“Zaļā brīvība” saredz bīstamību tajā, ka Latvijai šobrīd nav skaidras Enerģētikas vīzijas – šāda situācija rada augstu risku, ka finansējums tiek izlietots bez skaidra devuma sabiedrībai kopumā.
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni […]
Vides organizācijas vēršas Satversmes tiesā, lai atzītu likumu par Skultes dabasgāzes termināli (Skultes LNG) par neatbilstošu Satversmei Biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Piekrastes vides aizsardzības biedrību šodien, 30. martā, iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, lai 2022. gada 29. septembrī pieņemtais likums, kas nosaka nacionāla interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim[1], tiktu atzīts par neatbilstošu Satversmes […]
Igaunijas Zaļā kustība sadarbībā ar organizāciju CEE Bankwatch Network 13. martā publicēja ziņojumu, kurā iesaka Baltijas valstīm izvairīties no jaunas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) infrastruktūras būvniecības. Vides aizsardzības grupas uzskata, ka Somijas termināļiem Inko un Lietuvas Klaipēdā ir pietiekama jauda, lai apmierinātu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas gāzes pieprasījumu, īpaši ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos reģionā. […]
Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network sagatavoja ziņojumu par Rīgas klimatneitralitātes plānošanas procesu kā labu piemēru tam, kā tiek izvirzītas reālistiskas ambīcijas un efektīvi iesaistīta sabiedrība plānošanas un ieviešanas procesā. Rīgā dzīvo 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb absolūtos skaitļos 605,8 tūkstoši iedzīvotāju. Papildu šiem skaitļiem ir ievērojams daudzums cilvēku, kas katru dienu dodas […]
Baltijas valstu enerģētikas politika atrodas vēsturiskās krustcelēs. Desmitiem gadu ilgusī atkarība no lētā Krievijas fosilā kurināmā ir piespiedu kārtā izbeigusies, un enerģētiskā neatkarība tagad ir valsts un reģionālās drošības jautājums. Vienlaikus energoefektivitātes pasākumus Baltijā ir bijis grūti īstenot, un tas būs sāpīgi izjūtams, pieaugot enerģijas tarifiem un pieaugot enerģētiskās nabadzības riskam. Kā izveidot jaunu enerģētikas […]