AS RĪGAS SILTUMS īsteno projektu, veicot soli pretī siltumapgādes elektrifikācijai, kā arī pēta siltuma akumulācijas ieviešanas risinājumus.
Rīgas pilsētā galvenais siltumenerģijas piegādātājs ir AS RĪGAS SILTUMS, nodrošinot aptuveni 76% no kopējā siltumenerģijas pieprasījuma. AS RĪGAS SILTUMS paši saražo 32% no pilsētai piegādātā siltuma, no tiem 54% ir saražots, izmantojot biokurināmo (šķeldu un granulas), bet 46% vēl ar fosilo dabasgāzi. Atlikušo siltuma daļu, ko AS RĪGAS SILTUMS pats nesaražo, tas iepērk no AS Latvenergo un citiem neatkarīgajiem ražotājiem. Iepirktajā siltumenerģijā vēl dominē dabasgāze, veidojot 64% no energoresursiem, bet pārējais ir šķelda.
Šī gada aprīlī uz siltumcentrāli Imanta tika piegādāts elektrokatls, lai piedalītos elektroenerģijas sistēmas frekvences balansēšanā, tā gūstot papildu ienākumus un vienlaikus veicot soli siltumapgādes elektrifikācijas virzienā. Tas ir pirmais šāda veida katls Latvijā, taču paredzams, ka tam sekos arī citi.
Latvija ar pārējām Baltijas valstīm šī gada februārī atslēdzās no BRELL tīkla, kas nozīmē, ka tagad mums pašiem ir jārūpējas, lai elektrotīklā jebkurā brīdī nodrošinātu noteiktu frekvences līmeni. Tam savukārt kritiski svarīgas ir balansēšanas jaudas, ko nodrošina Baltijas elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus, kas iepriekš bija vairāk formāls, taču šobrīd kļūst par reālas darbības tirgu. Tā nozīme ir ne tikai nodrošināt, ka frekvence tīklā pārlieku nenokrītas, kad kādā brīdī iztrūkst tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, bet arī, lai tā pārlieku nepieaugtu, kad tīklā nodotais apjoms ir pārāk liels konkrētā brīža patēriņam. Līdz ar atslēgšanos no BRELL un attiecīgi sinhronizāciju ar Eiropas tīklu, esam pievienojušies Eiropas balansēšanas enerģijas apmaiņas platformai. Balansēšanas tirgū uzņēmumi piedalās gan “lieko” jaudu patērēšanā, gan arī iztrūkstošo saražošanā, attiecīgajā situācijā reaģējot sekunžu vai arī dažu minūšu laikā, un par šiem pakalpojumiem saņem samaksu. Līdzīgi kā parastajā elektroenerģijas biržā, uzņēmumi izsola savus pakalpojumus, prognozējot izmaksas nākotnē. Atšķirībā no pašreizējās elektroenerģijas biržas, balansēšanas tirgū tirdzniecības intervāls ir nevis stunda, bet 15 minūtes. Pastiprināta interese par dalību šajā tirgū pēdējā laikā ir radusies arī pieaugušo atjaunīgās elektroenerģijas jaudu rezultātā, jo saules un vēja stacijās saražotais apjoms ir mainīgs laikā, kas var nesakrist ar pieprasījumu un tādēļ rodas pieaugoša vajadzība pēc sistēmas balansēšanas pakalpojumiem.
AS RĪGAS SILTUMS mērķi šajā kontekstā ir kļūt par balansēšanas tirgus dalībnieku. Aigars Bečs, AS RĪGAS SILTUMS ražošanas departamenta vadītāja pienākuma izpildītājs, stāsta, ka vispirms plāns ir kvalificēties par tirgus dalībnieku ar esošo 2 MW dabasgāzes koģenerācijas staciju Keramikas ielā, lai mācītos un gūtu pieredzi balansēšanas tirgū. Taču tālākais plāns ir piedalīties balansēšanas tirgū ar 49 MW elektrokatlu, kas jau būtu ievērojams apjoms. Būtiski, ka šis katls, pretstatā koģenerācijas iekārtām, būs elektroenerģijas patērētājs, nevis ražotājs, tātad, tirgū piedalīsies, palīdzot tīkla frekvenci samazināt, kad tā pārlieku palielināsies (virs 50 Hz), jeb, citiem vārdiem, kad būs elektroenerģijas pārprodukcija. Katls varēs reaģēt ļoti ātri, sasniedzot elektroenerģijas patēriņa maksimumu pusotras minūtes laikā. Elektrokatla darbības pamatā būs veikt balansēšanas tirgus dalībnieka funkciju, kad tas nepieciešams, taču tiks izmantoti arī brīži, kad elektroenerģijas cenas biržā būs zemas vai tuvu nullei, tādējādi saražojot lētāku siltumenerģiju.
Šobrīd elektrokatls ir piegādāts un uzstādīts, bet darbu vēl nav uzsācis. Patlaban notiek būvdarbi, lai to integrētu esošajās siltumcentrāles sistēmās un veiktu tā ieregulēšanu un paredzēts, ka līdz gada beigām iekārta tiks kvalificēta dalībai tirgū un tā sāks darboties. Šis konkrētais elektrokatls sastāv no divām ūdens tvertnēm. Vienā no tām ūdens atrodas nepārtraukti stand-by režīmā un brīdī, kad katls ieslēgsies, tad ūdens tiek padots uz otru tvertni, kur tas saskaras ar elektrodiem. Tiklīdz elektrodi saskarsies ar ūdeni, tā elektriskā jauda tiks pārnesta uz siltumnesēju, to uzkarsējot. Sasniedzot vajadzīgo temperatūru, siltumnesējs tiks nodots pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumtīklos.
