Pozīcija par kūdras izmantošanu

Kopsavilkums 

Latvijā pēdējos septiņus gadus kūdras ieguve ir bijusi ievērojami lielāka par kūdras uzkrāšanās ātrumu. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir bijusi globālais līderis ar vislielāko kūdras un kūdras produktu eksporta apjomu. Latvija eksportē ~ 95% no visas savā teritorijā iegūtās kūdras. Būtiskākie kūdras izmantošanas veidi pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas iegūšana. 2022. gadā 10,7% no visām Latvijas bilancē esošajām SEG emisijām radās no kūdras nozares – no iegūtās kūdras, no kūdras ieguves laukiem un bijušajiem, bet nerekultivētajiem kūdras ieguves laukiem, neskaitot kūdru enerģētikā. Visā pasaulē kūdrāji uzglabā divreiz vairāk oglekļa nekā meži, tāpēc tiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā. Eiropa ir lielākais reģions, uz kuru attiecas kūdras ieguve, tādēļ tai ir liela atbildība par tās klimata ietekmes mazināšanu. Kūdras izmantošanu enerģētikā nepieciešams pārtraukt, ņemot vērā citu ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas ieguves veidu pieejamību. Attiecībā uz augsnes substrātiem, jau šobrīd eksistē daudzsološas kūdras alternatīvas, kas darbojas labi. Pētījumus par substrāta alternatīvām nepieciešams intensīvi turpināt, vienlaikus būtiski ir vērtēt izejmateriāla pilnu dzīves ciklu un rast risinājumus, kas ir vispiemērotākie gan kvalitātes, gan ietekmes uz vidi un izmaksu ziņā. Tāpat arī nepieciešama atbalstošāka politika kūdras izmantošanas pakāpeniskai pārtraukšanai augsnes substrātu ražošanā. Bijušo kūdras ieguve lauku rekultivācijā neatkarīgi no konkrētā vietas pēc-izmantošanas veida būtiskākais ir panākt, ka atlikušais kūdras slānis atgriežas ūdens piesātinājuma zonā, lai novērstu fosilā oglekļa atbrīvošanos un nonākšanu atmosfērā. 

Ievads 

Kūdra ir nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos. Latvijā kūdra sāka veidoties, beidzoties pēdējam leduslaikmetam, pirms gandrīz 10 tūkstošiem gadu. Tā veidojas reģionos, kur ir viegli viļņots reljefs (ar daudz mazām ieplakām) un kur nokrišņi pārsniedz iztvaikošanu. Purvi galvenokārt veidojas, aizaugot ūdenstilpēm (ezeriem, vecupēm, dīķiem u.c.) vai pārpurvojoties sauszemei. Ģeoloģiski ilgā laika posmā (vairāku miljonu gadu nogrieznī) kūdras slānim nogrimstot dziļāk zemes dzīlēs un tiekot pakļautam lielākam spiedienam un temperatūrai, tā kļūst par sākotnēji brūnoglēm un vēlāk par akmeņoglēm¹. Latvijā vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā un kopumā atradnēs ir izkrājušies 1,7 miljardi t kūdras². Latvijā vidējais kūdras slāņa biezums ir 1,5 – 2 m, maksimālais ir 17,9 m. Kopumā 10 – 15% no Latvijas teritorijas aizņem kūdras purvi³. Papildu tam kūdra sastopama arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs (vietās, kur vēsturiski ir nosusināti purvi vai pārmitras augsnes). Lauksaimniecībā tās sauc par organiskajām augsnēm un tās veido 7,2 – 17,6% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm⁴, savukārt, par organisko augšņu īpatsvaru meža zemēs ir 22%⁵. Latvijā kūdras ieguve notiek 4% no purvu kopējās platības. Gadā uzkrājas, jeb bez ieguves uzkrātos, aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā). Pēdējos septiņus gadus kūdras ieguve ir bijusi ievērojami lielāka par šo vidējo, 2021. gadā pat 2,2 miljoni t⁶, tādēļ kopējais kūdras pieaugums Latvijā faktiski vairs nenotiek. Gandrīz dabiskajā stāvoklī esošie kūdrāji pasaulē ik gadu uzkrāj 0,37 gigatonnas CO₂.  

