Daudzi ir dzirdējuši par sabiedrības līdzdalības nozīmi politikas plānošanā. Bet kas tad īsti ir efektīva sabiedriskā līdzdalība? Un kā to darīt jēgpilnāk?
Bieži vien, sabiedrības līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā izprot ar dokumentu publisko apspriešanu un ievietošanu kādā oficiālā apspriežu portālā (kā piemēram Latvijās Tiesību aktu projektu publiskais portālā – TAP). Taču šī ir tikai maza kripatiņa no visa sabiedrības iesaistes procesu spektra, jo to var īstenot arī daudz dziļākā un vērtīgākā veidā, piemēram, veicot deliberatīvās sabiedrības iesaistes aktivitātes.
Lai labāk saprastu to, kā vajadzētu izskatīties efektīvam sabiedrības līdzdalības procesam, aicinām iepazīties ar Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau) darba dokumentu “Sabiedrības līdzdalība un nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunošana: ceļā uz jēgpilnāku dialogu un apspriešanu“. Šajā rakstā ir izskaidrotas atšķirības starp iedzīvotāju un iesaistīto pušu līdzdalību, kā arī iepazīstinātas metodes un priekšlikumi līdzdalības procesu veidošanai.
Tieši šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija īsteno Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) aktualizāciju, kuras ietvaros 2024.gada sākumā tiks veikti sabiedrības līdzdalības pasākumi, ļaujot iesaistīties interesentiem. Šis plāns ir ļoti svarīgs vidēja termiņa klimata politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas klimata mērķi un to izpildes pasākumi nozarēs – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana1.
Lai Latvija spētu izpildīt savas saistības, kā arī virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā, ir kritiski svarīgi, ka pati sabiedrība ir gatava pieņemt šajā plānā ierosinātos klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus. Līdz šim plāna aktualizācijā ir bijušas nepietiekošas iespējas laicīgai un efektīvai iedzīvotāju iesaistei, un tas apdraud gan sabiedrības uzticību, gan var apslēpt nepamanītus zemūdens akmeņus. Tāpēc mēs aicinām valsts institūcijas rast risinājumus jēgpilnam līdzdalības procesam nākamā gada sākumā, kā arī laicīgi veikt pilnvērtīgu dokumenta stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, lai pēc tam vēl būtu iespējas uzlabot dokumenta kvalitāti pirms saskaņošanas ar Eiropas Komisiju 2024.gada maijā.
Autore: Liene Krauja
Sākuma foto: Pexels, Fauxels
Raksts tapis ar Eiropas Savienības finansēta projekta ‘Pilsoņu observatorija Zaļā kursa finansēšanai‘ un Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI) finansēta projekta ‘Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums‘ atbalstu.