Šā gada 1. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata Likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kas ir būtisks solis klimata politikas ietvara izveidē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanā, tostarp nostiprinot jau esošas starptautiskās saistības.
Vides Konsultatīvās Padomes organizācijas ir sekojušas Likumprojekta attīstībai kopš 2021. gada un aicina atbalstīt likuma pieņemšanu. Biedrības “Zaļā brīvība” eksperti izvērtējuši Likumprojektu pēc Ecologic Institute izstrādātās matricas, analizējot likumu sešās dimensijās: klimatneitralitātes mērķis un starpposmu izvērtējums, progresa uzraudzības un atjaunināšanas cikls, stratēģiskā plānošana, iekšējā koordinācija, sabiedrības līdzdalība, neatkarīgu ekspertu padome.
Kopumā Likumprojekts pilnīgi vai daļēji iekļauj gandrīz visus spēcīga klimata likuma elementus. Secināms, ka ilgtermiņa perspektīvai, sadarbībai klimata pārmaiņu pārvaldībā, pašvaldību kapacitātes stiprināšanai un sabiedrības iesaistei lēmumpieņemšanā īpaši vērtīgi ir šādi Likumprojektā noteiktie uzdevumi:
1. Klimata mērķu integrācija nozaru politikas plānošanā, atbildīgās un sadarbības ministrijas sektorālo mērķu izpildei, kā arī likums procesa koordinēšanai nosaka atbildīgo ministriju KEM. (2., 4. panti)
2. Vidēja un ilgtermiņa mērķu noteikšana, atjauninot un pārskatot mērķus. (3. pants)
3. Nacionālās modelēšanas sistēmas izveide prognožu sagatavošanai un politikas vērtēšanai. (5. pants)
4. Vadlīniju izveide pašvaldībām, lai sasniegtu klimata mērķus. (45. pants)
5. Klimata mērķu sasniegšanai atbilstošu pasākumu iekļaušana Reģionu un pašvaldību plānošanas dokumentos. (46., 47. panti)
6. Konsultatīvās padomes izveidošana sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā. (49. pants)
Papildus, aicinām Likumprojeketā integrēt zemāk uzskaitītās izmaiņas, lai nodrošinātu tā efektivitāti visās dimensijās:
Šobrīd Likumprojektā visvājākā ir neatkarīgu ekspertu iesaistes dimensija. Piedāvājam divus iespējamos risinājumus klimata politikas efektivitātes novērtēšanai un pārskatīšanai:
– Likumprojektā iekļaut nosacījumus novērtēšanas mehānisma izveidei, paredzot Vides konsultatīvās padomes iesaisti, kas reprezentē vides nevalstisko organizāciju ekspertu kopumu;
– Likumprojektā nostiprināt sadarbību ar ES Klimata pārmaiņu zinātnisko padomi, paredzot konsultēšanos par klimata pārmaiņu mazināšanas, klimatneitralitātes sasniegšanas un noturības, un pielāgošanās mērķu sasniegšanas progresu, un attiecīgi padomei izvirzot/papildinot nepieciešamos uzdevumus
Likumprojektā nav noteikta skaidra kārtība sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Aicinām likumā izvirzīt nosacījumu par sabiedrības līdzdalības regularitāti, pieejamību un iesaisti procesu plānošanas sākumposmā.
Piemēram, Portugāles klimata likums papildus sabiedriskajām apspriešanām nosaka debašu sesiju organizēšanu vai nu pēc administrācijas iniciatīvas vai pēc vismaz 30 iedzīvotāju pieprasījuma.
Vēl viens efektīvs veids sabiedrības iesaistes nodrošināšanai plānošanas sākumposmā ir klimata asambleju rīkošana. Šādu sabiedrības iesaistes veidu jau izmanto Rīgas valstspilsēta, rīkojot iedzīvotāju asambleju. Šis formāts jau vairākās valstīs (t.sk., Igaunijā) izmantots klimata pārmaiņu pārvaldības plānošanā, un pierādīts, ka tas ne tikai padara kvalitatīvāku plānošanas procesu, bet arī veicina izpratni par klimata pārmaiņām un rosina paradumu maiņu iedzīvotāju vidū, kā arī stiprina demokrātisko praksi un veicina atbalstu ar klimata politiku saistītajiem lēmumiem.
