Jūs piedalījāties vienā no Rīgas klimata asamblejas pasākumiem, kā jūs tur nokļuvāt un kāda bija jūsu loma?
Zane Pīpkalēja: Cēsu novada pašvaldība ir viens no partneriem “LIFE LATESTadapt” projektā. Tajā ir iesaistījušās trīs Latvijas pilsētas: Cēsis, Valmiera un Rīga, kas izstrādā pilsētu zaļināšanas plānus. Šajā izstrādes posmā visās pilsētās ir paredzēta sabiedrības iesaiste, lai dabā balstītie zaļās infrastruktūras risinājumi tiktu saskaņoti ar sabiedrības vajadzībām. Ir svarīgi, lai zaļināšanas plāns balstītos gan datos, gan koprades procesā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības kolēģi uzaicināja mani piedalīties gan tāpēc, ka pārstāvu vienu no projekta partneriem, gan tāpēc, ka Cēsu novada pašvaldībai ir plaša pieredze sabiedrības iesaistes pasākumu rīkošanā.
Ja būtu jāmin ideju TOP3, ko jūs vēlētos īstenot Cēsīs, kas tās būtu?
Zane Pīkalēja: Ja mēs skatāmies uz tādu TOP3, tad ir jāvērtē gan iespējamība, gan aktualitāte, gan vajadzība. Ja runājam par “vajadzību”, es domāju, ka Cēsīm līdzīgi kā pārējām Latvijas pilsētām ļoti aktuāli ir domāt par transporta risinājumiem. Dati rāda, ka CO2 emisijas no transporta sektora ir vislielākās. Mēs tiešām braucam daudz. Dati par Cēsu novadu un pilsētu liecina, ka automašīnu skaits pieaug, un tās vel aizivien vairumā gadījumu ir automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Tādējādi, ja vēlamies sasniegt klimatneitralitātes mērķus, samazināt CO2 izmešus, transporta sektors ir vissvarīgākais, kuram būtu jāķeras klāt. Un šeit CO2 emisijas sasaucas ar zaļināšanu – ar to, kā veidot pilsētvidi un ielas telpu zaļu, gājējiem un velobraucējiem piemērotu un drošu, padarot velo infrastruktūru pieejamāku. Kad pārbūvejam ielas, lai tās būtu piemērotākas velobraucējiem, mēs loģiski tajās ieviešam arī zaļos risinājumus, apstādījumus, un tas ir veids, kā zaļinām savu pilsētu.
Otrā prioritāte ir saprast pilsētu zaļo teritoriju vērtību. Kad viesojos Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejā, savā prezentācijā stāstīju par datiem, ko ieguvām, veicot iedzīvotāju aptauju par tām zaļajām teritorijām, ko viņi apmeklē visbiežāk. Šajā aptaujā bieži parādījās atbildes, ka Cēsu gravas ir nozīmīgs rekreācijas elements, iedzīvotājiem norādot, ka tajās ir patīkami pastaigāties. Vienlaikus, apmeklējot gravas, mēs redzam, ka pie gravām dzīvojošie tās nevienmēr novērtē no estētiskā viedokļa – nereti gravas kapo par vietu, kur novietot dārzā trūdošo augu atliekas, lapas, ābolus, līdz pat lietām, kurām viennozīmigi nevajadzētu tur atrasties – būvgružiem. Un te rodas jautājums, kā paaugstināt sabiedrībā izpratni par esošajām zaļās infrastruktūras vērtībām, kā tās atbildīgi izmantot un saglabāt?
Tāpēc trešā lieta ir sabiedrības izpratne. Savā ziņā var teikt, ka tā caurvij visas iepriekš minētās. Ja runājam un skatāmies uz zaļajām Cēsīm, tad varētu rasties jautājums – vai Cēsīs ir aktuāli domāt par zaļo teritoriju kvalitātes palielināšanu? Ir jāsaprot, ka tiešām klimats mainās. Mums ir jārēķinās ar ilgākiem karstuma un sausuma periodiem, stiprām lietusgāzēm. Piemēram, šovasar piedzīvojām ļoti spēcīgu vēju, kas izgāza kokus. Ir jāsaprot, ka klimata ekstrēmi būs, un prognozes liecina, ka tie būs aizvien biežāk un intensīvāk, tādēļ arī mums ir jādomā par dabā balstītiem risinājumiem, lai arī šobrīd jau esam zaļa pilsēta.
