Saruna par to, kas ir aprites pārtika tīri praktiski, saistot to ar dzīvesveidu: iepirkšanos, gatavošanu, uzglabāšanu un atkritumu apsaimniekošanu mājās.
Diskusija notika sarunu festivālā “Lampa”, kas 6. jūlijā norisinājās Cēsīs, Latvijā.
Sarunas dalībnieki:
- Inga Belousa, biedrība “Zaļā brīvība”
- Žanis Raivo Behmanis, Jaunās pavāru kustības biedrs, šefpavārs
- Anete Urka, ģimenes kafejnīcas “Grāmatnīca” vadītāja Varakļānos
- Jeļena Lonska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, vadošā pētniece
Sarunas vadītājs: žurnālists Tālis Eipurs.
Inga Belousa, Zaļās brīvības pārstāve, Interreg Baltijas jūras programmas projekta “Circular FoodShift” vadošā eksperte. Pētniece, kas labi pārzina aprites ekonomiku. Lielāko dzīves daļu dzīvojusi Daugavpilī, parasti uz lietām raugās no reģionālās perspektīvas un kustina pilsonisko sabiedrību Latgalē.
Jeļena Lonska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, vadošā pētniece.
Pašlaik viņa vada Latvijas Zinātnes padomes projektu par pārtikas atkritumiem Rēzeknes skolās. Viņa ir arī vadījusi pētnieku komandu, kas ir izstrādājusi un aprobējusi mākslīgā intelekta balstītu ieteikumu sistēmas prototipu, kas vērsts uz pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu skolās.
Žanis Raivo Behmanis, Jauno pavāru kustības dalībnieks, Kuldīgas restorāna “Kopa” šefpavārs.
Viņš ir Kuldīgas aktīvists, kurš plāno un domā, kā savā virtuvē maksimāli izmantot visu, kas ir produkts, radot daudz dažādu radošu risinājumu. Pats Raivo par sevi saka – vietējo produktu izmantošana un danči.
Anete Urka, ģimenes kafejnīcas “Grāmatnīca” Varakļānos vadītāja, mārketinga un komunikācijas speciāliste. Anetei ir ilggadēja darba pieredze ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumos. Jau piecus gadus strādā ģimenes kafejnīcā, rūpējas par gardām maltītēm, klāj svētku galdus, kafijas atpūtas galdus un organizē restorānu vakarus Varakļānu muižā. Vada ēdienu gatavošanas meistarklases gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Galvenās tēmas, kas tika apspriestas šajā diskusijā, bija:
- Ko mēs uzskatām par pārtikas atkritumiem? Kāpēc izmestās pārtikas apjomi turpina pieaugt?
- Ko mēs varam darīt, lai samazinātu pārtikas atkritumus?
- Kas ir apritīga pārtika, kas ir praktiski pielietojama ikdienas situācijās?
Kur sākas un kur beidzas izmestā pārtika? Vai par pārtikas atkritumiem varam saukt augļu un dārzeņu mizas? Vai pārtikas atkritumos var iekļaut arī pārtikas iepakojumu? Vai varbūt izmesta pārtika ir tikai tā, ar kuru vēl varētu pabarot citus, jo tā joprojām būtu ēdama? Un ko tad no tā visa mēs liekam tajā ceturtdaļā šķīvja, kas izmesta atkritumos?
Šīs diskusijas rezultātā tika secināts, ka pārtikas atkritumus var iedalīt trīs daļās: pārtikas zudumi, pārpalikumi un atkritumi. Latgales reģiona lauku apvidos situācija ar atkritumiem ir daudz vieglāka, tos var izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem un kompostēt dārzā, bet Latgales reģiona pilsētās šī situācija ir sliktāka, tur nav pienākuma izmantot komposta tvertnes pārtikas atkritumiem (Rēzeknē).
Daugavpilī ir šīs atkritumu urnas, bet tās netiek pareizi izmantotas. Cilvēki nav izglītoti vai neredz šos ieguvumus. Sarežģītākas situācijas ir ar ēdiena pārpalikumiem, tos aizliegts izmantot nākamajā dienā, un nav pietiekami daudz veidu, kā tos izmantot vēlreiz (Žanis dalījās pieredzē, kad strādāja Rīgā, “3 šefpavāru restorānā”, nebija, kur šos ēdiena pārpalikumus nodot). Inga no “Zaļās brīvības” minēja, ka pirms kāda laika Latgales reģionā bija ledusskapji ar pārtikas atlikumiem, kuros varēja uzglabāt pārtiku. Bet kā to izmantot, ja nezina izcelsmi un to, cik svaigas ir izejvielas? Šo jautājumu uzdeva šefpavārs Žanis.
Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka aprites pārtika ir pārtika, kas kļūst par resursu, ko var izmantot un izmantot vēlreiz, bet tās galvenais mērķis ir to izmantot cilvēku uzturam. Mums ir jāizglīto, jādalās un jāinformē cilvēki par to, kādi produkti ir, un jārada likumdošana, kas ļautu mums izmantot pārpalikumus. Al prototipu var adaptēt (tas, kas ir radīts projektā Food Waste (rta.lv)) un izmantot ēdināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, lai samazinātu atkritumu daudzumu.
Sarunu rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība”.
Saruna notika Interreg Baltijas jūras reģiona starpvalstu sadarbības programmas projekta “Apritīgas izmaiņas pārtikas jomā Baltijas valstīs” (Circular FoodShift in the Baltic countries) nr. #S026 ietvaros.
Foto: Uģis Avots