Kā pasaulē kopumā, tā arī Latvijā šobrīd norisinās paātrināta enerģētikas transformācija. Energoneatkarības veicināšanā, atkarības no fosilajiem energoresursiem mazināšanā un klimata pārmaiņu iegrožošanā kritisku lomu spēlē tieši vēja un saules enerģijas infrastruktūras attīstība. Kaut arī tas ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēces ilgtspējas nodrošināšanā, transformācija ir kompleksa. Pārveidots tiek ne vien enerģētikas sektors, bet variējoši skarta arī dabiskā, sociālā, kulturālā un ekonomiskā vide. Lokālās ainavas figurē nevis kā fons infrastruktūras izveidē, bet kā tās centrālais elements. Jautājums par vēja un saules enerģijas infrastruktūru ainavā līdz ar to ir jautājums par zemes lietojuma konfliktiem, kompromisiem un sinerģijām. Kaut arī ainavas var būt mainīgas, ir jāmeklē veidi, kā transformāciju sabalansēt ar ekosistēmu saglabāšanu, kultūrainavu aizsardzību un vietējo iedzīvotāju tiesību ievērošanu.
“Zaļās brīvības” pozīciju pamato pārskats, kurā ietverta informācija par (1) ainavas konceptu, tās īpašībām un pārvaldību, (2) vēja un saules enerģijas ieguvi un regulējumiem, (3) infrastruktūras attīstības daudzveidīgajām ietekmēm uz ainavas komponentēm, kā arī (4) pastāvošajiem izaicinājumiem Latvijas ainavās. Pārskatu iespējams lasīt gan kā kopumu, gan atsevišķi pa daļām.
Pārskats pieejams lejupielādei šeit:
https://www.zalabriviba.lv/pozicija_vejs_saule/
Pozīcija: Vēja un saules elektrostacijas ainavā
A. Sabiedrības interesēs ir labvēlīga dzīves vide, kas ietver arī labvēlīgu klimatu un labvēlīgu dabisko vidi. Tādēļ, kaut arī ir jānoris straujai pārejai uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un patēriņu, tas nedrīkst notikt uz ekosistēmu un sabiedrības rēķina, nedz īstermiņā, nedz īstermiņā, nedz lokāli, nedz globāli.
B. Plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem jebkurā nozarē ir jātiecas uz sinerģiju, – to izstrādē un redakcijās ir jāievēro piesardzības, būtiska kaitējuma nenodarīšanas un proporcionalitātes principi, lai uzreiz tiktu novērsta pretrunība un nerastos izaicinājumi to izpildē.
Ainavu politika
C. Ainavu plānošanai ir augsts potenciāls būt kā rīkam, ar kura palīdzību sabalansēt dažādu nozaru, tostarp enerģētikas, telpiskās attīstības intereses vienuviet. Tai ir jābūt demokrātiskai un solidārai, ļaujot vietējiem iedzīvotājiem uzņemties atbildību par ainavu attīstību, vienlaikus aicinot ar savām izvēlēm neveicināt citu ainavu degradāciju.
D. Kaut arī sabiedrības bažas un rūpes par ainavu un tās saglabāšanu ir pamatotas un nozīmīgas, ir jāveicina sabiedrības izpratne par ainavu daudzveidību, daudzfunkcionalitāti un mainību, ainavai pielāgojoties sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nepieciešamībām, tostarp nepieciešamībai dekarbonizēt tautsaimniecību. Ainavas konceptu ir nepieciešams iekļaut arī citu nozaru plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un citos dokumentos, vēršot uzmanību uz koncepta tvērumu ne tikai kā vizuālam skatam.
Dabas aizsardzības politika
E. Dabai labvēlīgas atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstības priekšnosacījums ir informācijas pieejamība par dabas vērtībām. Tādēļ ir nepieciešams investēt pētniecībā, lai iegūtu vairāk datu par Latvijā sastopamo un tā stāvokli. Tostarp ir jāveic to sugu jutīguma novērtējums, kuras visnelabvēlīgāk skar infrastruktūras attīstība, kartējot teritorijas, kurās aizsardzības nolūkos infrastruktūru attīstīt nedrīkst.
