Emisijas, kas rodas Latvijas iedzīvotāju patēriņa rezultātā, pēdējos gados pieaug – vislielākās tās ir bijušas galvaspilsētā Rīgā. Vidējās patēriņa emisijas 2013. gadā Latvijā bija 7,5 tonnas CO2 uz cilvēku, kas pārsniedz pasaules vidējo rādītāju – 5 tonnas CO2uz cilvēku gadā. Emisiju apjoma pieaugums saistāms ar ekonomikas atgūšanos un mājsaimniecību ienākumu palielināšanos.
Tā secināts biedrības “Zaļā brīvība” veiktajā projektā “Kampaņa zema oglekļa pašvaldību attīstībai”, kura ietvaros tika aprēķinātas Ventspils pilsētas un Salacgrīvas novada patēriņa un teritoriālās ietekmes uz klimtu. Projektos īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Salacgrīvas novada domes un Ventspils pilsētas domes atbalstu.
Patēriņa emisijas tika aprēķinātas, izmantojot ieejas-izejas modeli, kas emisiju aprēķinam izmanto mājsaimniecību budžetu un dažādu patēriņa kategoriju oglekļa ietilpības datus. Rezultāti rāda, ka vidējās patēriņa emisijas Latvijā 2013. gadā bija 7,5 tonnas CO2e uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz pasaules vidējo rādītāju – 5 t CO2e uz vienu cilvēku gadā. Taču, piemēram, ASV oglekļa pēda ir aptuveni 28,6 t CO2e uz cilvēku gadā, Ķīnā 3,1 t CO2e, bet Indijā 1,8 t CO2e. ES vidējā oglekļa pēda ir 13,3 t CO2e uz cilvēku gadā; lielākā oglekļa pēda Eiropas Savienībā ir Lihtenšteinas iedzīvotājiem (41 t CO2e uz cilvēku) un beļģiem (20 t CO2e uz cilvēku), bet mazākā Rumānijā un Bulgārijā (nedaudz zem 5 t CO2e uz cilvēku). Oglekļa pēda Krievijā ir 10 t CO2e uz cilvēku gadā.
Lielākās emisijas Latvijā ir bijušas tieši galvaspilsētā Rīgā – 9 t CO2e uz vienu cilvēku gadā. Savukārt patēriņa emisijas Salacgrīvas novadā un Ventspilis pilsētā ir izrādījušās zemākas kā vidēji Latvijā, attiecīgi 5,75 un 7,2 tonnas CO2e uz vienu iedzīvotāju gadā (skat. 1. attēlu). Lielākās emisijas saistās ar pārtikas produktu patēriņu (36 % Salacgrīvā; 31 % Ventspilī), transportu (27 % Salacgrīvā; 19 % Ventspilī) un komunālajiem pakalpojumiem (20 % Salacgrīvā; 30 % Ventspilī).
https://public.tableau.com/views/Pasvaldibupeda/Dashboard1?:embed=y&:showVizHome=no&:host_url=https%3A%2F%2Fpublic.tableau.com%2F&:tabs=no&:toolbar=yes&:animate_transition=yes&:display_static_image=no&:display_spinner=no&:display_overlay=yes&:display_count=yes&:showVizHome=no&:showTabs=y&:loadOrderID=0
Patēriņa emisijas ļoti cieši korelē ar iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to pēdējos gados, ekonomikai atgūstoties un pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, visā Latvijā ir vērojams straujš patēriņa emisiju pieaugums. Kopumā kopš 2010. gada salacgrīviešu patēriņa emisijas ir pieaugušas par 39 %, bet ventspilnieku emisijas augušas par 19 %.
Savukārt kopējās emisijas — gan tās, kas rodas attiecīgajā pašvaldībā, gan tās, kas saistītas ar attiecīgās pašvaldības patēriņu Salacgrīvas novadā 2013. gadā bija 49 387 t CO2e (par 5 % mazāk nekā Salacgrīvas iedzīvotāju patēriņa rezultātā radītās emisijas), bet Ventspils pilsētā tās bija 357 634 t CO2e (par 17 % vairāk nekā Ventspils iedzīvotāju patēriņa rezultātā radītās emisijas).
