Skip to content

Dzīvojamo ēku energoefektivitāte

Ēku renovācija ir ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot dzīvojamās vides kvalitāti.

Latvijai dzīvojamo ēku nosiltināšanas joma ir milzīgs izaicinājums, renovēt nepieciešams vairāk nekā 23 000 daudzdzīvokļu ēku, taču kopš 2009. gada nosiltinātas vien aptuveni 1600 ēkas. Nenosiltinātu ēku dēļ rodas lieli siltuma zudumi – tas iedzīvotājiem liek neadekvāti daudz maksāt par pamatvajadzību nodrošināšanu, tas traucē vietējai ekonomikai, palielina nabadzību. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, kas nozīmē to, ka šai jomai piemīt liels potenciāls siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Ēku renovācijas jautājums nav tikai planētas uzkaršanas kontekstā būtisks, tas skar iedzīvotāju labklājību – mazinot enerģētisko nabadzību, kā arī uzlabojot dzīves telpas kvalitāti gan estētiski, gan funkcionāli atbilstoši mūsdienu prasībām.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam nosiltināt vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas, uzstādot tajās ne-emisiju atjaunīgo resursu tehnoloģijas vai pieslēdzot tās centralizētajai siltumapgādei. 2023. gadā NEKP tiks pārskatīts, atjaunojot mērķus, un ir skaidrs, ka nosiltināto daudzdzīvokļu ēku mērķis tiks paaugstināts. Savukārt, Latvijas ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam panākt to, ka, pirmkārt, Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi, otrkārt, esošais dzīvojamais fonds atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtošanas standartiem – visu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūves atbilst nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām.

Lai nosiltinātu tās ēkas, kurām akūti nepieciešama renovācija, būtu nepieciešami ap 5-6 miljardi eiro, taču ar pieejamo finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī Kohēzijas fondiem nepietiek, lai sasniegtu pat NEKP izvirzīto sākotnējo mērķi. Esošās energokrīzes un klimata krīzes apstākļos nekad iepriekš vēl nav bijis tik būtiski kā šobrīd, enerģētiskās krīzes laikā, nodrošināt ievērojami lielāku finansējuma apjomu, dažādot pieejamās energoefektivitātes finansēšanas shēmas, nodrošinot pieejamā finansējuma nepārtrauktību. Vienlaikus ļoti būtiski ir izstrādāt mērķētu atbalsta shēmu ēku nosiltināšanai mazturīgākajai sabiedrības daļai, lai aizsniegtu iedzīvotājus, kas pēc ienākumiem pieder grupai zem vidusslāņa, tādējādi samazinot enerģētisko nabadzību.

Nosiltinātu, renovētu māju iedzīvotājiem ir mazāki apkures rēķini, tie iegūst ievērojami lielāku komforta līmeni, kā arī tiek būtiski paildzināts ēkas kalpošanas ilgums.

Lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku renovāciju, bez papildu pieejamā finansējuma būtiski ir vairot atbalsta programmu realizējošās institūcijas cilvēkresursu kapacitāti, lai būtu iespējams realizēt proaktīvu un efektīvu ēku nosiltināšanas politiku, tādējādi sekojot citu Eiropas valstu veiksmīgajiem piemēriem, kā arī audzēt pašvaldību kapacitāti sniegt atbalstu iedzīvotājiem projekta vadībā, palīdzētu organizatoriski daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopienām veiksmīgi iziet cauri pieteikšanās un realizācijas procesiem. Ar citiem Zaļās brīvības ieteikumiem var iepazīties šeit.

Arī renovācijas mērķiem būtu jākļūst ambiciozākiem, lai sasniegtu vēl lielākus SEG emisiju samazinājumus. Līdz šim valsts īstenotās atbalsta programmas ir izvirzījušas diezgan zemas prasības sasniegtajam enerģijas ietaupījumam pēc renovācijas (vismaz 30% enerģijas samazinājums), tikmēr citviet pasaulē valda uzskats, ka, ja tiek veikta renovācija, tad tai ir jābūt tikai dziļajai renovācijai. Dziļā renovācija nozīmē to, ka ēkas enerģijas patēriņā tiek panākts pat 70% – 80% ietaupījums.

Arī kvartālu pieeja līdz šim ir tikai teorētiski apskatīta stratēģijās, taču Latvijā nav vēl iedzīvināta, kaut arī tā sola augstu efektivitāti, raugoties no projekta ieviešanas, būvniecības izmaksu perspektīvas. Kvartāla pieejā viena projekta ietvaros tiek renovētas vairākas ēkas, vienlaikus arī domājot par pilsētvides uzlabošanu, infrastruktūras atjaunošanu atbilstoši mūsdienu prasībām un izpratnei. Kaut arī saskaņošanas process un plānošanas fāze būtu ilgstošāka un sarežģītāka, šāda pieeja sola lielāku atdevi ieguldītajai naudai, turklāt ar papildus ieguvumiem iedzīvotājiem, uzlabojot pilsētvidi. Valstis, kuras īsteno kvartāla pieeju, nereti to veic, vienlaikus ar attīstot energokopienas, uzstādot atjaunīgās tehnoloģijas enerģijas ražošanai.

Uzzināt vairāk un pieteikties ES fondu finansētas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas atbalstam var šeit.

Animācija par ēku renovāciju cīņā pret klimata pārmaiņām un enerģētisko nabadzību