Šis elektrokatls nav aprīkots ar akumulācijas tvertni, taču AS RĪGAS SILTUMS plāno turpat siltumcentrālē Imanta, blakus elektrokatlam, izbūvēt siltuma akumulācijas ūdens tvertni. Tehniskā projekta izstrādei plānots piesaistīt European Energy Efficiency fund finansējumu, taču pašai akumulācijas tvertnes būvniecībai tiks meklēts cits finansējuma avots.
Cits inovatīvs un ļoti interesants tehnoloģiskais risinājums, ko AS RĪGAS SILTUMS ir izpētījis un šobrīd apsver tā ieviešanas iespējas, ir siltumakumulators, kurā siltums tiktu uzkrāts smiltīs, kur tas var saglabāties līdz pat vairākiem mēnešiem. Veiksmīgs neliela izmēra pilotprojekts šai tehnoloģijai ir īstenots Somijā. Taču gadījumā, ja AS RĪGAS SILTUMS lemtu šādu projektu īstenot Rīgā, tas būtu ievērojami lielākas jaudas, nekā līdz šim realizētais. Tehnoloģiski tas darbojas sekojoši – ar smiltīm pildītā siltinātā tvertnē atrodas gaisa vadi, kuros ir ievietoti elektrodi – teni, kas ar elektrisko strāvu uzsilda gaisu gaisa vados, kas savukārt ar cirkulācijas palīdzību siltumu akumulē smiltīs. Ar šo tehnoloģisko risinājumu būtu iespējams piedalīties elektroenerģijas frekvences balansēšanā abos virzienos – gan patērējot lieko enerģiju, gan to saražojot un nododot tīklā atpakaļ. Šī projekta ekonomisko izdevīgumu nosaka tieši dalība frekvences balansēšanā, kā arī iespēja projekta realizācijā saņemt atbalstu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Attiecībā uz lieljaudas kompresijas tipa siltumsūkņiem, kas izmanto elektroenerģiju, AS RĪGAS SILTUMS vēl neskatās, bet ir nogaidošā pozīcijā līdz brīdim, kad Latvijā samazināsies vidējās elektroenerģijas cenas un attiecīgi augstākās kapitāla izmaksas šim siltumenerģijas ražošanas veidam sevi attaisnos. Tuvākajā piecgadē gaidāmās papildus vietējās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas, attīstoties vēja un saules parkiem, potenciāli varētu to padarīt par realitāti.
Vienlaikus AS RĪGAS SILTUMS jau trijās siltumcentrālēs ir uzstādījis absorbcijas tipa siltumsūkņus, kas atgūst siltumu no zema potenciāla kondensāta, kas izveidojies, atdzesējot dūmgāzes. Vienkāršoti izsakoties, šajā procesā tiek maksimāli savākts siltums no dūmgāzēm, kas citādi tiktu pa dūmeni izvadītas gaisā, vai no kondensāta, kas nonāktu kanalizācijas sistēmā. Rezultātā dūmgāzu temperatūra, kas tiek izvadītas dūmenī, sasniedz tikai 30°C, un biokurināmā sadedzināšanas procesā iegūtā enerģija tiek lietderīgi izmantota, nododot to siltumtīklos. Pēc 2026. gada ir plānots biokurināmā katlu mājā siltumcentrālē Imanta uzstādīt absorbcijas siltumsūkņus.
Arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums SIA “Liepājas enerģija” domā par elektrifikāciju un energoresursu diversifikāciju pilsētas siltumapgādē. Šobrīd Liepājā 90% no centralizētās siltumapgādes nodrošina ar šķeldu. Pārējais vēl ir dabasgāze, ko plānots samazināt līdz minimumam, atstājot dabasgāzes katlus rezervei sevišķi aukstam laikam. Kaspars Frišfelds “Liepājas enerģija” valdes loceklis, stāsta, ka Liepājas enerģijā apzinās, ka ražošanas diversifikācija samazina riskus, tādēļ uzņēmums aktīvi strādā, lai paplašinātu savu ražošanas portfeli, tajā iekļaujot arī elektrificētus siltumenerģijas ražošanas risinājumus.
Ilgtermiņā Latvijas siltumapgādes uzņēmumu paļaušanās lielā mērā tikai uz meža biomasu jeb šķeldu rada riskus arī saistībā ar šī kurināmā iespējamo neatzīšanu par atjaunīgu resursu nākamajā desmitgadē*.
AS RĪGAS SILTUMS elektrodu katla projektu finansē par saviem līdzekļiem. Tikmēr mazākiem siltumapgādes uzņēmumiem Latvijā pagaidām ir sarežģīti investēt lielos elektrifikācijas vai siltuma uzkrāšanas projektos, neriskējot ar tarifu paaugstināšanos. Maksis Apinis, biedrības “Zaļā brīvība” enerģētikas pārejas eksperts uzsver: “Ir ļoti būtiski, ka ir pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi pietiekamā apjomā šāda veida un visai sabiedrībai nozīmīgiem projektiem gan esošajā, gan nākamajā daudzgades budžetā”.
Noskaties arī video!
* Atjaunīgās enerģijas direktīva nosaka prasību zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimmiecības sektora emisijām nepārsniegt piesaisti, lai meža biomasu konkrētā valstī pieskaitītu pie atjaunīgajiem resursiem.
Raksts tapis projekta ” A+ pieeja enerģētikas pārejas stiprināšanai” ietvaros, kas ir daļa no Vācijas Federālās ekonomikas un klimata lietu ministrijas (BMWK) Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI).