Kopsavelkot – pirmais, par ko domāt ir transporta sektors, kas ietver arī pilsētvides risinājumus, otrs – esošo dabas vērtību saglabāšana un trešais lielais jautājumu kopums ir izpratne par klimata pārmaiņām un drosmi pieņemt lēmumus. Te es gribētu atsaukties uz daudziem piemēriem Eiropas pilsētās, tostarp manā prezentācijā pieminēto Parīzes piemēru – tur pilsētas mērs pieņēma lēmumu likvidēt 70 000 no 140 000 esošajām auostāvvietām, lai padarītu pilsētu zaļāku. Vienlaikus pašvaldība līdzi kā klimata asambleja konsultējās ar iedzīvotājiem, jautājot, ko viņi vēlētos redzēt stāvvietu vietā. Un iedzīvotāji norādīja, ka vēlas redzēt Parīzē vairāk koku un augu, bērnu rotaļlaukumu, velosipēdu novietnes, uzlabotu un zaļu pilsētas ārtelpu.
Vai jūs domājat, ka tuvākā vai tālākā nākotnē arī Cēsīs varētu notikt sava iedzīvotāju klimata asambleja?
Zane Pīpkalēja: Jā, man ļoti patika metode! Es domāju tā ir vērtība, ja kopā sanāk iespējami dažādāki cilvēki, kuriem ir dažādi, brīžiem arī pretrunīgi, viedokļi, dažādi vecumi, uzskati, pieredzes. Pašvaldībai ir vērtīgi saklausīt, ko runā gan seniori, gan profesori, dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Aicinot tikai uz informatīvām sanāksmēm, ir iespēja, ka kāda grupa paliek neuzrunāta, vai arī neatnāk. Un iemesli tam ir visdažādākie – pasākumu norises vieta, laiks. Varbūt kādam iedzīvotājam sanāksme domes ēkā rada mentālu barjeru? Manuprāt, Rīgas iedzīvotāju asamblejas veiksmes stāsts ir arī dažādās norises vietas katrā tikšanās reizē – tas mazināja spriedzi, kas cilvēkiem mēdz būt oficiālās vietās.
Uzziņai:
Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Tā ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā. Pēdējos gados iedzīvotāju asamblejas, kas saistītas ar klimata un vides tēmām, tiek organizētas arvien biežāk; tās notiek gan valsts, gan reģionālā, gan pilsētu līmenī. Parīzē, Briselē, arī vairākās Itālijas pilsētās šāda formāta konsultēšanās ar sabiedrību ir pat kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas.
Parasti iedzīvotāju klimata asamblejas veido 25 – 100 cilvēku lielas grupas, kas noteiktā laika periodā izstrādā priekšlikumus klimata politikas pasākumiem. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli nosegtu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, izveidojot mini sabiedrības pārstāvniecību. Asamblejas darba kārtība parasti ir šāda: katrai asamblejai tiek definēta konkrēta tēma; darba sākumā dalībnieki saņem materiālus un konsultācijas saistībā ar šo tēmu; dalībnieki sanāk kopā 5 – 6 reizes; darba procesā tiek izmantotas dažādas metodes, lai ļautu dalībniekiem pēc iespējas brīvi izteikt savas domas; asamblejas gaitā tiek izstrādātas konkrētas rekomendācijas. Klimata asamblejas var risināt dažādus jautājumus, taču tēmu izvēlē noteikti būtiskāko lomu spēlē divi faktori: aktualitāte un sasaiste ar praktiskām īstenošanas iespējām valsts pārvaldē. Asamblejas darba ietekme ir lielāka tad, ja rekomendācijas ir precīzi adresētas un lēmumu pieņēmēji tās integrē rīcībpolitikā.
Rīgas klimata asamblejas dalībnieku fokusā ir jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā piedalās 35 iedzīvotāji un jomas eksperti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta idejām un rekomendācijām, kas attiecas uz lietus ūdens plūdu novēršanu, karstumsalas ietekmes mazināšanu, biodaudzveidību zaļajās teritorijās, kā arī pašvaldības un iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju. Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi 2025. gadā tiks iekļauti Rīgas Zaļināšanas plānā.
Foto: Jānis Spurdziņš