Kūdras ieguve, eksports un imports pasaulē un Eiropā 

Dati par kūdras ieguves apmēriem, kūdras substrāta ražošanu, eksportu un importu ir nepilnīgi un pagaidām nav precīzi izsekojami, jo ir datu uzskaites nepilnības. Piemēram, ir valstis, kas iegūst un eksportē kūdru nepārstrādātā veidā, savukārt, kūdras substrāta ražošana, ko izmanto, piemēram, dārzkopībā, var notikt citā valstī, kura tad šo produktu eksportē tālāk. Ir sarežģījumi arī ar precīzu kūdras uzskaiti saistībā ar citu materiālu piejaukumiem kūdras substrātā, kūdrā esošā ūdens daudzumu. 

Pasaulē vislielākie kūdras krājumi apjoma ziņā dilstošā secībā ir Krievijā (175,6 miljardi t), Indonēzijā (78,5 miljardi t), ASV (36,3 miljardi t), Kanādā, Somijā, Ķīnā, Malaizijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Īrijā⁷. Taču attiecībā uz eksporta tirgus daļu atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra datiem⁸ laikā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir bijusi globālais līderis ar vislielāko kūdras un kūdras produktu eksporta apjomu. Nākamajās vietās aiz Latvijas ierindojas Kanāda, Vācija, Igaunija, Lietuva un Nīderlande. 2022. gadā no Latvijas eksportētā kūdra un kūdras produkti veidoja 19,8% no visa pasaulē eksportētā apjoma. Tomēr šajos apjomos ir ietverta arī re-eksportēšana, kad no importētās kūdras tiek izstrādāts kūdras substrāts un tas tiek eksportēts tālāk, tāpēc tas nenozīmē reālo ieguvi, piemēram, Nīderlande savā zemē kūdras ieguvi ir ievērojami samazinājusi, arī Vācija. Tādējādi eksports no Vācijas un Nīderlandes lielā mērā ir atkarīgs no importa no Baltijas valstīm, kuras eksportē lielāko daļu no savās teritorijās iegūtās kūdras. Tādējādi, runājot par kūdras ieguvi, nevis eksporta vērtību, tad Latvijā iegūtās kūdras proporcija pasaules tirgū faktiski varētu būt vēl lielāka. 

Kopumā 80% no visas pasaulē iegūtās kūdras iegūst Eiropā⁹. Visa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs patērētā kūdra ir iegūta ES valstīs. Latvija eksportē ~ 95% no visas savā teritorijā iegūtās kūdras. Vietējam patēriņam paliek vien nedaudz. Nelielā apmērā kūdras substrāts tiek arī importēts no kaimiņvalstīm.  

Kūdru enerģijas vajadzībām neviena valsts faktiski neeksportē, t.i. to patērē tajā pašā valstī, kurā tā tiek iegūta. Savukārt, ne-enerģijas kūdra tiek masveidā eksportēta no Ziemeļeiropas (ieskaitot Baltijas valstis) uz Rietumeiropu. Laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam Eiropā 62% jeb 12,1 milj.t no visas iegūtās kūdras tika izmantota enerģijas ieguves vajadzībām. Attiecīgi ne-enerģijas vajadzībām iegūta tika 38% jeb 7,4 milj.t. Šī proporcija pēdējos gados visdrīzāk ir mainījusies, pieaugot kūdras substrāta pieprasījumam. Vislielākie kūdras patērētāji Eiropā ir Vācija un Nīderlande. Tām seko Lielbritānija, Francija un Itālija, kuras ir gandrīz pilnīgi atkarīgas no importa¹⁰.  

