Skip to content

Zaļā brīvība sadarbībā ar CEE Bankwatch Network sagatavoja ziņojumu par Rīgas klimatneitralitātes plānošanas procesu kā labu piemēru tam, kā tiek izvirzītas reālistiskas ambīcijas un efektīvi iesaistīta sabiedrība plānošanas un ieviešanas procesā.

Rīgā dzīvo 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb absolūtos skaitļos 605,8 tūkstoši iedzīvotāju. Papildu šiem skaitļiem ir ievērojams daudzums cilvēku, kas katru dienu dodas uz darbu uz Rīgu. No vienas puses, tas nozīmē, ka Rīgas pilsēta nes lielu slogu, lai samazinātu ietekmi uz klimatu, kā arī pielāgotos klimata pārmaiņām, no otras puses, Rīgas pilsētas vadība var ļoti būtiski ietekmēt valsts kopējo sniegumu – ne tikai ietekmējot statistiku, bet arī rādot labu piemēru citām pilsētām.

2022. gada pavasarī Rīga ieguva iespēju tikt pasludināta par vienu no 100 Eiropas Savienības pilsētām, kas iet apzinātu ceļu, lai kļūtu par klimatneitrālu un viedo pilsētu. 2022. gada maijā tika apstiprināts Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam (Plāns).  Klimata neitralitātes sasniegšana Rīgā ir Plāna virsuzdevums, un, ja tas tiks izpildīts, Rīga kļūtu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā.

Plānošanas procesa iesākumā Rīgas domē tika izveidota Klimatneitralitātes darba grupa, kuras uzdevums bija sekot līdzi Plāna izstrādes un īstenošanas gaitai, uzraugot, lai visas apakšgrupas īstenotu plānotās aktivitātes, organizēt papildu diskusijas par pasākumiem, kuru īstenošana nav saskaņota nevienā no apakšgrupām, kā arī nodrošināt visu iesaistīto pušu līdzdalību procesā.

Plāns ir viens no visvairāk apspriestajiem enerģētikas un klimata rīcības plāniem Latvijā. Mazākās un lielākās grupās tika organizētas 18 tikšanās un septiņas fokusgrupu diskusijas, tika piesaistīti vairāk nekā 280 speciālisti, sagatavoti 14 tematiskie apraksti. Notiek jēgpilna sadarbība ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem, kas pārvalda lielu daļu pilsētas infrastruktūras. Plaši tika iesaistītas nevalstiskās organizācijas un izglītības darbinieki, kā arī nozares eksperti un sabiedrība.

Vides izglītības vairošanai ir bijusi un ir īpaša nozīme visā klimaneitralitātes plānošanas un arī īstenošanas procesā – gan attiecībā uz Rīgas kapitālsabiedrībām, gan uz plašāku sabiedrību – ir noorganizēti jau divi klimata festivāli-konferences, kurā sabiedrība informēta par plānoto, par progresu dekarbonizācijā, kā arī pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai un attiecīgi panāktajiem enerģijas ietaupījumiem, un citiem aktuāliem jautājumiem. Pirmais klimata festivāls 2021.gadā bija pirmā reize, kad notika tik visaptveroša un informatīva vides komunikācija ar Rīgas iedzīvotājiem, kā arī pilsētas komunālo uzņēmumu darbiniekiem.

2023. gada pavasarī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti durvis vaļā vērs vides inženiertehnoloģiju zinātnes centrs “Futurimo Riga”, kurā būs aicinātas ģimenes ar bērniem, kā arī skolēni, lai papildinātu zināšanas par klimatu, dabu, tehnoloģijām un veicinātu interesi par STEM*.

Rīga ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Kā starpposmu Rīga ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam būt pirmajai klimatneitrālai galvaspilsētai Baltijā klimatneitrālas pilsētas infrastruktūras līmenī, nodrošinot, ka pašvaldībai piederošo ēku fonds ir energoefektīvs. Šī galvenā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti daudzi apakšmērķi ar konkrētiem sasniedzamiem rādītājiem. Salīdzinot ar Latvijas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā (NECP) izvirzītajiem mērķiem, Rīga ir izvirzījusi augstākas ambīcijas attiecībā uz kopējo Rīgas CO2 emisiju samazināšanu (par 15 % vairāk), augstāku mērķi emisiju samazinājumam transporta nozarē (par ~20 % augstāks), daudzdzīvokļu ēku renovācijā, kā arī relatīvi lielākas ambīcijas ir atjaunīgo energoresursu proporcijā elektroenerģijas ražošanā. Latvijas NECP gan tiks aktualizēts 2023. gadā, tāpēc šīs atšķirības kaut kādā mērā varētu izlīdzināties. Konkrēto mērķu sasniegšanai Plānā iekļauti 112 pasākumi, kas ietver ne tikai konkrētus investīciju projektus, bet arī normatīvo aktu izmaiņas vai plānošanas pasākumus.

Šobrīd lielākais izaicinājums Rīgas administrācijai ir daļas iedzīvotāju pretestība pārmaiņām, īpaši transporta infrastruktūrā, kas stingri iestājas par esošā privātā transporta izmantošanas statusa saglabāšanu pilsētā. Personīgo ieradumu maiņa ir nepieciešama, taču dažām cilvēku grupām tas nāk ļoti grūti. Tas parāda, ka līdzās komunikācijas un izpratnes veidošanas centieniem, kā arī infrastruktūras nodrošināšanai, lai mēģinājumi panākt klimatneitralitāti būtu nopietni, ir nepieciešama arī politiska drosme.

Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam nav tikai deklaratīvs dokuments, kas būtu tikai kā reakcija uz augstāka līmeņa politikas maiņu vai tirgus situāciju. Tas parāda patiesas ambīcijas un vēlmi rādīt ceļu ne tikai citām pilsētām, bet arī valstij kopumā. Klimata krīzes risināšana ir milzīgs uzdevums, kas prasa pārmaiņas no visām nozarēm, tāpēc sabiedrības jēgpilna iesaiste plānošanas procesā ir absolūti nepieciešama, lai tiktu gūti pozitīvi rezultāti. Rīgas klimatneitralitātes Plāna izstrādes process ir piemērs, kas liecina par nopietniem centieniem panākt plašu sabiedrības iesaisti. Kā norādīja Rīgas domes pārstāve Selīna Vancāne, īsumā veiksmes formulu varētu raksturot kā komunikāciju un izpratnes veidošanas centienus plus infrastruktūras nodrošināšanu:

“Infrastruktūru veidojam, bet ar komunikāciju pastāvīgi cenšamies izglītot sabiedrību.”

Ar pilnu ziņojuma tekstu (angļu valodā) var iepazīties šeit.

*STEM – saīsinājums no angļu valodas Science, Technology, Engineering, and Mathematics (latv.val.- zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes and matemātika)

Ziņojums sagatavots ar projekta LIFE RegENERate: Reģionu mobilizēšana enerģētikas pārkārtošanai un transformējošiem NEKP ietvaros, un ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

      

Kontaktpersona: Lilija Apine, lilija@zalabriviba.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *