No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā.
Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Tā ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā.
“Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem, kas skar ikvienu sabiedrības locekli. Tāpēc sabiedrības iesaistīšana emisiju samazināšanas un pielāgošanās pasākumu izvēlē ir ļoti svarīga. Iedzīvotāju klimata asambleja ir svarīgs solis ceļā uz taisnīgāku un efektīvāku klimata politiku, kas ņem vērā gan neaizsargātākās sabiedrības grupas, gan ilgtspējīgus risinājumus. Asambleja veicinās sabiedrības iesaisti un atbildību par klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī parādīs lēmumu pieņēmējiem iedzīvotāju attieksmi un vēlamākos risinājumus,” uzsver Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs.
Pēdējos gados iedzīvotāju asamblejas, kas saistītas ar klimata un vides tēmām, tiek organizētas arvien biežāk; tās notiek gan valsts, gan reģionālā, gan pilsētu līmenī. Parīzē, Briselē, arī vairākās Itālijas pilsētās šāda formāta konsultēšanās ar sabiedrību ir pat kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas. Šo klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam 2027– 2031. gadam.
Parasti iedzīvotāju klimata asamblejas veido 25 – 100 cilvēku lielas grupas, kas noteiktā laika periodā izstrādā priekšlikumus klimata politikas pasākumiem. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli nosegtu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, izveidojot mini sabiedrības pārstāvniecību. Arī Rīgas klimata asamblejā dalībnieki pārstāvēs dažādus Rīgas iedzīvotāju profilus – tie būs dažāda gadagājuma cilvēki, ar atšķirīgu izglītības un ienākumu līmeni.
Asamblejas darba kārtība parasti ir šāda: katrai asamblejai tiek definēta konkrēta tēma; darba sākumā dalībnieki saņem materiālus un / vai konsultācijas saistībā ar šo tēmu; dalībnieki sanāk kopā 5 – 6 reizes; darba procesā tiek izmantotas dažādas metodes, lai ļautu dalībniekiem pēc iespējas brīvi izteikt savas domas; asamblejas gaitā tiek izstrādātas konkrētas rekomendācijas.
Klimata asamblejas var risināt dažādus jautājumus, taču tēmu izvēlē noteikti būtiskāko lomu spēlē divi faktori: aktualitāte un sasaiste ar praktiskām īstenošanas iespējām valsts pārvaldē. Asamblejas darba ietekme ir lielāka tad, ja rekomendācijas ir precīzi adresētas un lēmumu pieņēmēji tās integrē rīcībpolitikā.
Rīgas klimata asamblejas dalībnieku fokusā būs jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā piedalīsies 35 iedzīvotāji un jomas eksperti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta idejām un rekomendācijām, kas attiecas uz lietus ūdens plūdu novēršanu, siltumsalas ietekmes mazināšanu, biodaudzveidību zaļajās teritorijās, kā arī pašvaldības un iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju. Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi 2026. gadā tiks iekļauti Rīgas Zaļināšanas plānā. Vairāk informāciju par asambleju var atrast šeit: Rīgas iedzīvotāju asambleja – Rīgas Enerģētikas Aģentūra (riga.lv).
Francijas piemērs
Kā uzskata biedrība “Zaļā brīvība”, arī Latvijā nepieciešama tāda sabiedrības iesaiste, kas ir nevis formāla un labi izskatās uz papīra, bet sniedz reālu pienesumu, ir pēc būtības funkcionāla un jēdzīga. Iedzīvotāju asambleja sevi apliecina kā ļoti jēgpilna metode. Viens no piemēriem šādai sabiedrības iesaistes formai ir Francijas pilsoņu klimata asambleja.
Francijas pilsoņu klimata asambleja tika izveidota 2020. gadā pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieprasījuma. Tās mērķis bija aptvert pēc iespējas plašāku sabiedrības grupu domas un ieteikumus par to, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Loterijas ceļā tika izvēlēti 150 cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi, no dažādiem Francijas reģioniem un no dažādām vecuma grupām. Uzsākot darbu, asamblejas dalībniekiem bija iespēja noklausīties ekspertu viedokli, kā arī jaunākos akadēmiskos ziņojumus klimata jautājumos, lai pēc tam darbu turpinātu mazākās grupās, diskutējot un izstrādājot ieteikumus.
Francijas pilsoņu klimata asambleja ierosināja vairākus pasākumus, kas būtu jāveic Francijas valdībai, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% (salīdzinājumā ar 1990. gadu). Priekšlikumi tika izstrādāti tādās jomās kā pārvietošanās, patēriņš, mājoklis un būves, ražošana un darbs, konstitūcija un pārvaldība, kā arī pārtika un lauksaimniecība.
Vairāki no ieteikumiem būtu iederīgi arī Latvijā, piemēram, saistībā ar transportu asamblejas dalībnieki ieteica attīstīt auto koplietošanu, samazināt vilcienu biļešu cenu, izbūvēt jaunus veloceliņus un biežāk izmantot attālinātā darba iespējas.
2020. gada nogalē Francijas prezidents pieņēma gandrīz visus priekšlikumus – no 149 priekšlikumiem tikai trīs tika noraidīti.
Igaunijas piemēri
Igaunijā jau ir notikušas četras šādas iedzīvotāju asamblejas, un trīs no tām ir bijušas par klimata pārmaiņu tēmu. Sniegsim ieskatu par divām.
2021. gada nogalē Igaunijas Dabas fonds un Zaļā Tīģera fonds organizēja Jaunatnes klimata asambleju. Tajā piedalījās 25 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Lai nodrošinātu to, ka dalībniekiem ir atšķirīgs izglītības līmenis un dzīves apstākļi, tie pārstāv dažādas sociālās grupas, dalībnieku atlase tika rīkota divās kārtās. Dalībniekiem bija jāizstrādā priekšlikumi Nacionālās taisnīgās pārejas plānam. Trīs dienu laikā viņi izstrādāja 26 ieteikumus, galvenokārt saistībā ar izglītību un dzīves apstākļu uzlabošanu. Finanšu ministrija akceptēja lielāko daļu no rekomendācijām.
2022. gada pavasarī Tartu pašvaldība sadarbībā ar sociālajiem partneriem rīkoja Klimata asambleju, kas fokusējās uz ieteikumu iesniegšanu ilgtspējīgas pārvietošanās jomā. Arī šoreiz tika veikta divu kārtu atlase, no 15000 potenciālajiem dalībniekiem atlasot 45 Tartu iedzīvotājus. Četru dienu laikā asamblejas dalībnieki izstrādāja 66 rekomendācijas satiksmes mierināšanai, veloinfrastuktūras uzlabošanai un biodaudzveidības palielināšanai. Lielākā daļa no ieteikumiem tiek un tiks ieviesta.
Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejas datumi:
- reize – 21. septembris
- reize – 5. oktobris
- reize – 19. oktobris
- reize – 9. novembris
- reize – 23. novembris
Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.
