Ekomarķējumi
Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi.
Ir daudz veidu, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Viens no tiem – izvēlēties preces un pakalpojumus ar vismazāko ietekmi uz vidi, tādējādi samazinot dabai radīto slodzi un atbalstot videi draudzīgu ražošanas. Bet kā zināt, kuri ir videi draudzīgākie produkti? Daudz vairāk par produktu ietekmēm uz vidi atradīsiet Zaļajā ceļvedī. Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Tas efektīvi darbojas lielā daļā pasaules valstu. Arī Latvijā ir nopērkami ekomarķēti produkti, piemēram, papīrs, mazgāšanas līdzekļi u. c.
Izmantojot ekomarķējuma sniegto informāciju, cilvēki var iesaistīties vides kvalitātes uzlabošanā un ar savu izvēli un maku ietekmēt situāciju par labu videi. Ja patērētāji dod priekšroku marķētiem produktiem, tad arī kompānijas seko šim pieprasījumam un tirgū parādās arvien vairāk preču, kuras atbilst ekomarķējuma kritērijiem. Tādējādi patērētāju izvēle maina ražotāju uzvedību un samazina nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Kā labus piemērus šajā gadījumā var minēt pilnīgu atteikšanos no hlorīdu saturošo savienojumu lietošanas papīra ražošanā, daudz lielāku otrreizēji pārstrādāta papīra daudzumu un dažādu ķīmisko vielu un procesu aizstāšanu ar videi draudzīgākiem.
Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu – no šūpuļa līdz kapam – kādas izejvielas tiek lietotas ražošanā un kā tās tiek iegūtas, kā prece tiek ražota un kas ar to notiek lietošanas un utilizācijas stadijās, vai preci ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kāds ir tās iepakojums, kā arī daudzus citus faktorus. Tomēr gan vides apstākļi, gan pieejamās tehnoloģijas mainās, un tādēļ šie kritēriji ir pastāvīgi jāuzlabo.
>p>Taču jāatceras – lai arī pirkt videi draudzīgas preces noteikti ir atbildīga izvēle, tomēr dažreiz ir labāk nepirkt vispār, jo viss, ko mēs patērējam, kaut kādā veidā negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Ja arī prece ir videi pielāgota – cik tas vispār ir iespējams –, tas tomēr nozīmē tikai to, ka tā salīdzinājumā ar citām precēm ir mazāk bīstama un nodara mazāku ļaunumu. Tāpēc labākais, ko mēs varam darīt, ir patērēt pēc iespējas mazāk, izvēloties kvalitatīvas preces, nevis mantas, kuras pēc īsa brīža būs jāizmet atkritumos.
Latvijā pieejamie vides marķējumi
ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums nosaka, ka iegādājoties produktus marķētus ar šo zīmi, patērētāji var būt pārliecināti, ka vismaz 95 % no šī produkta lauksaimniecības izcelsmes sastāvdaļām ir ražotas bioloģiski; produkts atbilst oficiālās kontroles shēmas noteikumiem; produkts slēgtā iepakojumā nācis tieši no ražotāja vai fasētāja; uz produkta atrodas ražotāja, fasētāja vai tirgotāja nosaukums un kontroles institūcijas nosaukums vai kods.
FSC (Forest Stewardship Council) ir starptautisks ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts, kas apliecina – mežs apsaimniekots vienlaikus videi draudzīgi, sociāli atbildīgi un ekonomiski izdevīgi. FSC sertifikāta zīme atrodama uz koksnes produktiem, kas nāk no ilgtspējīgi apsaimniekota meža. Šobrīd FSC sertifikāciju veic vairāk nekā 60 pasaules valstīs, arī Latvijā. (www.fsc.lv)
Latvijas eko produkts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu ir jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz akreditēta organizācija. (https://www.ekoprodukti.lv)
Laba vides izvēle. Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, kurš ir izplatīts visā Skandināvijā. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem kuri visu laiku tiek pastiprināti.
Eiropas savienības vides marķējums. ES oficiālais vides marķējums. Var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs (Attiecībā uz papīru nosaka tikai kritērijus par energopatēriņu un mežistrādi. Nav noteiktas prasības ķimikāliju, atkritumu un kvalitātes nodrošināšanai).
