Cik zaļa ir Latvijas konkurētspēja?
Skaidrs ir tas, ka klimata pārmaiņas būs ļoti nopietns pārbaudījums zinātnei.
Skaidrs ir tas, ka klimata pārmaiņas būs ļoti nopietns pārbaudījums zinātnei.
Atkrastes vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanās un ar to saistītā sabiedrības pretestība pierāda, cik svarīgi ir izpētīt jaunas pieejas ieinteresēto pušu iesaistīšanai. Ir nepieciešami efektīvi konfliktu risināšanas veidi, jo Baltijas jūrā izvirzīti mērķi saražot 22,5 GW līdz 2030. gadam, 34,6 GW līdz 2040. gadam un 46,8 GW līdz 2050. gadam. Šobrīd Baltijas jūras atkrastes vēja parki saražo 2,2 GW. […]
Pārvaldot transporta nozares publiskā finansējuma sarežģītību, mūsu kolektīvais pienākums ir iestāties par pārredzamību, atbildību un nepārtrauktiem uzlabojumiem […]
Eiropas Komisija tirgus korekcijas mehānismu REPowerEU sāka īstenot 2022. gada maijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem. Tam ir trīs mērķi: taupīt enerģiju, ražot tīru enerģiju un dažādot enerģijas piegādes. REPowerEU ir pagaidu mehānisms, un tā investīcijas ir plānots apgūt līdz 2026. gada beigām. Svarīgi ir atzīmēt arī to, ka uz […]
CLEVER (Sadarbība zemai enerģijas patēriņa vīzijai Eiropas reģionam) ir enerģētikas pārejas scenārijs, kas Eiropai piedāvā vērienīgu un reālistisku dekarbonizācijas ceļu, lai sasniegtu klimatneitralitāti, energoapgādes drošību un ilgtspējību, izmantojot energopietiekamību, efektivitāti un atjaunīgos enerģijas avotus.
Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas sabiedrībā varētu būt nostiprinājušies ilgtspējīgāki apģērba iegādes un lietošanas paradumi – mazāks patēriņš, apģērbu labošana un iepirkšanās lietotu drēbju veikalos. To apliecina statistikas dati un interneta aptauja, ko biedrība “Zaļā brīvība” veica 2022.gada pavasarī. “Apkopojums par pieejamiem un iegūtajiem datiem liecina, ka cilvēki pandēmijas iespaidā ir samazinājuši apģērbu patēriņu, vairāk izmantoja […]
Oktobrī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tiek atzīmēts Godīgās tirdzniecības mēnesis un aicinām to svinēt kopā ar mums!
Ikdienā patērējam pārtikas produktus, kuri aug tikai noteiktos klimata apstākļos. Ir grūti iedomāties mūsu dzīvi bez aromātiskas kafijas, saldas šokolādes un gardiem apelsīniem vai banāniem. Taču šo un citu attīstības valstīs audzēto produktu tirdzniecība ne vienmēr ir taisnīga. Lauksaimnieki un amatnieki par savu darbu šajās valstīs nesaņem pienācīgu atlīdzību. Samaksa par izaudzēto vai saražoto parasti ir tik niecīga, ka nespēj nosegt ražošanas izmaksas un nevar nodrošināt cilvēcīgu iztiku. Lielākā peļņas daļa tiek dažādiem starpniekiem un izplatītājiem.
Rīt, 8. jūnijā, biedrība “Zaļā brīvība” ar tiešsaistes pasākumu plkst. 16.00 FB Live noslēgs projektu “Atmasko T-kreklu”. Tā ietvaros Latvijas skolās norisinājās tiešsaistes nodarbībās, bet jebkurš interesents par tematu varēja uzzināt, sekojot līdzi aktivitātēm un informācijai sociālajos tīklos. Projekts izgaismoja apģērbu industrijas ietekmi uz vidi un piedāvāja risinājumus aprites ekonomikas stiprināšanai, savukārt noslēguma pasākuma ietvaros […]
Ja tu esi vecumā no 13 līdz 25 gadiem, piedalies konkursā “Atmasko sava T-krekla pēc-patēriņu” un tiec pie ilgtspējīga t-krekla no Latvijas zīmoliem!
Kas Tev jādara? Atrodi savā garderobē t-kreklu un dalies ar sava t-krekla lierošanas stāstu. Radi foto, video vai zīmējumu Facebook vai/ un Instagram par sava t-krekla valkāšanu – kā caur sava t-krekla iegādi, lietošanu un kopšanu Tu mazini modes industrijas negatīvo ietekmi uz vidi? Cik ilgi Tu to valkā, kā tas pie Tevis nonācis (pirkts […]