Pašreizējā klimata krīze būtībā ir cilvēku uzvedības krīze, kurai nepieciešami uzvedības risinājumi. ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 projektā 1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki pētām, kādas strukturālās izmaiņas ir nepieciešams veikt, lai dzīvotu tādu dzīvesveidu, kas atbilst Parīzes nolīguma 1,5° C klimata mērķim. Konkrēti, mēs veicam pētījumus, lai noteiktu, kuri ekonomiskie, politiskie, tehnoloģiskie un sociālie strukturālie šķēršļi un virzītāji nosaka mājsaimniecību dzīvesveida rīcības un to ietekmi uz klimatu.
Projekta pētījumos esam noteikuši septiņas struktūras – šķēršļus un virzītājus, kas visvairāk ietekmē 1,5 °C dzīvesveidu jeb klimatu saudzējošu rīcību ieviešanu mūsu dzīvesveidā.
Strukturālie šķēršļi:
- Ekonomiskās izaugsmes paradigma,
- Konsekventas, paredzamas, integrētas politikas trūkums,
- Sistemātiska personīgo interešu nevis sabiedriskajā labuma prioritāte,
- Nevienlīdzība resursu pieejamībā, izmantošanā un varas attiecībās,
Strukturālie virzītāji:
- Sociālo un vides izmaksu iekļaušana cenās,
- Labbūtības alternatīvie naratīvi un mērījumi,
- Izglītība un informācija par ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Sarakstu ar septiņām galvenajām struktūrām apskati te: 1,5 °C dzīvesveida septiņi strukturālie virzītāji
Visas šīs struktūras nav vienādas. Dažas no tām ir abstraktākas un neskaidrākas, savukārt citas ir konkrētākas. Taču tās visas ir savstarpēji saistītas, piemēram, ekonomiskās izaugsmes paradigma un ar to saistītā aprites ekonomikā balstīta izaugsmes pieredze, kā arī tehnoloģiskie risinājumi. Šīs struktūras ietekmē sabiedrības politiski ekonomisko organizāciju, tās sociālās attiecības, politiskās prioritātes un iesaistīto pušu vērtējumus. Turklāt, tās gan nosaka izpratnes trūkumu par krīzes nopietnību un sabiedrības redzējumu par zemu oglekļa emisiju dzīvesveidu, gan arī veicina dažādu struktūras vērtībām raksturīgu efektivitātes uzlabojumu ieviešanu. Taču paļaušanās uz tehnoloģijās balstītu attīstību kavē tādu virzītāju ieviešanu kā alternatīvi labklājības un labas dzīves pasākumi vai izmaiņas darba un privātās dzīves līdzsvarā.
Ekonomiskās izaugsmes paradigma ir struktūra, kas vislielākajā mērā ietekmē pāreju uz klimatu saudzējošu rīcību ieviešanu mūsu dzīvesveidā. Tāpēc ekonomiskās un politiskās sistēmas pārveide ir galvenais virzītājs būtiskām pārmaiņām, nevis seklākiem tehnoloģiskiem labojumiem. Šīs sistēmiskās izmaiņas ir nopietns izaicinājums pašreizējām varas attiecībām. Daudzu dzīvesveida izmaiņu ieviešanai būs jāpārvar personīgās intereses, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu subsīdiju un nodokļu veidā.
Šiem septiņiem strukturālajiem šķēršļiem un virzītājiem ir vislielākā ietekme uz 1,5 °C dzīvesveidu jeb klimatu saudzējošu rīcību ieviešanu mūsu dzīvesveidā. Vairāk par 1,5 °C dzīvesveida rīcībām lasi te: 50 klimatu saudzējoša dzīvesveida rīcības, kas ieviešamas līdz 2030. gadam
Kāds ir plašākais strukturālo šķēršļu un virzītāju saraksts?
Pāreja uz sociālo un ekonomisko sistēmu, kas nodrošina 1,5° C dzīvesveidu, ietver:
- dažāda mēroga nevienlīdzības un nevienlīdzīgo attiecību pārvarēšanu starp globālajiem ziemeļiem un dienvidiem, un
- iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu un tādu dzīvesveidu veidošanu, kas vērsti uz pietiekamību un būtisku vajadzību nodrošināšanu visiem.
Ir svarīgi, ka taisnīgāka sabiedrība nav tikai papildus ieguvums. Tā ir neaizstājams nosacījums 1,5° C mērķa sasniegšanai.
Plašākajā sarakstā esam iekļāvuši 22 strukturālos šķēršļus un virzītājus šo sarakstu apskati te: 1,5 °C dzīvesveida 22 strukturālie šķēršļi un virzītāji
Dažas strukturālie šķēršļi un virzītāji, jo īpaši tie, kas attiecas uz globālo līmeni un ir dziļi integrējušies sabiedrības struktūrā, ir atstāti novārtā. Tāpēc pašreizējās rīcībpolitiskās un akadēmiskās debates un praktiskie centieni atrisināt klimata krīzi nav pietiekami tālejoši. Struktūru dažādību palīdz izprast konceptuāla atšķirība starp dziļajām un seklajām struktūrām.