Zilais Eņģelis. Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš 1978.gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodas uz vairāk kā 3500 produktiem. (www.blauer-engel.de)
Citi vides marķējumi
Godīgā tirdzniecība – miljoniem mazo zemnieku trešās pasaules valstīs dzīvo lielā nabadzībā un nav spējīgi pabarot savas ģimenes, laist bērnus skolā un investēt ilgtspējīgā attīstībā. Tiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu un viņi ir atkarīgi no starpniekiem, kas uzspiež savus noteikumus. Sliktas ražas gados daudzi no tiem zaudē savu pēdējo īpašumu – zemi, lopus un sēklas. Arī plantāciju strādnieki neredz labumu no starptautiskās tirdzniecības. Viņu ienākumi ir zem iztikas minimuma un ļoti zemi dzīves apstākļi. Bieži vien tiem ir aizliegts veidot arodbiedrības vai kā savādāk aizstāvēt savas tiesības. Šis marķējums, kas apliecina, ka ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu, pēdējos gados ir kļuvis ļoti populārs. Plašāk marķētie produkti: banāni, kafija, tēja, tekstils. (https://www.fairtrade.net)
Vairāk par godīgās tirdzniecība marķējumiem lasiet šeit.
EKOenerģija ir ilgtspējīgas elektroenerģijas marķējums, ko izstrādājušas Eiropas vides organizācijas. Tas garantē, ka elektroenerģija būs ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem, bet arī to, ka šie resursu tiks ilgtspējīgi izmantoti. (www.ekoenergy.org/lv/)
TCO (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija) ir Zviedrijas nacionālā likumdošanas institūcija. Tā piešķir marķējumu mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm un datoriem (un to piederumiem), kuri atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbavietas drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi. (www.tcodevelopment.com)
Baltais trusis – šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti uz dzīvniekiem. (https://www.gocrueltyfree.org)
Eiropas Savienības energoefektivitātes marķējums (https://www.label2020.lv/)
Šie nav eko marķējumi
Zaļā karotīte ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, kas apliecina, ka
- vismaz 95 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (arī pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;
- tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem;
- produkta ražošanā nav izmantotas atsevišķas pārtikas krāsvielas;
- vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.
Zaļais punkts. Šis marķējums nozīmē, ka iepakojuma ražotājs vai preces izplatītājs vai importētājs ir samaksājuši par šī iepakojuma otrreizēju pārstrādi. Latvijā ir izveidots Latvijas Zaļais punkts (LZP), kurš darbojas uz brīvprātības principa un tā līgumpartneri (uzņēmumi), nomaksājot biedru naudu LZP, saņem 80% dabas resursu nodokļa atlaidi. Šie uzņēmumi LZP ir deleģējuši rūpēties par to, lai šis iepakojums nonāktu otrreizējā pārstrādē. Ja marķējumu pavadošais uzraksts ir svešvalodā (Green Dot, Der Grune Punkt), tad ideālā variantā tas nozīmē to, ka preces importētājs ir samaksājis, par to, lai iepakojumu varētu savākt un otrreizēji pārstrādāt.
Otrreizējas pārstrādes simbols. Patiesībā Latvijas patērētāji var sastapties ar divu veidu šādiem simboliem. Pirmais atrodas uz precēm, kuras var tikt otrreizēji pārstrādātas. Dažreiz zīmei virsū ir arī kāds cipars, kurš norāda, kādai pārstrādājamo materiālu grupai tas pieder. Otrais simbols norāda, ka prece vai tās iepakojums, ir daļēji vai pilnīgi ražotas no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Dažreiz simbola vidū var redzēt, piemēram 40 vai 80% uzrakstu. Tas nozīmē, ka produktā tik procentu ir otrreizēji pārstrādātā materiāla.
Uz precēm parādās arī vēl daudz citu simbolu un marķējumu. Daļa no tiem var būt maldinoša vai augstāk aprakstīto marķējumu viltojumi.
Papildu materiāli
Sagatavots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu projekta „Lielveikalu zīmolu produktu ilgtspējas celšana, kā svarīga komponente 2015. Eiropas gadā attīstībai un tālāk” ietvaros.