Enerģija
Atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte un enerģijas pietiekamība ir 3 pamata pīlāri pārejā uz tīrākām, pieejamākām, drošākām un ilgtspējīgākām energosistēmām.
Mūsu darba fokuss ir energopāreja Latvijā: iesaiste politikas veidošanā un plānošanā, sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, sabiedrības līdzdalība un izpētes.
Atjaunīgā enerģija
Ja veicinātu vietējās, atjaunīgās enerģijas ilgtspējīgu ražošanu, gāzei atvēlētā nauda paliktu Latvijā un mēs būtu neatkarīgāki un pašpietiekami. Saules un vēja enerģijas tehnoloģijas kļūst aizvien pieejamākas. Latvijā saules enerģijas ražošanai ir ļoti labs potenciāls – saulaino dienu skaits ir lielāks nekā Vācijā!
Energoefektivitāte
Enerģijas patēriņa samazināšana bieži vien ir lētākais un videi draudzīgākais veids, kā panākt SEG emisiju samazinājumu. Patēriņa samazinājums sastāv no diviem pīlāriem – pietiekamības un efektivitātes. Pietiekamība nozīmē apzināties zemāko optimālo patēriņa līmeni, pie kura būtu iespējama vides ilgtspēja un vienlaikus arī tiktu nodrošinātas visas mūsu vajadzības laimīgai dzīvei, un attiecīgi samazināt patēriņa apjomu, lai šo līmeni nepārkāptu (tas varētu skart, piemēram, dzīves telpas platību, iekštelpu temperatūru, apģērba iegādes paradumus, ceļojumu biežumu un galamērķus utml.). Savukārt, efektivitāte nozīmē nesamazināt gala patēriņu, bet ietaupīt procesā patērēto enerģiju vai materiālus, ieviešot noteiktus efektivitāti veicinošus pasākumus.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni paaugstināt (no 30%, salīdzinot ar 2005. gadu, līdz 40% samazinājumam[1]), kas, savukārt, uzlika dalībvalstīm saistošus mērķus sniegt savu ieguldījumu.