Skip to content

Sociālo māju energoefektivitāte. Dānijas pieredze III

Sociālo mājokļu sistēma Dānijā tiek uzskatīta par vienu no valsts sociāldemokrātijas bākugunīm. Uz mājokli var pieteikties ikviens, bet jo īpaši pieejams risinājums tas ir studentiem, cilvēkiem gados, bēgļiem un ģimenēm, kurās ir viens vecāks, proti, tiem, kuriem nepieciešams īpašs sociālais atbalsts. Daži sociālo māju rajoni celti sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pagājušajā gadsimtā, un daļa to tiek uzskatīta par nozīmīgu mantojumu nekustamā īpašuma kultūrā, un Dānijā šādu māju ir vairāk nekā 500 000, kas ir apmēram 20% no īpašuma tirgus (Peters 2016). Ieguldot līdzekļus sociālo māju asociācijā, iedzīvotāji kļūst par tās biedriem, līdz ar to rodot iespēju aktīvi iesaistīties to pārvaldīšanā. Īres maksa par dzīvokļiem ir zema, un jebkāda veida ienākumi tiek ieguldīti mājokļu labiekārtošanā, uzturēšanā un ilgtspējas projektos. Sociālo māju asociācijas ir privātas bezpeļņas organizācijas, taču tās saņem valsts subsīdijas, un to darbība tiek juridiski regulēta un uzraudzīta.

Ne tikai sociālajās mājās, bet jo īpaši tajās dažādi energoefektivitātes pasākumi ir nozīmīgi to ekonomisko apsvērumu dēļ. Vairākus energoefektivitātes projektus Kopenhāgenas sociālajās mājās īstenojis uzņēmums “Solar lightening”, kuru vada arhitekts Mārtins Dietcs (Martin Dietz). Uz māju jumtiem izvietoti saules paneļi, vienā no projektiem arī lietus ūdens savākšanas sistēma, veikti siltināšanas darbi un nākotnes plānā ir arī elektroauto uzlādes stacijas. Tam visam kā pašsaprotams pienesums – atkritumu šķirošanas sistēma. Stāstot par atjaunīgās enerģijas projektiem [1], Mārtinā pamostas vides aktīvists, kurš reiz cīnījies pret kodolenerģiju valstī. Viņš uzskata, ka daudzi atjaunīgās enerģijas ieguvi stimulējoši lēmumi pieņemti par vēlu, tomēr tas neaptur viņa ilgtspējā balstītās uzņēmējdarbības idejas. Ne reizi vien Mārtins uzsver demokrātijas, sociālos un vides aspektus, izvēloties arī saules paneļu izejmateriālu ražotājvalstis – lai visas sastāvdaļas, cik vien iespējams, ir vietējās, vismaz no Eiropas, nevis no Ķīnas vai Taizemes. Mārtins ar azartu stāsta, kā veidojusies sadarbība ar ražotāju Itālijā, kurš toreiz, pirms gandrīz 20 gadiem, piedāvājis polikristālu paneļus, kas “sadarbojas ar debesīm” un saules gaismā maina krāsu – dažreiz izskatās violeti, dažreiz vairāk sarkani, un te jūtama uzņēmuma attieksme tehnoloģiskos risinājumus īstenot arī estētiski. Turklāt izveidot solāros parkus pilsētās lielā apjomā ir profesionāls izaicinājums, salīdzinot ar ko līdzīgu ārpus pilsētas.

Daudzdzīvokļu māja ar 74 dzīvokļiem kopējā elektrotīklā ir viens patērētājs. Uz ēkas jumta uzstādīto saules paneļu jauda ir aptuveni 45 kWp, un tie spēj saražot ¼ daļu no nepieciešamās elektrības. Tā tiek sadalīta starp iedzīvotāju mājokļiem ar zemāku (ap 50%) tīkla pārvades maksu, un tajā brīdī neizmantotā elektroenerģija tiek piegādāta daudzdzīvokļu mājā uzstādītajam 10 kW akumulatoram vai nonāk elektrotīklā. Katram dzīvoklim no šī apjoma gadā pienākas 1000kW, pārējā enerģija tiek ņemta no tīkla. Elektrības cena ir atšķirīga dažādos diennakts laikos, piem., tad, kad tā tiek patērēta visvairāk – no pl. 17.00 līdz 8.00 – tā ir visaugstākā. Tas mudina cilvēkus apzināti plānot savas mājsaimniecības lietas, lai ietaupītu, un kopš iedzīvotāji ražo savu enerģiju, elektrības patēriņš samazinājies par 10%. Mārtins arī atzīst uzstādīto paneļu nepilnības – optimālajam slīpumam būtu jābūt 49° leņķī, bet šeit ir 37°. Projektā problēmas radīja un enerģijas apjomu samazināja ēnu kritums no blakus ēkām, līdz ar to samazinot saules radiācijas piekļuvi.

Otro projektu – trīs sociālo māju kompleksu – Mārtins izrāda, atsaucot atmiņā kādu pašvaldības rosinātu iniciatīvu pirms gandrīz 20 gadiem. Proti, ja mājas atvieno no centralās kanalizācijas sistēmas, tām tiek piešķirt finansiāls atbalsts 75% apmērā no kopējām izmaksām neatkarīgas kanalizācijas sistēmas izveidei. Tiesa, interese par šo programmu bija liela un pašvaldības resursi ātri izsīka, bet iesākto darbu māju asociācija tomēr turpināja lēnākā tempā un mazākā jaudā. Energoefektivitātes pasākumi tika skatīti kompleksi un kanalizācijas sistēmas uzlabošana tika apvienota ar solāro paneļu uzstādīšanu, uz katras no ēkām tika uzlikti 150 saules paneļi, kas saražo 125,5 kWp. Puse no saražotās elektrības aiziet publiskajā tīklā, jo rodas pārpalikums, piemēram, vasaras mēnešos. Arī šajā gadījumā peļņa par papildu saražoto un pārdoto enerģiju tiek ieguldīta attīstībā vai īres cenas samazināšanā. 

Šajā sociālo māju kompleksā vietējo kopienu veido arī koplietojami iekšpagalmu dārzi. Zemes nav tika daudz, lai katram dzīvoklim būtu atsevišķs zemes gabals, tāpēc par to uzturēšanu visi rūpējas kopā, bet teritoriju var izmantot arī individuāli – iepriekš rezervējot laiku privātiem pasākumiem. Cilvēki sastopas arī pagrabstāvā iekārtotās veļas mazgātavās, kuru darbībai tiek izmantots uzkrātais lietus ūdens.

Šī publikācija tapusi ar Ziemeļu Ministru padomes un Eiropas klimata fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild “Zaļā brīvība”, un tas ne vienmēr atspoguļo finansētāju uzskatus.

[1] No Martin Dietz stāstītā 9.08.2022.

Literatūra: 

Peters T., 2016 Regenerating Modern Housing in Denmark: Considering Sustainability and Energy Retrofitting in the Lifecycle of Social Housing Estates

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *