Brīnumainais tuncis
Tuncis ir brīnumains dzīvnieks. Šīs okeānos mītošās zivis var būt pat 680 kilogramu smagas (Atlantijas zilspuru tuncis Thunnus thynnus) un peldēt ar ātrumu 70 km stundā, jo tām ir īpaši attīstīti muskuļi un torpēdveida forma. Tunču īpatnējā muskulatūra ļauj tiem regulēt pašiem savu ķermeņa temperatūru, un tāpēc tie var peldēt arī ļoti aukstos ūdeņos. Šie īpašie dzīvnieki kļuvuši par barību miljoniem cilvēku, un ir komerciāli ļoti ekspluatētas zivis. Tajā pašā laikā tunču zveja ir vienīgais ienākumu avots ļoti daudziem zvejniekiem okeānu piekrastes reģionos.
Tunči ir ļoti neaizsargāti globālā tirgus priekšā. Kā pasargāt tunci? Kāda ietekme var būt mums, patērētājiem lielveikalā? Vai ASV Godīgās tirdzniecības organizācijas nesenais paziņojums par tunča sertificēšanu godīgajā tirdzniecībā Malaku salās Indonēzijā ir zīme, ka situācija var mainīties?
Komerciāli ekspluatēti, tuvu izmiršanai
Vides problēmas, tai skaitā lielā pārzveja, ir novedušas pie tā, ka piecas no piecpadsmit tunzivs sugām šobrīd ir sasniegušas apdraudētas vai tuvu apdraudētu sugas kategoriju Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā. Dienvidu zilspuru tuncis Thunnus maccoyii ir galēji izmirstošs (angl. – critically endangered) – tātad ļotu tuvu pilnīgai sugas izzušanai, savukārt Atlantijas zilspuru tunzivs Thunnus thynnus ir izmirstošs (angl – endangered). Atlantijas zilspuru tunzivs ir sevišķi iecienīta Japānā, kur tā tradicionāli ir sastāvdaļa vairākos nacionālajos ēdienos.
Ko atrodam lielveikalos?
Jāpiemin, ka pie mums Latvijas lielveikalos nopērkamajos konservos bieži sastopamā svītrainā tunzivs Katsuwanos pelamis nav vēl uzskatāma par apdraudētu pēc IUCN datiem, kaut gan tai ir ļoti liela nozveja. Līdz pat 60 % no komerciāli zvejotās tunzivs sastāda šī suga. No svītrainās tunzivs lielākoties tiek ražoti konservi (IUCN, 2011). Latvijā konservos visbiežāk ir atrodama tieši šī suga, tomēr, kā minēts rakstā Vides Vēstīs (2009), veikalu plauktos atrodamas arī Sarkanajā grāmatā iekļautās dzeltenspuru T. albacares un garspuru T. alulunga tunzivis.
Kam pievērst uzmanību, pērkot tunča konservus?
Uz tunča konservu kārbas var atrast ne tikai sugas nosaukumu, bet ir vērts meklēt arī izcelsmes un ražotājvalsti, kā arī uz tās jābūt ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas piešķirtam kodam (piem. FAO 71), kas apzīmē konkrētu nozvejas/ zvejas reģionu, piemēram, „FAO 71” apzīmē Klusā okeāna centrālo Rietumu daļu. Audzētavās audzētām zivīm šo reģionu neraksta. Kā raksta Pasaules Dabas fonds, ja tunzivs konservus tomēr pērk, labāk ir pirkt svītraino tunzivi Katsuwanus pelamis no Indijas okēana (FAO 57.) vai Klusā okeāna austrumiem (FAO 77., 81., 87.), kur šo zivju resursu stāvoklis ir nedaudz labāks kā citām tunzivīm (PDF, 2015).
Tunču zvejas blakusefekti – piezveja
Tunča zvejas negatīvās sekas nav tikai pašu tunču pārzvejā, bet arī pie piezvejā, kurā nereti tiek noķerts arī milzīgs apjoms citu sugu īpatņu (haizivis, zobenzivis, rajas, bruņurupuči, delfīni un pat vaļi), kas tiek uzskatīti par nevajadzīgiem un tiek miruši atmesti atpakaļ okeānā (labs piemērs ar video – šeit). Vērts pieminēt, ka tuncis pats arī var būt kā piezvejas objekts. Eiropas Savienība ir noteikusi piezvejas apjomus, kurus pārsniedzot, zivis ir uzreiz jāatlaiž atpakaļ jūrā. Tāpat arī citas valstis cenšas piezvejas apjomu regulēšanu ietvert savā likumdošanā. Protams, piezvejas apjoms ir atkarīgs no tunča zvejas metodes. Mazāka piezveja ir selektīvākām metodēm, piemēram, makšķerēšanai, turpretī, lielāka ir tādām, ar kurām ķerās daudzas sugas bez iespējām piezveju regulēt, piemēram, āķu jedas (FAO, 2011). Liela piezveja un attiecīgi arī nodarītais kaitējums rodas industrāli zvejojot ar riņka vadiem vai izmanojot traļus.
Vai Fairtrade sertifikācija radīs alternatīvu?
