enerģētikas politika

Baltijas valstu enerģētika vēsturiskās krustcelēs – atskats uz konferenci

Baltijas valstu enerģētikas politika atrodas vēsturiskās krustcelēs. Desmitiem gadu ilgusī atkarība no lētā Krievijas fosilā kurināmā ir piespiedu kārtā izbeigusies, un enerģētiskā neatkarība tagad ir valsts un reģionālās drošības jautājums. Vienlaikus energoefektivitātes pasākumus Baltijā ir bijis grūti īstenot, un tas būs sāpīgi izjūtams, pieaugot enerģijas tarifiem un pieaugot enerģētiskās nabadzības riskam. Kā izveidot jaunu enerģētikas […]

Lasīt vairāk

Tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu

Ivars Ijabs ir vienīgais deputāts no Latvijas, kurš nākamos piecus gadus pastāvīgi strādās Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Enerģētikas savienība ir viens no Eiropas integrācijas vērienīgākajiem projektiem, un topošie ES valstu Nacionālie enerģētikas un klimata plāni 2021.-2030. gadam ir ietvars, kurā tiks īstenoti arī kopējie mērķi klimata aizsardzības jomā. 2019. gada 2. augustā […]

Lasīt vairāk

Pēc 2020. gada Eiropas Investīciju banka vairs nefinansēs fosilā kurināmā projektus

Eiropas Investīciju banka /EIB/ šogad izstrādā jaunu aizdevumu politiku enerģētikas projektu finansēšanai. Pēc vairāku mēnešu konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm EIB publicēja dokumentu, kas pēc 2020. gada paredz atteikties no aizdevumu piešķiršanas fosilo energoresursu izmantošanai. EIB pauž stingrāku nostāju savus “ierobežotos” resursus veltīt pārejai uz tīrāku enerģiju saskaņā ar Eiropas ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Lai aizdevumus padarītu […]

Lasīt vairāk

10 rekomendācijas Latvijas NEKP2030 Eiropas Komisijas vērtējumā

Vēl nav zināms, kā Latvijas valdības nesen paustā pozīcija par Eiropas klimatneitralitāti ietekmēs tālāko integrētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP2030) izstrādi. 28 Eiropas nacionālo plānu projektu izvērtējumu Eiropas Komisija (EK) publicēja 18. jūnijā. Latvijai sagatavoti 10 ieteikumi pārmaiņām. Šogad Ekonomikas ministrija NEKP2030 ir jau pilnveidojusi, tomēr izšķiršanās par atsevišķu mērķrādītāju pārskatīšanu un […]

Lasīt vairāk

Jaunumi Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā

18. jūnijā Eiropas Komisija publicēs 28 valstu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP) izvērtējumus un sniegs rekomendācijas to projektu pilnveidošanai. Arī vides un nozares organizācijas ir analizējušas NEKP ietvertos mērķus un pasākumus, un sagaida, ka Eiropas Komisijas nostāja skaidrāk atbalstīs fosilo energoresursu izmantošanas beigas un NEKP virzīs uz “ambiciozāku” rīcību klimata jomā. Pirms uzzināt, […]

Lasīt vairāk

Klimatneitralitāte jāiekļauj jaunajā NAP2027 kodolā

Mūsu tuvā nākotne Eiropā šķiet labāka, ja tajā ierakstām arī pāreju uz tīrākām un demokrātiskākām enerģijas sistēmām un rīcību klimata aizsardzībai. NAP2027 būs jaunais attīstības plānošanas dokuments, kas pēc 2020.gada noteiks Latvijas attīstības virzienu un publiskā finansējuma sadalījuma prioritātes. 2019. gada maijā uzsākas tā mērķu un indikatoru izstrāde ekspertu darba grupās Pārresoru koordinācijas centra (PKC) […]

Lasīt vairāk

Enerģijas pāreja Vācijā. E3G un Deutsche Umwelthilfe Rīgā

Pāreja uz tīrāku un atjaunojamu enerģiju jeb Energiewende ir Vācijas ievērojamākais politiskais projekts kopš tās atkalapvienošanās, raksta Der Spiegel. Energiewende mērogs un izmaksas Vācijas sabiedrībā rada pretrunas. Turklāt enerģijas sektora pārveide vēl nav sniegusi vēlamo siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājumu. Tomēr “draudi izgāzties” nenozīmē atteikšanos par labu fosilai nākotnei. Tieši pretēji – jāmeklē iztrūkstošie posmi enerģijas […]

Lasīt vairāk

Izaicinājumi komunicējot par enerģijas sektora pārveidi Latvijā

Klimata pārmaiņas ir viens no tiem vides jautājumiem, ar ko biedrība “Zaļā brīvība” vienmēr ir strādājusi. Pēdējā gada laikā esam sevišķu uzmanību pievērsuši enerģijas sektorā nepieciešamajām pārmaiņām, par tām regulāri runājot, izplatot labās prakses piemērus, kā arī tiekoties ar dažādiem nozares spēlētājiem un lēmumpieņēmējiem. Pateicoties jau krietni seniem procesiem, sākot ar Hidroelektrostaciju būvniecību Latvijā, pirmo […]

Lasīt vairāk

Vācijas Energiewende pieredze, pāris desmitgadēs radikāli palielinot atjaunīgās enerģijas īpatsvaru

Vācija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas jau 90-to gadu beigās ieviesa plašus atbalsta pasākumus atjaunīgajai enerģijai. Šo pasākumu kopumu sauc par Energiewende jeb Enerģijas sektora pārveidi. Energiewende pieredze ir ļoti vērtīga citām valstīm, kuras atbalsta pasākumus atjaunīgajai enerģijai ieviesa vēlāk vai arī to vēl nav darījušas, lai varētu mācīties no Vācijas gan […]

Lasīt vairāk

R.Zīle: Jāveicina enerģētiskā pašpietiekamība un jāmazina dabasgāzes nozīme, bet jāplāno kopējā ES tirgus mērogā

Īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām biedrība “Zaļā brīvība” tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu un Nacionālās apvienības premjerministra kandidātu Robertu Zīli. Tikšanās mērķis bija pārrunāt aktuālos jautājumus enerģētikā, vides aizsardzības un infrastruktūras projektu jomā, lai izzinātu kā Zīle raugās uz atsevišķu jautājumu attīstību, esot Eiropas parlamenta deputāts, kā arī lai “Zaļā Brīvība” pievērstu deputāta uzmanību uz […]

Lasīt vairāk