Portugāles likums nosaka arī publiski pieejama un viegli izmantojama tīmekļa rīka izveidošanu un uzturēšanu, kur iedzīvotāji var piedalīties klimata pārmaiņu pārvaldībā.
Latvijā šāds potenciāls ir vietnei klimatam.lv, kas var kļūt par centrālo komunikācijas kanālu klimata pārvaldībā, radot pieeju aktuālajiem klimata pārvaldības datiem. Klimatam.lv vietnes attīstīšana un stiprināšana, veidojot “vienas pieturas aģentūru”, uzsvērta arī pētījumā “Pētījums par klimata politikas integrāciju vietējā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā”
Aicinām veikt šādas redakcionālas izmaiņas (izceltas bold):
1.Aicinām papildināt 3. pantu par Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju sekojošā redakcijā:
(2)Stratēģiju atjaunina, ja konstatēts, ka tajā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla, bet ne retāk kā pēc pieciem gadiem. Stratēģiju atjaunina, konsultējoties ar ES Klimata pārmaiņu zinātnisko padomi.
Lūdzam vērst uzmanību uz nepieciešamību definēt (likumā vai ar sekojošiem MK noteikumiem) kritērijus, pēc kādiem vadīties, lai konstatētu, ka “informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla”
2.Aicinām papildināt 5. pantu par Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu, kontroli un ziņošanu sekojošā redakcijā:
(1)Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, kā arī citām Ministru kabineta noteiktajām institūcijām, pamatojoties uz regulu 2018/1999 un Konvencijas 4. un 12. pantu, Konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1:
1)veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu šā likuma 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām;
2)sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti, publicē šos ziņojumus sabiedrībai pieejamā formātā vietnē klimatam.lv un ministrijas mājaslapā.
3.Aicinām papildināt 12. pantu par Degvielas un kurināmā operatoru darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros sekojošā redakcijā:
(5)Siltumnīcefekta gāzu emisiju dati un monitoringa pārskats ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un kompetentajām institūcijām un plašākai sabiedrībai (piemēram, vietnē klimatam.lv.
4.Aicinām svītrot 12. pantā:
(14) Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros nav attiecināmi uz biomasas kurināmo.
IPCC vadlīnijās kūdra tiek uzskatīta par fosilo oglekli, jo izraktās kūdras aizstāšana prasa ilgu laiku (avots).
5.Aicinām papildināt 40.pantu par Klimata finansējuma izsekojamību sekojošā redakcijā:
Finanšu ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veic valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu un iekļauj Klimata deklarācijā, kas tiek pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Ministru kabinets apstiprina novērtējuma metodoloģiju. Finanšu ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veic valsts budžeta plānoto izdevumu un nodokļu novērtējumu budžeta plānošanā nākamajam periodam, un izstrādā priekšlikumus aktivitāšu uzlabošanai, lai radītu pienesumu klimata mērķu sasniegšanā.
6.Aicinām papildināt 41.pantu par Principa “Klimatdrošināšana” piemērošanu sekojošā redakcijā:
Ar investīciju projektu apstiprināšanu saistītu lēmumu pieņemšanā piemēro principu “Klimatdrošināšana”. Princips “Klimatdrošināšana” ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kuri ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīguma mērķi. Principa “Klimatdrošināšana” ietvaros izvērtē, vai noteiktā mērķa sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu, lēmumpieņemšanā izvēloties risinājumus, kam ir mazākā ietekme uz klimata pārmaiņām.
7.Aicinām papildināt 49. pantu par Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvo padomi sekojošā redakcijā:
(2)Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome nodrošina sabiedrības iesaistīšanu (t.sk. ikgadējas Latvijas iedzīvotāju asamblejas veidā) ar klimatu, vidi un enerģētiku saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu klimata, vides un enerģētikas jomā starp sabiedrību kopumā, valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar klimata, vides un enerģētikas politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.
(3)Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikumu, šīs padomes sastāvā iekļaujot arī trīs Vides konsultatīvās padomes deleģētos pārstāvjus, kā arī nosaka Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes regulāru (vismaz reizi mēnesī) sasaukšanu un nodrošina padomes locekļiem pieeju lēmumu pieņemšanai svarīgiem politikas dokumentiem to izstrādes agrīnā stadijā, piemēram stratēģisku plānu aktualizācijas sākumposmā.
Papildus pievienojam infografiku, par iezīmēm, kas būtiskas nacionālajiem klimata likumiem.