīgi, skatot katru projektu atsevišķi, pēc iespējas saglabājot būtiskākās ainavas vērtības un vienlaikus apzinoties, ka arī ainava ir mainīga. Arī lauksaimnieku NVO neiebilst pret sauszemes vējparku būvniecību nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs. 

* Meži, sevišķi lielie valsts mežu masīvi, kuros ir vairāk saglabājušās dabas vērtības, noteikti nav labākā vieta intensīvai vēju parku attīstībai no vides un dabas aizsardzības viedokļa. Lai arī mežos vēja parki ir vairāk prom no acīm, tomēr strauji, nepietiekami izvērtēta vēja parku attīstības mežos var būtiski veicināt mežu fragmentāciju un dabas vērtību iznīcību. Taču, ja vēja parks tomēr tiek plānots mežā, to nevajag darīt tuvumā aizsargājamām teritorijām un ir jāveic ļoti kvalitatīvs un piesardzības principā balstīts ietekmes uz vidi novērtējums, jau laicīgi (vēl pirms IVN veikšanas) konsultējoties ar sabiedrību.

Zemāk skatāmi kampaņas #Pūtvējiņi īsie video:

#Pūtvējiņi pirmajā sērijā par to, kāpēc mums ir vajadzīga vēja enerģija, stāsta biologs, žurnālists un raidījumu vadītājs Māris Olte. Vēja enerģija ir resurss, vēja enerģija rada elektroenerģiju, kas citādi mums jāiepērk no citiem, jo paši to saražojam nepietiekami. Pēdējo piecu gadu laikā spējām nodrošināt vien vidēji 20% no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

#Pūtvējiņi otrajā sērijā par to, kāpēc mums nepieciešama vēja enerģija, stāsta uzņēmējs no Jelgavas un enerģētikas entuziasts Gatis Auziņš. Vēja enerģija ir iespēja būt energoneatkarīgiem un izturīgākiem pret dažādām ārējām ietekmēm. Tas ir arī valsts drošības jautājums.

#Pūtvējiņi trešajā sērijā vides konsultāciju uzņēmuma “SIA ELLE” vides eksperts Oskars Beikulis skaidro, kādas aktivitātes un rīki palīdz vietējiem iedzīvotājiem veiksmīgāk iesaistīties vēja parku plānošanas procesā un, kāpēc tieši plānošanas posms ir tik svarīgs.

#Pūtvējiņi ceturtajā sērijā kopā ar vietējām aktīvām iedzīvotājām Guntu Abaju un Rūtu Abaju-Felci noskaidrojam, kādu būtisku lomu visā vēja parku plānošanas procesā ieņem vietējo iedzīvotāju iesaiste. Un to, kā pašvaldībām sava iesaiste vēl uzlabojama – gan labāk apziņojot cilvēkus, gan izstrādājot ainavu plānu savai teritorijai.