Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai
Doughnut Economics Approach for Sustainable Decarbonization and Citizen Engagement
Doughnut Economics Approach for Sustainable Decarbonization and Citizen Engagement
Kopsavilkums Latvijā pēdējos septiņus gadus kūdras ieguve ir bijusi ievērojami lielāka par kūdras uzkrāšanās ātrumu. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir bijusi globālais līderis ar vislielāko kūdras un kūdras produktu eksporta apjomu. Latvija eksportē ~ 95% no visas savā teritorijā iegūtās kūdras. Būtiskākie kūdras izmantošanas veidi pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas […]
Zaļās brīvības Youtube kanālā šobrīd iespējams noskatīties vairākas dokumentālās filmas, kas vēsta par cilvēku dzīvi Āfrikā klimata pārmaiņu apstākļos.
Kopsavilkums Meža biomasas produktu izmantošana enerģētikā ir tiešā veidā atkarīga no īstenotās meža apsaimniekošanas prakses. Meža biomasu centralizētajā siltumapgādē varētu uzskatīt par atjaunīgu un ilgtspējīgu enerģijas avotu, ja šķeldas, granulu un brikešu ražošanā izmantotu tikai sekundāro koksni (kokapstrādes blakusproduktus un no atkritumiem reģenerētu koksni), no primārās koksnes –tikai blakusproduktus, kas nenovēršami rodas, iegūstot augstvērtīgo koksni, […]
CLIMAS projektā tiks izmantota dizaina domāšana, dzīvās laboratorijas un klimata asamblejas, lai radītu alternatīvus rīkus, kas stimulētu deliberatīvos procesus klimata politikas veidošanā.
Gan klimata pārmaiņu sekas, gan cēloņi ir cieši saistīti ar nevienlīdzību. Lielāko daļu oglekļa emisiju rada turīgāko valstu un turīgāko iedzīvotāju patēriņš, kamēr klimata pārmaiņu negatīvajām sekām visvairāk pakļauti ir tieši mazturīgākie iedzīvotāji. Pārāk bieži klimata politika netiek izprasta plašākā sociālā kontekstā, bet labklājības politika netiek uzskatīta par būtisku klimata pārmaiņu mazināšanai. Latvijā īstenotā starptautiskā […]
Latvijai ir pieejami 191,6 miljoni eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Pamazām tiek izstrādāti atlases kritēriji un noteikumi investīciju programmām, lai īstenotu Latvijas Teritoriālā taisnīgas pārkārtošanās plānā (turpmāk – Plānā) ietvertos investīciju pasākumus. To starpā 28,7 % no visa kopējā finansējuma ir paredzēti bijušos kūdras ieguves lauku rekultivācijai. Plānā ir ietverti vēlamākie rekultivācijas veidi (apmežošana, ogulāju […]
ANO Klimata pārmaiņu konference jeb COP28 noslēdzās pagājušajā nedēļā. No biedrības “Zaļā brīvība” turp devās ne tikai mūsu korporatīvās sociālās atbildības eksperte Ariana Apine, bet arī jauniešu pārstāve Elīna Valdmane projekta ClimACT ietvaros, kas pievērš uzmanību klimata taisnīguma jautājumam. Elīna savā profesionālajā ikdienā ir scenogrāfe un kostīmu māksliniece un, kā pati skaidroja, nākotnē konferencē ir […]
ANO klimata pārmaiņu konference (COP28) ir noslēgusies, valstīm vienojoties novērst nepilnības kopējā ceļā uz globālu rīcību klimata jomā: pāreja no fosilā kurināmā (ogles, nafta un gāze) uz atjaunīgo, sasniegt globālos mērķus attiecībā uz pielāgošanos un spert svarīgus soļus, lai palielinātu finansējumu klimata pasākumiem, izveidojot zaudējumu un postījumu (Loss and Damage) fondu. ANO klimata pārmaiņu konferencē […]
Lai gan Parīzes nolīgumā ir noteikts globāls temperatūras mērķis, tas atstājis ES dalībvalstīm lielu elastību jautājumā, kā šo slieksni nepārsniegt. Tāpat ES dalībvalstu emisiju samazināšanas pienākumi dod iespēju izlemt, kā tās īstenot valsts līmenī. Tāpēc daudzas valstis ir pieņēmušas klimata pārmaiņu regulējošus tiesību aktus, lai izveidotu sistēmu, kas visaptverošā vai citādi vispārīgi stratēģiskā veidā risinātu […]