Pirmā energokopiena saskaņā ar ES direktīvu. Dānijas pieredze IV
Neraugoties uz ilgajām energoapgādes kopienu tradīcijām, pirmā iedzīvotāju energokopiena “Avedøre” (Energifællesskab Avedøre) atbilstoši ES direktīvai Dānijā dibināta tikai 2020. gadā.
energoefektivitāte
Baltijas valstu enerģētika vēsturiskās krustcelēs – atskats uz konferenci
Baltijas valstu enerģētikas politika atrodas vēsturiskās krustcelēs. Desmitiem gadu ilgusī atkarība no lētā Krievijas fosilā kurināmā ir piespiedu kārtā izbeigusies, un enerģētiskā neatkarība tagad ir valsts un reģionālās drošības jautājums. Vienlaikus energoefektivitātes pasākumus Baltijā ir bijis grūti īstenot, un tas būs sāpīgi izjūtams, pieaugot enerģijas tarifiem un pieaugot enerģētiskās nabadzības riskam. Kā izveidot jaunu enerģētikas […]
Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu: finansējums un stimuli pārveidojošam Eiropas Zaļajam kursam un atveseļošanas plānam
Projekts veidots ar mērķi ietekmēt daudzgadu finanšu shēmu (DFS), t.i., ES budžetu laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam, kā arī atveseļošanas un noturības mehānismu, sniedzot ieguldījumu politikas procesā, apmainoties viedokļiem, palielinot informētību par ilgtspējīgas daudzgadu finanšu shēmas nepieciešamību, padarīt šo ES budžetu klimatam draudzīgu un izstrādāt mērķtiecīgus ieteikumus ES fondu izmantošanas uzlabošanai.
Pietiekamības pasākumu integrēšana ilgtspējīgas enerģijas scenāriju modelēšanā
Projektā tika pētīts, kā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var izstrādāt labākus un plašākus enerģijas scenārijus, kas ņem vērā ne tikai energoefektivitātes pasākumus un pārslēgšanos uz atjaunojamajiem energoresursiem, bet arī uz pieprasījuma samazināšanu vērstus pasākumus.
Vēstule// Daudzdzīvokļu ēku renovācijai jākļūst par valdības prioritāti
Latvijai dzīvojamo ēku nosiltināšanas joma ir milzīgs izaicinājums, renovēt nepieciešams vairāk nekā 23 000 daudzdzīvokļu ēku1, taču kopš 2009. gada nosiltinātas vien 1600 ēkas. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, kas nozīmē to, ka šai jomai piemīt liels potenciāls siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanai. Ēku renovācijas […]
Ziņojums// Kā Eiropā uzlabot enerģijas iegūšanu no PV saules paneļiem uz jumtiem
Eiropas klimata rīcības tīkls* (Climate Action Network Europe – CAN Europe) ar tā dalīborganizācijām 11 dalībvalstīs (Bulgārija, Francija,Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Rumānija, Zviedrija un Spānija), sagatavojis ziņojumu par fotovoltāžas (turpmāk PV) saules paneļiem uz dzīvojamo ēku jumtiem (ietverot gan individuālo, gan kolektīvo pašpatēriņu). Ziņojumā atspoguļots, ka joprojām pastāv ievērojami šķēršļi valstu līmenī, kuri […]
Vēstule// Vides konsultatīvā padome aicina atbalstīt ES 2030. gada atjaunīgās enerģijas mērķa paaugstināšanu līdz 45%
Šī gada maijā Eiropas Komisija publicēja RePowerEu plānu atkarības mazināšanai ko Krievijas energoresursiem un zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Lai plānu īstenotu, ir jāveic grozījumi vairākās ES direktīvās, tostarp Atjaunīgās enerģijas direktīvā 2018/2001. Galvenie grozījumi priekšlikumi ietver šādus jautājums:ES kopējā 2030.gada atjaunīgās enerģijas mērķa paaugstināšana līdz 45% (šobrīd mērķis ir 32 %)Atjaunīgo energoresursu projektu atļauju procedūru uzlabošana […]
Pētījums// Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji, lai līdz 2035. gadam izveidotu tīru Eiropas elektroenerģijas sistēmu?
Turpinot aktualizēt atjautīgās enerģijas jautājumus Latvijā Eiropas klimata fonda projekta “Vēja un saules enerģijas integrācija Latvijas energosistēmā” ietvaros, biedrība “Zaļās brīvība” piedāvā vairāk uzzināt par 2022. gada 22. jūnijā izdoto EMBER* pētījumu (study) “Jaunā paaudze: līdz 2035. gadam izveidot tīru Eiropas elektroenerģijas sistēmu” (“New Generation: Building a clean European electricity system by 2035”) ar Dr Krisa […]
Kā ES fondi ir mainījuši centralizēto siltumapgādi Latvijā un kur virzāmies tālāk
Kopsavilkums publikācijai “Centralizētā siltumapgāde – ES investīciju nozīme“. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, siltumapgāde ir nepieciešamība un nozīmīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Siltums Latvijā tiek patērēts vidēji 200 dienas gadā un apmēram 60 %[i] energoresursu tiek patērēti tieši siltumapgādē. Neapšaubāmi, runājot par siltumapgādi, svarīgs ir ne tikai siltumapgādes veids, katla efektivitāte, bet īpaša nozīme ir energoresursam jeb […]
Valmieras pieredze energoefektivitātes paaugstināšanā
Valmiera ir viena no aktīvākajām pašvaldībām AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (ALTUM) specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” programmā. 1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve” šogad saņēma īres nami Valmierā Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Nākamajā gadā šim konkursam plānots izvirzīt daudzdzīvokļu māju Valmierā, Rīgas ielā 18, […]