Skip to content

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam

Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais […]

Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais NEKP bija jāiesniedz līdz šī gada 2023. gada 30. jūnijam. Latvija, līdzīgi daudzām citām ES dalībvalstīm, plānu iesniedza novēloti (2023. gada decembrī) un saīsinātā projekta versijā.

Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni paaugstināt (no 30%, salīdzinot ar 2005. gadu, līdz 40% samazinājumam[1]), kas, savukārt, uzlika dalībvalstīm saistošus mērķus sniegt savu ieguldījumu. Arī Krievijas uzsāktais karš lika apņemties straujāk vairot saražotās atjaunīgās enerģijas apmērus un nopietni pievērsties enerģētiskās pašpietiekamības jautājumam. NEKP atjaunotās versijas gala apstiprināšanai un pieņemšanai ir jānotiek līdz 2024. gada jūnija beigām. 

NEKP var būt gan formāls dokuments, kurš praksē un politikas veidošanas procesos netiek ņemts vērā, gan arī tāds, kas ir transformējošs, pilda ceļveža funkciju un rāda izpildāmu vīziju, uz kuru mēs  apņemamies tiekties. Ņemot vērā esošos klimata un enerģētikas izaicinājumus, Latvijai vajadzētu izmantot iespēju NEKP veidot tādu, kas patiesi spēs norādīt virzienu, kādā tautsaimniecības nozarēm jādodas, lai virzītos uz klimatneitralitāti, un uz kādu enerģētikas nozares struktūru tiecamies.

Zaļā brīvība vēl pirms NEKP atjaunotās versijas projketa publiskošanas sniedz savu redzējumu par to, kam vajadzētu būt ietvertam atjaunotajā NEKP.

Pēc atjaunotā NEKP projekta versijas publicēšanas Zaļā brīvība sniedza savus komentārus par plāna projektu. Iesniegtie komentāri pilnā apmērā skatāmi šeit.