F. Lai atjaunīgās enerģijas infrastruktūra pēc iespējas mazāk kaitētu dabas vērtībām, ir nepieciešams noteikt juridiski saistošu aizsardzības formātu ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem, kas nepieļautu infrastruktūras izbūvi tajos vai to tuvumā.
G. Lai uzlabotu veikto ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti un sagatavošanas ātrumu, tādējādi nodrošinot arī ātrāku projektu attīstību, ir nepieciešams pilnveidot dabas ekspertu izglītības un sertifikācijas sistēmas. Tā paša iemesla dēļ ir jākāpina vides un dabas valstisko institūciju kapacitāte.
Enerģētikas politika
H. Ņemot vērā, ka atjaunīgā enerģija būs nepieciešama tautsaimniecības elektrifikācijai, ir jāpaaugstina politiskie mērķi saražotās atjaunīgās enerģijas apjomam. Lielāks saražotās elektroenerģijas apjoms nodrošinās arī lielākus ienākumus valsts budžetā no elektroenerģijas eksporta. Tomēr attīstāmajam atjaunīgās enerģijas infrastruktūras apmēram ir jābūt ekonomiski pamatotam, to lieki neattīstot par daudz, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi uz vidi. Atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstības plāniem ir jābūt sinerģiskiem ar energoefektivitātes politiku un energopatēriņa mazināšanas praksēm.
I. Ir nepieciešams atjaunināt vadlīnijas ne tikai vēja, bet arī saules enerģijas infrastruktūras ietekmes uz vidi novērtēšanai, ņemot vērā iekārtu tehnoloģisko attīstību. Vadlīnijās ir jāizvērš kumulatīvās ietekmes izvērtēšanas principi.
J. Ir jānosaka ietekmes uz vidi mazināšanas kritēriji infrastruktūras attīstības atļauju piešķiršanai. Lai nodrošinātu projektu atbilstību kritērijiem, ir jāapsver atbilstošu būvniecības standartu ieviešana vēja un saules elektrostacijām un saistītajai infrastruktūrai. Ietekmes uz vidi mazināšanas kritēriji ir jāievieš arī apbūves tiesību izsolēs.
K. Lai atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstība būtu jēgpilna un ļautu balansēt jaudas dažādos dienas laikos un laika apstākļos, ir jādiversificē izmantotie energoresursi, sabalansēti uzstādot gan vēja, gan saules elektrostacijas. Vienlaikus ir jāveicina fleksibilitātes mehānismu un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju ieviešana.
Telpiskā plānošana valstī
L. Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju identificēšana un kartēšana pieļaus ātrāku enerģētikas projektu attīstību prioritārajās teritorijās. Plānošanas dokumentam veicot kvalitatīvu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, iespējams nodrošināt, ka infrastruktūras attīstība šajās teritorijas būtiski mazinās kaitējumu dabai un sabiedrībai.
M. Lai veicinātu vēja un saules parku izbūvi, ir jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas piedāvātu risinājumus hibrīdiem zemes izmantošanas veidiem, piemēram, lauksaimnieciskām aktivitātēm un saules enerģijas ražošanai vienā platībā.
Telpiskā plānošana pašvaldībā
N. Lai atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstība būtu pašvaldībai un novada iedzīvotājiem pieņemama, ir iespējams teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikt teritorijas, kur to iespējams izbūvēt. Teritoriju noteikšanas procesā ir nepieciešams cieši iesaistīt vietējos iedzīvotājus.
O. Lai atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstība nebūtu pretrunā ar dabas un ainavu vērtību aizsardzību, teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir iespējams iezīmēt arī dabas un ainavu aizsardzības zonas, kur izbūve nav pieļaujama vai ir īpaši izvērtējama. Arī šajā plānošanas procesā cieši ir jāiesaista vietējie iedzīvotāji.