Dažas vides organizācijas paudušas pārliecību, ka nav īsti labas „zaļas” alternatīvas tunča patēriņam lielās piezvejas un sugu augstās apdraudētības dēļ, tomēr National Geographic šī gada februārī publicējis ziņu, ka Fair Trade USA sadarbībā ar Safeway ir uzsākuši pirmo Godīgās tirdzniecības zivsaimniecības sertifikāciju Moluku salās Indonēzijā, kur tuncis tiek zvejots izmantojot zvejošanu ar rokas āķu rindām. Fairtrade USA apgalvo, ka sertifikācijā ņemti vērā gan sociālie, gan vides aspekti.
Par Maluku salām ir informācija, ka zvejniecība ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem salās, tomēr arī ir dzirdēts, ka vietējiem zvējniekiem klājoties grūti, jo tie resursu un izglītības trūkuma dēļ nespējot konkurēt ar moderniem ārzemju dziļūdens zvejas kuģiem, kā arī ostas esot slikti attīstītas. Malu zvejniecība arī esot liela problēma (plantmole.org, 2007).
Sertifikācija nodrošināšot, ka zvejinieki strādā starptautiski atzītos godīgos darba apstākļos, un arī, ka viņi ievēros neatkarīgi pārbaudītas (auditētas) vides prasības, kuras paredzēts regulāri pastiprināt. Visu prasību kopumu var īsumā apskatīt infografikā šeit. National Geographic raksta, ka šiem zvejniekiem būs jāievāc lielāks apjoms datu par savu lomu un nozveju, un jāizdara lēmumi par zvejas pārvaldību uz šo datu pamata – jāveido zivju krājumu novērtējumi un pārvaldības plāni – lietas, kas daudzos reģionos nav īpaši bieži sastopamas. Zvejnieki arī saņemšot Godīgās tirdzniecības prēmiju 10 % apmērā no zivju cenas, kas jāiegulda kopienas vai ciemata attīstības projektos, tādejādi padarot zvejnieku darbu ilgtspējīgāku.
Kopumā ir skaidrs, ka no vides un dabas aizsardzības viedokļa tunča zveju par ilgstpējīgu nosaukt nevar, kaut arī no tās ir jau vēsturiski atkarīgi daudzi zvejnieki. Visticamāk, ka ir labi, ka parādās sertifikācijas, kas pieliek centienus samazināt ietekmi uz vidi un uzlabot procesā iesaistīto cilvēku ikdienu pastāvošajā tunča zvejā. Tomēr it sevišķi, ja līdzīgas iniciatīvas ar laiku paliek vairāk, sertifikatoriem jābūt drošiem, ka sertifikācija spēs nodrošināt, ka, pieaugot zvejnieku labklājībai, tunzivs un citu jutīgu sugu apdraudējums un kopējā ietekme uz vidi nevis arī attiecīgi pieaug, bet caur šiem mehānismiem tiek kontrolēta un samazināta.
Papildus par tunča produktu tirdzniecību un saistītajām vides problēmām varat izlasīt 2009. gada rakstā Vides Vēstīs, kas vēl aiz vien nav zaudējis aktualitāti, kā arī Pasaules Dabas fonda uzziņu lapā par tunci.
PS Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: apziņas celšana” atbalstu, ko finansē Eiropas Savienība un līdzfinansē Sabiedrības Integrācijas fonds.
Tunču sugu apdraudētība
| Latviskais nosaukums | Latīniskais nosaukums | Aizsardzības statuss |
| Dienvidu zilspuru tunzivs | Thunnus maccoyi | Galēji izmirstošs |
| Atlantijas zilspuru tunzivs | Thunnus thynnus | Izmirstošs |
| Lielacu tunzivs | Thunnus obesus | Ievainojams |
| Klusā okeāna zilspuru tunzivs | Thunnus orientalis | Ievainojams |
| Dzeltenspuru tunzivs | Thunnus albacares | Gandrīz apdraudēts |
| Garspuru tunzivs | Thunnus alalunga | Gandrīz apdraudēts |
Thunnus ģints apdraudētības pakāpe pēc IUCN (2011).
Avoti:
befair.org, 2015. Fair Trade USA Capture Fisheries Program – infograph. Available at: http://befair.org/images/pdfs/Fair-Trade-USA-Capture-Fisheries-Standard-Infographic.pdf
Fitzgerald, T. 2015. Fair Trade Writes New Chapter In Story of Tuna. National Geographic. Pieejams: http://voices.nationalgeographic.com/2015/02/19/fair-trade-writes-new-chapter-in-story-of-tuna/
Food and Agriculture Organisation of The United Nations. 2011. Bycatch in small-scale tuna fisheries. A global study. FAO Fisheries and Aquaculture Technical paper. Pieejams: http://www.fao.org/docrep/014/i2175e/i2175e00.pdf
IUCN, 2011. Increased protection urgently needed for tunas. Available at: http://www.iucn.org/knowledge/news/?7820/1/Increased-protection-urgently-needed-for-tunas
Pasaules Dabas fonds , 2015. Tunzivis un tai radniecīgas sugas. Pieejams: http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/zivis/tunzivis
Planet Mole, 2009. A Better Fishing industry: Maluku Islands. Available at: http://www.planetmole.org/indonesian-news/a-better-fishing-industry-maluku-islands.html
Strazdiņš, Ģ. 2009. Iznīcībai nolemtie tunči. Vides Vēstis 9(122):56. Pieejams: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=122&what=56