Kūdras galvenie izmantošanas veidi 

Vēsturiski, līdz pagājušā gadsimta vidum, kūdru izmantoja galvenokārt tikai enerģijas iegūšanai. Pagājušā gadsimta otrajā puses kūdra kļuva par augsnes substrāta galveno sastāvdaļu. Kūdrai liela nozīme ir arī mežsaimniecībā koku stādu audzēšanai. Kūdras substrātam piemīt izcilas īpašības, kas to padara ļoti piemērotu stādu audzēšanai – tā ir viendabīga, ar paredzamām īpašībām, ar labām fizikālajām īpašībām (augu saknēm piemērotu gaisa un ūdens proporciju, ūdens aizturēšanas spēju), tā ir tīra, nav nekādu piemaisījumu, arī nezāļu sēklu, patogēnu. Turklāt tā ir arī lēta, kas gan ir rezultāts tam, ka kūdras cenā netiek ietvertas visas ārējās izmaksas videi un dabai, kas rodas tās ieguvē. Pagaidām kūdrai ir ļoti liela nozīme stādu audzēšanā – gan pārtikai, gan mežsaimniecībā. 

Pie citiem izmantošanas veidiem pieder pielietojums ķīmijas industrijā, arī kā pakaiši, filtrācijas materiāls, absorbents u.c., taču tas veido ļoti nelielu daļa no kopējā iegūtās kūdras apjoma. 

Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kas vēl izmanto kūdru enerģijas ražošanai. Enerģētikā Latvijā līdz 2002. gadam kūdrai bija nozīmīga loma. Taču 2003. gadā, Rīgas TEC-1 pārtraucot kūdras izmantošanu, kūdras loma enerģētikā strauji saruka. 2022. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, kūdras patēriņš enerģētikas sektorā ir samazinājies par 97,1%¹¹. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG)¹². Šobrīd tikai 0,5% no Latvijā iegūtas kūdras tiek izmantots enerģijas ieguvei un tas veido 2,4% no visām kūdras nozares radītājām emisijām Latvijā. Kūdru enerģijai vēl izmanto seši uzņēmumi un divas pašvaldības. Latvija ir apņēmusies izbeigt kūdras izmantošanu enerģijas ieguvei līdz 2030. gadam¹³. Pārejai no kūdras sadedzināšanas katliem uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām ir paredzēti līdzekļi no ES Taisnīgās pārkārtošanās fonda. 

Kūdru iedala tumšajā un gaišajā kūdrā. Gaišā kūdra ir mazsadalījusies augstā tipa kūdra, kas atrodas virspusē, un tā ir vispiemērotākā tieši augsnes substrāta ražošanai. Kūdra ir skāba (pH ap 3), tāpēc, lai substrātu sagatavotu, to neitralizē ar dolomītu vai krītu, pievieno mēslojumu, dažreiz mālu un citas vielas¹⁴. Tumšā kūdra ir labi sadalījusies zemā purva tipa kūdra, kas atrodas nogulumu lejasdaļā un ir vispiemērotākā tieši enerģētikai, taču attiecīgi sagatavojot, to var sekmīgi izmantot arī substrāta ražošanai. Latvijā ir vietas, kur gaišā tipa kūdra ir norakta un palikusi tikai tumšā tipa kūdra. Atbilstoši kūdras nozarē iesaistīto teiktajam, tumšā kūdra nereti kavē vietas rekultivācijas uzsākšanu, jo tā ir mazāk pieprasīta un grūtāk realizējama.  

Ietekme uz klimatu, emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu 

Visā pasaulē kūdrāji uzglabā divreiz vairāk oglekļa nekā meži¹⁵ , tāpēc tiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā. IPCC vadlīnijās kūdra tiek uzskatīta par fosilo oglekli, jo izraktās kūdras aizstāšana prasa ilgu laiku¹⁶, kūdra ir uzkrājusies vairāku tūkstošu gadu periodā, uztverot oglekli no tā laika atmosfēras. Tādējādi termins “fosilais” var tikt piemērots arī kūdrai.  

