“Zaļā brīvība” saredz bīstamību tajā, ka Latvijai šobrīd nav skaidras Enerģētikas vīzijas – šāda situācija rada augstu risku, ka finansējums tiek izlietots bez skaidra devuma sabiedrībai kopumā.
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni […]
Biedrība “Zaļā brīvība” aicina aktīvistus, ekspertus, organizāciju pārstāvjus, kas darbojas vai ir ieinteresēti enerģētikas nozares attīstībā Latvijā uz satikšanos 26. aprīlī no plkst. 10:00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja konferenču zālē, lai uzzinātu un piedalītos diskusijā par: Aktualitātēm enerģētikas un klimata politikā Latvijā (Krista Pētersone, biedrība “Zaļā brīvība”) Esošajām interešu aizstāvības iespējām un partnerības principu ES fondu […]
Vides organizācijas vēršas Satversmes tiesā, lai atzītu likumu par Skultes dabasgāzes termināli (Skultes LNG) par neatbilstošu Satversmei Biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Piekrastes vides aizsardzības biedrību šodien, 30. martā, iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, lai 2022. gada 29. septembrī pieņemtais likums, kas nosaka nacionāla interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim[1], tiktu atzīts par neatbilstošu Satversmes […]
Igaunijas Zaļā kustība sadarbībā ar organizāciju CEE Bankwatch Network 13. martā publicēja ziņojumu, kurā iesaka Baltijas valstīm izvairīties no jaunas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) infrastruktūras būvniecības. Vides aizsardzības grupas uzskata, ka Somijas termināļiem Inko un Lietuvas Klaipēdā ir pietiekama jauda, lai apmierinātu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas gāzes pieprasījumu, īpaši ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos reģionā. […]
Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network sagatavoja Latvijas Teritoriālā taisnīgas pārkārtošanās plāna novērtējumu. Latvija no Taisnīgas pārkārtošanās fonda kopumā saņems 191,6 miljonus eiro. Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķis ir palīdzēt pārkārtoties virzībā uz klimatneitralitāti reģioniem, kas ir ekonomiski visvairāk atkarīgi no fosilo kurināmo ieguves industrijas. Iemesls Latvijas iekļaušanai starp valstīm ar taisnīgas pārkārtošanās reģioniem ir kūdras rūpniecība. […]
Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network sagatavoja ziņojumu par Rīgas klimatneitralitātes plānošanas procesu kā labu piemēru tam, kā tiek izvirzītas reālistiskas ambīcijas un efektīvi iesaistīta sabiedrība plānošanas un ieviešanas procesā. Rīgā dzīvo 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb absolūtos skaitļos 605,8 tūkstoši iedzīvotāju. Papildu šiem skaitļiem ir ievērojams daudzums cilvēku, kas katru dienu dodas […]
Kopš enerģētiskās krīzes pastiprināšanās, jau gada sākumā kūdras nozare aktivizējās, publiskajā telpā izplatot idejas un apsvērumus neatjaunīgā resursa – kūdras – izmantošanas siltumapgādē palielināšanai Latvijā. Tikko apstiprinātajā valdības deklarācijā kūdra pieminēta trīs reizes. Ir zināms, ka deklarācijas projektā partiju apvienība “Apvienotais saraksts” aicināja ietvert kūdras izmantošanu enerģētikā, pamatojot to ar nepieciešamību pārvarēt enerģētisko krīzi. Deklarācijas […]
Baltijas valstu enerģētikas politika atrodas vēsturiskās krustcelēs. Desmitiem gadu ilgusī atkarība no lētā Krievijas fosilā kurināmā ir piespiedu kārtā izbeigusies, un enerģētiskā neatkarība tagad ir valsts un reģionālās drošības jautājums. Vienlaikus energoefektivitātes pasākumus Baltijā ir bijis grūti īstenot, un tas būs sāpīgi izjūtams, pieaugot enerģijas tarifiem un pieaugot enerģētiskās nabadzības riskam. Kā izveidot jaunu enerģētikas […]