Eiropas Zaļā Kursa ietvaros, ar mērķi palielināt klimata ambīcijas laika periodam no 2030. līdz 2050. gadam, tiek veiktas izmaiņas energoefektivitātes un ēku energoefektivitātes direktīvās. Spēkā esošā energoefektivitātes direktīva tika apstiprināta 2012. gadā ar mērķi panākt 20 % energoefektivitātes uzlabojumu līdz 2020. gadam (salīdzinot ar 2005. gadu). 2018. gadā mērķis tika papildināts, nosakot 32,5 % enerģijas efektivitātes uzlabojumus līdz 2030. gadam.
2022. gada 14 septembrī Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) deputāti nobalsoja par grozījumiem Energoefektivitātes direktīvā, pieprasot vēl stingrākus ES mērķus primārās enerģijas patēriņa un galapatēriņa samazināšanai: dalībvalstīm kopīgi būtu jānodrošina, lai līdz 2030. gadam enerģijas galapatēriņš, salīdzinot ar 2007. gadu, samazinātos vismaz par 40 %, bet primārās enerģijas patēriņš — par 42,5 %. Par grozījumiem vēl jālemj Eiropes Padomei, tā kā paredzams, ka šis mērķis tomēr būs zemāks, nekā to gribētu EP.
Lai ieviestu vēl ambiciozākus SEG emisiju samazinājumus, valstīm būs jāievieš virkne pienākumu, kas skars ļoti daudz jomu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt Renovācijas viļņa mērķu izpildi, kas paredz ne tikai plašus renovācijas pasākumus, ilgtermiņa renovācijas stratēģijas izveidi, bet arī nosaka cik “viedai” būs jābūt ēkai, kādā veidā dažādi enerģētikas tirgus spēlētāji drīkstēs iesaistīties (energoefektivitāte, ESCO, siltumapgāde u.c.), kādi būs jaunie saistošie pienākumi uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm.
Ēkas patērē 40 % no visas gala enerģijas un ir atbildīgas par aptuveni 36 % SEG emisijām Eiropā – tas ir būtisks aspekts, ko abas direktīvas risinās ar dažādu instrumentu palīdzību. Īpaša loma plānota valsts un pašvaldību sektoram, nosakot tam obligāti renovējamo ēku skaitu un īpaši izceļot publiskā sektora lomu labās prakses veidošanā. Latvija joprojām nav pilnībā pārņēmusi esošās direktīvas (2018) saistības un tādēļ šobrīd arī ir aktīvs pārkāpuma process. Lai to novērstu, tika izstrādāti un 2022. gada jūlijā pieņemti grozījumi energoefektivitātes likumā – taču līdz ar gaidāmajiem grozījumiem direktīvā, Latvijai nāksies atkal sagatavoties likuma izmaiņām, lai pārņemtu jaunās direktīvas prasības. Kopā ar jauniem stingrākiem nosacījumiem būs arī pieejams esošās direktīvas izvērtējums, kas palīdzēs papildus apzināt problēmjomas un veikt nepieciešamos uzlabojumus.