Kūdras ieguve, iznīcinot kūdrāju augsnes un izdalot ilgstoši uzkrāto organisko oglekli, ir viens no draudiem klimata stabilitātes izjaukšanai. Šīs SEG emisijas, galvenokārt oglekļa dioksīda veidā, rodas: 1) Iegūtās kūdras sadedzināšanas laikā (emisijas ārpus objekta), 2) Iegūtās kūdras mineralizācijas laikā (ārpus objekta) no kūdras izmantošanai ne-enerģētikā, piemēram, dārzkopībā, mežsaimniecībā un 3) Kūdras augsnes mineralizācija ieguves vietā (uz vietas esošās emisijas). ES kopējās enerģētikas un dārzkopības kūdras emisijas 2019. gadā bija 21,4 miljoni tonnu CO₂-ekv. Salīdzinot ar citiem organisko augšņu izmantošanas veidiem, kūdras ieguve rada vislielākās emisijas, rēķinot uz hektāru. 

Vislielākās emisijas ir tieši no pamestajiem kūdras ieguves laukiem. Savukārt, kūdras ieguves posmā rodas divas reizes vairāk emisiju, nekā dabiskā stāvoklī esošos purvos¹⁷. 

Dabiskie purvi, īslaicīgā periodā mērot, var radīt papildu emisijas metāna dēļ, taču ilgākā laika nogrieznī (vairāki gadu desmiti), dabiskie un atjaunotie purvi ir oglekļa uztvērēji ar pozitīvu kopējo ietekmi uz klimatu. Tas ir tādēļ, ka metāns, lai gan ar būtiski lielāku siltumnīcefekta potenciālu, atmosfērā pavada ievērojami īsāku laika periodu (12 gadi), nekā oglekļa dioksīds (300-1000 gadi), tādēļ atšķiras purvu loma klimata stabilitātes uzturēšanā, salīdzinot dažādus laika nogriežņus. 

2022. gadā 10,7% no visām Latvijas bilancē esošajām SEG emisijām radās no kūdras nozares – no iegūtās kūdras, no kūdras ieguves laukiem un bijušajiem, bet nerekultivētajiem kūdras ieguves laukiem, neskaitot kūdru enerģētikā¹⁸. Tā ir ļoti nozīmīga daļa, ko rada viena nozare, ņemot vērā, ka kūdras nozare nodarbina vien 2000 darbinieku, no kuriem gandrīz trešā daļa ir sezonālie strādnieki. Turklāt iekšzemes kopproduktam šī nozare Latvijai dod zem 1%.  

Kūdras nozari pārstāvošie apgalvo, ka Latvijā purvos uzkrātais kūdras daudzums pieaug, tāpēc esot attaisnojama šī resursa ieguve. Taču pēdējos septiņus gadus tas tā vairs nav  – gada griezumā kūdra tiek iegūta vairāk, nekā Latvijas purvos kūdra uzkrājas¹⁹. Turklāt šie apjomi neņem vērā emisijas, kas rodas nevis no paša iegūtā materiāla, bet no ieguves procesa, no laukiem, kuri ir nosusināti un tādēļ izdala emisijas, kā arī no meliorācijas grāvjiem, kas ir būtisks metāna emisiju avots²⁰. Un, raugoties no klimata krīzes ierobežošanas perspektīvas, ir būtiski, ka ne tikai kūdras uzkrāšanās/ieguves kopējā bilance ir klimatam neitrāla, bet, ka tiek arī izmantota jebkura iespēja oglekli papildu piesaistīt. Lai Latvija varētu sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam vai pat ātrāk, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (turpmāk – ZIZIMM) ir jākļūst par oglekļa uztvērēju jeb ar negatīvu emisiju bilanci. Tas nepieciešams, lai kompensētu emisijas no citiem sektoriem, kuras nebūs iespējams novērst. 

