ilgtspējīgs patēriņš
- Atkritumi un resursi
- Dažādi/cits
- Enerģētikas darba grupa
- Enerģija
- Godīgā tirdzniecība
- Godīgā tirdzniecība un ekonomika
- Godīgās tirdzniecības marķējumi
- Godīgās tirdzniecības partnerība
- Ilgtspējīgs dzīvesveids
- Klimata politika
- Klimats un cilvēki
- Klimats un enerģija
- Mode
- Pārtikas atkritumi
- Produktu sastāvs
- Tekstila atkritumi
- Vides politika
Pētījums skolās par Godīgās tirdzniecības un atbildīga patēriņa izpratni
Mērķis: Veicot savas skolas jauniešu aptauju vecumā no 15 līdz 19 gadiem, Jūs sniegsiet ieguldījumu Godīgās tirdzniecības un atbildīga patēriņa izpratnes un paradumu veidošanā. Jūs uzzināsiet savu skolēnu viedokli un Jums būs iespēja salīdzināt savus datus ar citām skolām Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Lai to izdarītu: Katra skola nozīmē un izvēlas savu pētījuma koordinatoru, […]
Patēriņš
Francijas klimata asamblejas ieteikumi ilgtspējīgam patēriņam Mūsu patēriņa un pārpatēriņa paradumiem ir spēcīga ietekme uz vidi. Mums šķiet, ka mainīt patērētāju paradumus ir būtisks uzdevums, lai sasniegtu pašu nospraustos mērķus. Atturīgākam un tikumīgākam patēriņam attiecībā pret vidi jābūt pieejamam visiem neatkarīgi no pirktspējas. Tas nedrīkst būt mums uzspiests ierobežojums, ne greznība, ne aktīvisma akts. Tas […]
Zaļie Ziemassvētki
Autors: Laura Treimane Ziemassvētki neapšaubāmi ir laiks, kad atveras mūsu prāti, sirdis un arī maciņi. Gribēdami darīt to labāko tuviniekiem un arī sev, nereti neapzināmies, kādas ir mūsu ietekmes svētku laikā uz globāliem vides un sociālajiem procesiem. Svētkus pavadīt videi piemērotāk varam saražojot mazāk atkritumu – izvairoties no izpārdošanām, padomājot par īstajām vērtībām un ar vieglumu […]
Zero Waste un klimats
Laura Treimane Vai bezatkritumu dzīvesveids palīdz mazināt klimata pārmaiņas? 1992. gadā ANO konferencē “Vide un attīstība” jeb Zemes samitā (UNCED), kas notika Riodežaneiro, pasaules nācijas vienojās par pasaules vēsturē pirmo starptautiskā līguma izveides – ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Šis līgums noveda pie Kioto protokola un Parīzes vienošanās. Konvencijas mērķis ir “stabilizēt siltumnīcefekta […]
Permakultūra visiem: stāsts no Portugāles dienvidiem
Autore: Laura Treimane Dodoties studēt uz Spāniju, vēlējos tuvāk iepazīt ar ilgtspēju saistītās iniciatīvas Pireneju pussalā. Viens no resursiem, ko izmantoju, lai to atklātu, ir NuMundo – ekociematu, permakultūras saimniecību, sociālu projektu un kopienu tīkls. Ar šī resursa palīdzību es iepazinos ar Krisu (Chris) no Lielbritānijas, kurš jau 12 gadus dzīvo Portugālē, netālu no Lagušas […]
Dzīvot komfortablāk, izmantojot mazāk resursu
Oglekļa dioksīda jeb CO2 samazināšanas plāni mums kā iedzīvotājiem sniedz iespējas dzīvot komfortablāk un efektīvāk, izmantojot mazāk resursu. Tā uzskata biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga un biedrības eksperte, starptautiskās organizācijas CEE Bankwatch Network nacionālā koordinatore Latvijā Selīna Vancāne. Vairāk lasi rakstā Dzīvot komfortablāk, izmantojot mazāk resursu žurnālā “Diena”.
Atskats uz konferenci “Pārtikas atkritumi mājās un veidi, kā tos mazināt”
Aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Savukārt, pārtikas atkritumu mazināšana samazina nabadzību un badu, arī klimata pārmaiņas. Izrādās, ka tiešām lielu lomu pārtikas atkritumu radīšanā spēlē patērētāji – Eiropas […]
Dzērienu iepakojumu aprite un depozīts
Kamēr Latvijā daži politiķi turpina neredzēt arvien lielākās atkritumu plūsmas sekas, proti, nonākšanu dabā un ūdenī, tikmēr citur nepieciešamība un sabiedrības motivācija jau ir tik liela, ka tiek rasti labus rezultātus sniedzoši risinājumi stikla, alumīnija un PET dzērienu iesaiņojuma apritei. Nupat Francijas prezidents izvirzīja tiešām ambiciozi mērķi — septiņu gadu laikā iemācīties pārstrādāt pilnīgi visu […]
Banāns kā godīguma un cilvēku veselības jautājums
Autore: Andra Briekmane Vai banāns, ko aši nolobām un apēdam, var būt simbols? Šķiet, ka var gan, ja aizdomājamies, kā tas pie mums nokļuvis, ko satur, un kas to audzē. Arvien pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits paģērē arī lielāku nepieciešamību pēc pārtikas, tāpēc pieprasījums aug un, izcērtot mežus, top arvien jaunas plantācijas, kur audzē augļus. Lai […]