Dažas struktūras var būt ļoti specifiskas, piemēram, rīcībpolitika, kas nosaka noteiktas subsīdijas. Citas struktūras ir ļoti plašas un fundamentālas, piemēram, kapitālisms, kas virza ekonomikas izaugsmes imperatīvu. Struktūru dziļums vai seklums ietekmē šo struktūru pārvarēšanu vai ieviešanu, kā arī atbildīgās institūcijas. Seklās struktūras ir specifiskākas un redzamākas, tām ir šaurāks fokuss, un ir vieglāk noteikt ieinteresētās puses, kas spēj šīs struktūras izmainīt esošo varas attiecību ietvaros. Turpretim dziļās struktūras ir plašākas, mazāk pamanāmas un grūtāk maināmas, un tās nevar izmainīt, nemainot esošās varas attiecības. Projekta pētījumi liecina, ka dziļajām struktūrām, kas nosaka pašreizējo dzīvesveidu, ir jāpievērš lielāka uzmanība politiskajās debatēs, akadēmiskajos pētījumos un izglītībā. Šīs struktūras ir plašākas, mazāk pamanāmas un sarežģītāk izmaināmas salīdzinājumā ar seklākām struktūrām, piemēram, konkrētām politikām. Taču to ietekme ir daudz būtiskāka.
Šī atšķirība neliecina par to, ka dziļās struktūras nevar mainīt vai ka nav vērts meklēt seklo struktūru izmaiņu ietekmi (patiesi, kopumā seklās strukturālas izmaiņas var izraisīt lielas izmaiņas un patiešām var palīdzēt ieviest izmaiņas dziļākajās struktūrās. struktūras). Tomēr ir maz ticams, ka 1,5° C mērķi var sasniegt bez izmaiņām dziļā strukturālā līmenī. Tādējādi strukturālo šķēršļu un virzītāju izvērtējums ir arī aicinājums nepieciešamo izmaiņu mērogu un dziļumu uzskatīt par īpaši nozīmīgu.
Strukturālo šķēršļu un virzītāju izpēte parāda, ka individuāla rīcība, kas veicina patērētāju atbildīgu izvēli un brīvprātīgus ilgtspējas mērķus, nav pietiekama, lai ieviestu būtiskas dzīvesveida izmaiņas un sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Visu ieinteresēto pušu saskaņotajiem centieniem 1,5° C dzīvesveida ieviešanai ir jāspēj:
- veicināt spēcīgas institūcijas un efektīvu politiku,
- īstenot nepieciešamās izmaiņas, kas jāfinansē saistībā ar sabiedrības pārveidi,
- un novērst vai mazināt sagaidāmās atbildes reakcijas pret seku mazināšanas politiku, pretojoties pārmaiņām un atbalstot ekonomiskās izaugsmes paradigmu, pretrunā ar kolektīvās labklājības vajadzībām.
Pašreizējā problēma ir tā, ka struktūras lielākoties netiek iekļautas un risinātas klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijās (kas drīzāk koncentrējas uz tehnoloģiskiem sasniegumiem un paredz negatīvu emisiju tehnoloģiju pieejamību un pielietošanu nākotnē). Tāpēc tās nerada stingru prasību politikas veidotājiem apzināti mainīt esošo sabiedrības un ekonomikas kārtību vai pārskatīt seku mazināšanas pasākumu mērogu un dziļumu, noņemot visu atbildību par pārmaiņām no individuāliem centieniem. Ir vajadzīgs pieaugošs politiskais spiediens un lielāka izpratne par dziļākajām struktūrām, lai ļautu vai liktu politikas veidotājiem veikt nepieciešamos pasākumus.
Kā mēs noteicām strukturālos šķēršļus un virzītājus?
Projekta pētījumos mēs vispirms veicām sistēmisku pārskatu par vairāk nekā 120 pētījumiem, pamatojoties uz kuriem izstrādājām vairāk nekā 100 strukturālu šķēršļu un virzītāju sarakstu. Pēc tam starptautiskajā konsorcijā, izmantojot Delfi ranžēšanas metodi, un izveidojām sarakstu ar 22 galvenajiem strukturālajiem šķēršļiem un virzītājiem. Tad intervējām 36 ekspertus no akadēmiskās un praktiskās jomas, un aicinājām šajā sarakstā noteikt ietekmīgākās 3–4 galvenās struktūras. Visbeidzot, apkopojām šo interviju rezultātus un ieguvām sarakstu ar septiņām galvenajām struktūrām. Turpmākie projekta pētījumi balstīsies uz pasākumiem, lai kopā ar pārstāvjiem no politikas, pilsoniskās sabiedrības, biznesa un mediju jomām piecās projekta dalībvalstīs un ES līmenī pielāgotu šīs septiņas struktūras pārejai uz 1,5° C dzīvesveidu.
Vairāk par to, ko izpētījām pilsoniskajā un ekspertu domnīcā, ko organizējām Rīgā, lasi te: Latvijas iedzīvotāji un eksperti par klimatam saudzīgu dzīvesveidu
Strukturālos šķēršļus un virzītājus klimatu saudzējoša dzīvesveida rīcību ieviešanai veidojām projekta 1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 saskaņā ar granta līgumu Nr. 101003880.
Autori ir pilnībā atbildīgi par šīs ziņas saturu, kas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), ne Eiropas Komisija nav atbildīga par jebkādu tajā iekļautās informācijas izmantošanu.