Saskaņā ar ZIZIMM regulu²¹, no 2026. gada ES dalībvalstu juridiski saistošo seku mazināšanas mērķu sasniegšanā tiks ņemtas vērā emisijas arī no nacionālo SEG emisiju inventarizācijas kategorijas “Mitrāji”. Līdz ar to kūdras ieguves radītās emisijas iegūst aizvien lielāku aktualitāti klimata politikā.  ZIZIMM regula arī nosaka katrai dalībvalstij šī sektora emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam. Savukārt, Kopējo centienu regula²² nosaka gadā atļauto emisiju vienības katrai dalībvalstij un tirdzniecības mehānismu starp dalībvalstīm sektoriem, kas nav ietverti emisiju tirdzniecības sistēmā, tostarp ZIZIMM. Ja Latvija nespēs samazināt ZIZIMM sektora emisijas, tad tai būs jāiegādājas citu ES dalībvalstu neizmantotās emisiju vienības, kas nebūs lēti (ja tādas vispār būs pieejamas), ņemot vērā ka šajā sektorā emisiju samazināšana ir sevišķi liels izaicinājums teju visām ES dalībvalstīm.  

Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā “Par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti”²³ tiek secināts, ka Latvija 2026. – 2030. gada periodā neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi, un nevarēs nodrošināt arī klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Šajā kontekstā kūdras nozares radītās emisijas un to samazināšana ir jo sevišķi būtiska, lai šo negatīvo prognozi mainītu. 

Starp ES un pārējām pasaules valstīm nenotiek nozīmīgas kūdras tirdzniecības plūsmas. Tādējādi oglekļa emisiju pārvirzes risku varētu ierobežot, izstrādājot koordinētu Eiropas stratēģiju, lai risinātu ar enerģiju nesaistītās kūdras ietekmi uz klimatu. Tā kā Eiropa neapšaubāmi ir lielākais reģions, uz kuru attiecas kūdras ieguve, ES ir liela atbildība par tās klimata ietekmes mazināšanu. 

Papildu risks nosusinātiem kūdrājiem ir ugunsgrēki, kurus ir ļoti grūti nodzēst un kas gaisā emitē lielu daudzumu fosilā oglekļa. Mitrājiem ir arī būtiska loma plūdu riska mazināšanā, ņemot vērā to spēju absorbēt lielu ūdens daudzumu. 

Ietekme uz bioloģisko daudzveidību 

Tiešā ietekme uz bioloģisko daudzveidību kūdras ieguvē rodas no purvu ekosistēmu iznīcināšanas, vispirms tos nosusinot un tad norokot kūdras slāni. Pēc kūdras ieguves teritorija ir degradēta un to nepieciešams rekultivēt. Bioloģiskajai daudzveidībai vislabvēlīgākā stratēģija ir purva renaturalizācija, ja tas konkrētajā vietā ir iespējams. 

Apmēram puse no ES 35 miljoniem hektāru kūdrāju ir klasificēti kā degradēti, pateicoties kūdras ieguvei un nosusināšanai lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Šo iemeslu dēļ Rietumeiropas valstis ir vai nu pārtraukušas kūdras ieguvi vai ievērojami samazinājušas un tā vietā kūdru importē²⁴. Vācijā pat ~95% kūdrāju ir nosusināti vai iznīcināti²⁵, Nīderlandē tie ir 99%²⁶. 

Latvijā, atbilstoši kūdras nozares pārstāvju teiktajam, jaunas ieguves licences iegūst tikai tur, kur kūdra vēsturiski jau tikusi iegūta, t.i. kūdras ieguves lauku malās, ne jaunos purvos. 

