Menu

klimata politika

mika-baumeister-ctUIyfOyWsE-unsplash

Pieejamas klimata politikas rekomendācijas

, ,

Globālās sasilšanas ierobežošana līdz Parīzes nolīgumā noteiktajam 1,5 °C ir atkarīga no dažādām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijām. Lai gan tehnoloģiskajām inovācijām un sistēmiskām pārmaiņām ir centrāla loma, modelēšanas rezultāti parāda, ka nepieciešamos emisiju samazināšanas mērķus nebūs iespējams sasniegt bez būtiskām dzīvesveida izmaiņām. Tās savukārt nozīmē pārmaiņas gan domāšanā, gan ikdienas paradumos, gan vajadzību nodrošināšanas […]

Lasīt vairāk
BT0aR

Sabiedrības dzīvesveida izmaiņas varētu tuvināt Parīzes nolīguma mērķim un vienlaikus palielināt dzīves kvalitāti 

, , , ,

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi, ar rūpniecības dekarbonizāciju vien nepietiek, nepieciešamas izmaiņas arī sabiedrības dzīvesveidā – gan strukturālā, gan individuālā līmenī. Ar šādu secinājumu iepazīstināja projekta “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā” komanda 31. janvārī Rīgā notikušajā rezultātu prezentācijā.  Pētnieki atklāja, ar kurām dzīvesveida izvēlēm Latvijas iedzīvotāji var sasniegt lielāko emisiju samazinājumu, kādi šķēršļi šīs izvēles apgrūtina […]

Lasīt vairāk
Klimata politika

Priekšlikumi klimata likumprojekta uzlabošanai

, ,

Šā gada 1. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata Likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kas ir būtisks solis klimata politikas ietvara izveidē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanā, tostarp nostiprinot jau esošas starptautiskās saistības. Vides Konsultatīvās Padomes organizācijas ir sekojušas Likumprojekta attīstībai kopš 2021. gada un aicina atbalstīt likuma pieņemšanu. Biedrības “Zaļā brīvība” eksperti […]

Lasīt vairāk
piggy-bank-2889042_1280

Kā Latvijā netiek izmantoti pieejamie naudas līdzekļi, kas domāti, lai palīdzētu mums uzlabot siltumapgādi

, , , , , , ,

Lasi vairāk mūsu pētījumā šeit. Publiskais finansējums un tā efektīva izmantošana ir ļoti svarīga, lai cīnītos pret klimata krīzi un vides piesārņojumu. Tas sagādā papildus resursus, lai mums būtu iespēja veikt salīdzinoši dārgākas, bet ietekmīgākas pārmaiņas un palīdzēt gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai uzlabot savu labklājību. Caur to valstis var finansēt pasākumus, kas padara mūsu sistēmas […]

Lasīt vairāk
Centralizētā siltumapgāde Latvijā – un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai 

Centralizētā siltumapgāde Latvijā – un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai 

, , , , ,

Kā izskatās musu centralizētā siltumapgāde mūsdienās, un kāda tā varētu būt nākotnē? Cik lielas investīcijas tiek plānotas, lai siltumapgāde kļūtu klimatam draudzīga – un vai tas ir pietiekoši? Iepazīsties ar jaunāko informāciju mūsu apskatā: Centralizētā siltumapgāde Latvijā un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai Lai gan siltumapgāde Latvijas klimatiskajos apstākļos ir sociāli nepieciešama enerģētikas sastāvdaļa, šis ir […]

Lasīt vairāk
20240921_Zala_Briviba_JSpurdzins-180

Iedzīvotāju klimata asambleja  – vai šī sabiedrības līdzdalības metode iedzīvosies Latvijā?

, , ,

“Mēs katrs kaut kādā veidā ietekmējam klimatu – ar to, kādu pārtiku mēs izvēlamies, kā mēs pārvietojamies, kādās mājās mēs dzīvojam, un tāpēc mums arī ir šī atbildība. Lai mainītu ierastās prakses un paradumus, mums katram ir arī jāpiedalās. Tajā pašā laikā – klimats mainās, ir skaidrs, ka mainīsies gan temperatūras režīmi, gan nokrišņi, un […]

Lasīt vairāk
AI kūdra 2

Pozīcija par kūdras izmantošanu

, , , , , , , ,

Kopsavilkums  Latvijā pēdējos septiņus gadus kūdras ieguve ir ievērojami pieaugusi. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir bijusi globālais līderis ar vislielāko kūdras un kūdras produktu eksporta apjomu. Latvija eksportē ~ 95% no visas savā teritorijā iegūtās kūdras. Būtiskākie kūdras izmantošanas veidi pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas iegūšana. 2022. gadā 10,7% no […]

Lasīt vairāk
markus-spiske-r1BS0pzlr1M-unsplash

Atziņas no pilsoniskajām domnīcām zinātniskā rakstā par klimatu saudzējošu dzīvesveidu 

, , , , ,

Turpinām pētīt klimatu saudzējošu dzīvesveidu būtiskāko patēriņa jomu rīcību grupās – mājoklis, pārvietošanās, pārtikas patēriņš un brīvā laika pavadīšana. Kā sabiedrībā pieņemam pārmaiņas, kas būtu jāveic, lai dzīvesveidā ieviestu vidi un klimatu saudzējošas rīcības? Kas mūs motivē un kas rada šķēršļus šīm pārmaiņām? To skaidrojām pilsoniskajās domnīcas, ko programmas “Apvārsnis 2020” projektā “1,5 °C dzīvesveids ES” […]

Lasīt vairāk
serkocins

Jaunākā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versija kopumā ar ievērojamiem uzlabojumiem, taču joprojām ar būtiskiem riskiem dabai

, , , , , ,

Jau drīzumā Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, iesniegs gala versiju aktualizētajam Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP), kurš ieskicē to, kā katra valsts sasniegs kopējos klimata mērķus – samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030.gadam, lai 2050.gadā sasniegtu klimatneitralitāti.   Zaļā brīvība ir iepazinusies ar jaunāko atjaunotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna […]

Lasīt vairāk
purvs

Ziņojums// Purvu, kūdras ieguves lauku pēc-izmantošanas veidu SEG emisijas un piesaiste

, , , , , , ,

Latvijai ir pieejami 191,6 miljoni eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Pamazām tiek izstrādāti atlases kritēriji un noteikumi investīciju programmām, lai īstenotu Latvijas Teritoriālā taisnīgas pārkārtošanās plānā (turpmāk – Plānā) ietvertos investīciju pasākumus. To starpā 28,7 % no visa kopējā finansējuma ir paredzēti bijušos kūdras ieguves lauku rekultivācijai. Plānā ir ietverti vēlamākie rekultivācijas veidi (apmežošana, ogulāju […]

Lasīt vairāk

Load More