Enerģētika (apkure un rūpniecība), autotransports un pārtika veido lielākās emisijas gan Salacgrīvas novadā, gan Ventspils pilsētā. Laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam SEG emisijām Salacgrīvas novadā nav būtiski mainījušās. Taču Ventspils pilsētas SEG emisijām ir tendence samazināties – no 2010. gada līdz 2013. gadam tās ir samazinājušās par 9 %. Īpaši pozitīvi vērtējams emisiju samazinājums no pasažieru pārvadājumiem, centralizētās pilsētas siltumapgādes un privātā autotransporta (-7 %), kā arī ēku siltināšanas pozitīvā ietekme uz mājokļu radītajām emisijām.
Biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga: “Lielākā daļu emisiju (gan pārtikas, gan citu preču un energoresursu ražošanas emisijas) rodas ārpus pašvaldību robežām. Līdz ar to pašvaldībai ir ierobežotas iespējas ietekmēt šīs emisijas. Labākais līdzeklis šo ārējo emisiju samazināšanai ir zaļā iepirkuma kritēriju integrēšana pašvaldību iepirkumos. Viens no sektoriem ar lielām ārējām izmaksām ir pārtikas patēriņš. Šo emisiju samazināšanu varētu veicināt ar sezonālas, vietējās un bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētas pārtikas patēriņa veicināšanu mājsaimniecībās un pašvaldības pakļautības iestādēs, piemēram, skolās un medicīnas iestādēs.”
Kopumā jāsecina, lai panāktu SEG emisiju samazinājumu globālā un nacionālā līmenī, būtiski ir saprast faktorus, kas ietekmē izmaiņas tieši vietējā pašvaldību līmenī. Emisiju samazināšanas pasākumi prasa noturīgas izmaiņas mājsaimniecību, iestāžu un uzņēmumu uzvedībā. Taču indivīdiem un grupām, kam jāievieš šīs izmaiņas, joprojām ir zems vides apziņas un motivācijas līmenis, bet instrumenti un tehnoloģijas, kas atvieglotu šādu rīcību, nav brīvi pieejami. Līdz ar to, emisiju samazināšanas nolūkos, ir jācenšas panākt attieksmes maiņa un jārada motivācija videi draudzīgai rīcībai, kā arī jāmeklē jaunas partnerības un jārada rīki, lai izvērtētu un nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas.
Tieši pašvaldībām šajā ziņā ir lielas priekšrocības, jo tām ir tieša saite ar mājsaimniecībām un vietējiem uzņēmumiem. Tāpat vietējās pašvaldības var identificēt un atbalstīt pārmaiņu aģentus, kas veicina zema oglekļa attīstību pašvaldībā, tādējādi nostiprinot motivāciju. Tas savukārt stiprina vietējo identitāti un lepnumu par sasniegto labklājības veicināšanā un emisiju samazināšanā.
Bez tam daudzas no jomām, kam ir būtiska ietekme uz SEG emisijām, ir pašvaldības tiešās funkcijas vai iekļaujas to plašākā atbildības lokā. Mājokļu sektors ir viena no šīm jomām, kur pašvaldība var panākt būtisku SEG emisiju samazinājumu siltinot savā īpašumā esošās ēkas, veicinot privātmāju energoefektivitātes uzlabojumus un nodrošinot labāku būvniecības praksi. Tāpat ir būtiski SEG emisiju samazināšanas pasākumus integrēt vietējā attīstības telpiskajā plānošanā, kas nodrošinātu ilgtermiņa stratēģisku pieeju zema oglekļa attīstībai un dotu attiecīgus signālus investoriem, kā arī iepirkumu procedūrās aktīvāk izmantot vides kritērijus.