Projektu attīstītāju un IVN izstrādātāju atbildība
P. Vēja un saules elektrostaciju izvietošanā ir jāprioritizē mākslīgas un degradētas teritorijas, kā arī intensīvi izmantotas lauksaimniecības zemes, tostarp nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. Ņemot vērā, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļautu enerģētikas infrastruktūru attīstīt arī nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, pastāv iespēja tajās vai citās lauksaimniecības zemēs apsvērt valstij piederošu vēja un saules parku attīstīšanu, zemi nomājot vai iegādājoties. No infrastruktūras attīstīšanas mežos un citās dabiskākās teritorijās pēc iespējas ir jāizvairās, ņemot vērā daudzreiz lielāku nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
R. Attīstot atjaunīgās enerģijas projektus, ir jāpielieto labākās prakses nelabvēlīgo ietekmju mazināšanai un jāievēro nelabvēlīgās ietekmes mazināšanas prakšu hierarhija – vispirms izvairīties, tad mazināt un tikai tad kompensēt nelabvēlīgo ietekmi. Risinājumi ir jārod ne vien elektrostaciju izbūvei, bet arī saistītās infrastruktūras, tostarp pievedceļu, gaisvadu elektrolīniju un apakšstaciju, izbūvei.
S. Ir jātiecas ieviest dabai labvēlīgus (nature-positive) risinājumus, piemēram, vienlaicīgi ar vēja vai saules elektrostaciju izvietošanu veikt dabas atjaunošanas pasākumus teritorijā vai ieviest ilgtspējīgas zemes izmantošanas prakses, piemēram, ekstensīvu zālāju apsaimniekošanu. Tas var uzlabot arī sabiedrības viedokli par projekta attīstību.
T. Piesaistot sertificētu biotopu ekspertu, ir nepieciešams izstrādāt dabai labvēlīgas teritorijas apsaimniekošanas vadlīnijas, tikmēr pēc vēja vai saules elektrostaciju demontāžas – nodrošināt dabai labvēlīgu teritorijas rekultivāciju.
U. Lai pēc iespējas mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un vietējiem iedzīvotājiem, ir jānodrošina kvalitatīva IVN izstrāde, katru teritoriju izvērtējot individuāli un piemeklējot tai piemērotākos risinājumus.
V. Atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai ir jābūt pēc iespējas atklātākai, tādēļ ir būtiski padarīt publiski pieejamus visus veikto ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, kā arī citu informāciju par plānoto projektu.
Z. Savlaicīga vietējo iedzīvotāju informēšana par attīstības iecerēm un kvalitatīvas sabiedriskās apspriešanas organizēšana ir minimums, kas jānodrošina projektu attīstītājiem. Taču būtiski ir neierobežot sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes ar normatīvajos aktos noteikto, tā vietā pielietojot daudzveidīgākas metodes un pēc iespējas padarot projekta attīstību demokrātiskāku un iekļaujošāku. Kvalitatīvs un pilnvērtīgs informēšanas un iesaistes process var sekmēt projekta realizāciju. Modelētas vizualizācijas un saskatāmības areālu kartes var palīdzēt mazināt vietējo iedzīvotāju bažas par ietekmi uz ainavu.
N.B. Šī ir pozīcijas pirmā versija. Pozīcijas veidošana ir pastāvīgs process. Tas nozīmē, ka, procesiem attīstoties un “Zaļās brīvības” pārstāvjiem iepazīstoties ar jaunu informāciju, pozīcija var tikt koriģēta. Vienlaikus pozīcijas nolūks nav detāli pievērsties ikkatram aspektam, ņemot vērā tās ierobežoto apmēru.
Izstrādes datums: 31.10.2024.
Pēdējās korekcijas datums: –
Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju sagatavoja Kristīne Ketrina Putniņa.
Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par vēja un saules elektrostacijām ainavā ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.