Skip to content

Emisiju tirdzniecības sistēma

Palielinot ES klimata ambīciju līmeni Eiropas zaļā kursa ietvaros, atbilstoši pielāgojama oglekļa emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Pirmkārt, palielināms ETS kopējais ambīciju līmenis līdz 2030. gadam, kas iecerētā 43 % samazinājuma pret 2005. gadu vietā būtu jāpalielina uz 65 %. Vides organizācijas iesaka vēl lielāku samazinājumu, taču izvēli […]

Palielinot ES klimata ambīciju līmeni Eiropas zaļā kursa ietvaros, atbilstoši pielāgojama oglekļa emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Pirmkārt, palielināms ETS kopējais ambīciju līmenis līdz 2030. gadam, kas iecerētā 43 % samazinājuma pret 2005. gadu vietā būtu jāpalielina uz 65 %. Vides organizācijas iesaka vēl lielāku samazinājumu, taču izvēli lielā mērā nosaka lomu sadalīšana starp ETS un Kopējo centienu regulā paredzētajiem nacionālajiem emisiju samazinājuma mērķiem. Lielāka emisiju samazinājuma noteikšana nozīmē lielāku ikgadējā samazinājuma likmi, kas būs jānosaka augstāka, nekā iepriekš iecerētie 2,2 % gadā. Tirgus stabilitātes rezervi Eiropas Komisija iecerējusi no 2019. līdz 2023. gadam palielināt uz pusi – līdz 24 %, bet pēc tam samazināt atpakaļ uz 12%. Vides organizācijas iesaka veikt palielinājumu līdz 36 % un likvidēt atļaujas, kas rezervē glabājas ilgāk par 3-5 gadiem, lai nodrošinātu, ka atļauju tirgus cenas labāk atbilst reālajai situācijai. Eiropas Komisija ETS līdzekļus paredzējusi izvietot arī jaunos instrumentos – Inovāciju fondā un Modernizācijas fondā, kas orientēti uz valstīm ar zemākajiem ienākumiem. Vides organizācijas iesaka virzīties uz situāciju, kur visi ETS ieņēmumi tiek ieguldīti dekarbonizācijā.