Kūdras substrāta alternatīvas 

Latvijas kūdras nozares pārstāvji, kā arī Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Stādu audzētāju biedrība apgalvo, ka kūdras substrāts ir neaizstājams stādu audzēšanā mežsaimniecībā, dārzkopībā un lauksaimniecībā²⁷. Tomēr citviet, starptautiskos avotos pieejamā informācija liecina, ka eksistē daudzsološas kūdras alternatīvas, kas darbojas labi. Rietumeiropas valstīs jau šobrīd vismaz hobija līmeņa dārzkopjiem ir pieejami substrāti, kuru sastāvā kūdras nav. Kokšķiedras, zaļais komposts, kokosšķiedras, perlīts²⁸ un miza jau sen ir nostiprinājušies kā sastāvdaļas substrāta maisījumā (50% no substrāta), un tos var izmantot arvien lielākās proporcijās. Hibrīdie substrātu maisījumi kvalitātes ziņā tuvojas tīro kūdras produktu latiņai²⁹. Dārzeņu un citu kultūraugu audzēšanai plaši izmanto akmensvati³⁰ . Pie citām daudzsološām alternatīvām, kam tiek veikti pētījumi, pieder zāles biomasa, sfagni un miežabrālis no palidukultūrām u.c.. Palidukultūrās audzētie sfagni tā īpašību dēļ varētu kūdru aizstāt 1:1 bez papildu piejaukumiem. Attiecībā uz substrāta alternatīvām būtiski ir vērtēt izejmateriāla pilnu dzīves ciklu un rast risinājumus, kas ir vispiemērotākie gan kvalitātes, gan ietekmes uz vidi un izmaksu ziņā. Šai ziņā, piemēram, kokosšķiedras izmantošana nav ilgtspējīgākais risinājums saistībā ar garo transportēšanas ceļu, jo to importē no Indijas, Šrilankas un Filipīnām³¹. 

Šobrīd kūdras substrāta ietekmes uz klimatu samazināšanu pieprasa Rietumeiropas valstu klienti. Vācijas valdība 2023. gadā apstiprināja rīcības plānu dabā balstītiem risinājumiem klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai³², kas cita starpā nosaka pāreju uz substrātiem, kuros nav kūdras – komerciālajā dārzkopībā līdz 2030. gadam un privātajā dārzkopībā pakāpeniski jau līdz 2026. gadam. Šos mērķus paredzēts sasniegt caur vienošanos un brīvprātīgiem pasākumiem. Arī Nīderlandē sektorā iesaistītie ir vienojušies virzīties uz ilgtspējīgu stādu audzēšanas materiālu attīstību, lai gan ar mazāk ambicioziem mērķiem, salīdzinot ar Vāciju.³³ 

Vienlaikus būtisks aspekts ir augsnes substrāta pieprasījuma pieaugums globāli, kas saistīts gan ar citu (ārpus ES) valstu ekonomisko attīstību, gan arī ar augsnes degradāciju, pārtuksnešošanos Vidusjūras reģionā klimata pārmaiņu dēļ³⁴. Ir, kas uzskata, ka alternatīvas nepieciešamas nevis, lai kūdru aizstātu, bet, lai tās ieguve kopumā nebūtu jāpalielina. Tomēr ilgtermiņā nebūtu pieņemami, ka klimata pārmaiņu izraisītās problēmas tiek risinātas ar līdzekli, kas pats šīs nelabvēlīgās pārmaiņas izraisa.  

Galvenie šķēršļi, kas traucē augsnes substrāta ražotājiem plašāk izmantot alternatīvas, ir nepietiekama alternatīvā substrāta pieejamība apjoma ziņā garantētā kvalitātes standartā. Tomēr, izvērtējot alternatīvu pieejamību un pētniecības virzību šajā jomā, secināms, ka kūdru pilnībā aizstāt nākotnē būs iespējams un ka šo šķēršļu pārvarēšanai ir nepieciešama tikai ambiciozāka un atbalstošāka politika, piemēram, radot normatīvos apstākļus un stimulus, kas veicina atjaunīgu, reģionāli saražotu, cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu substrātu ražošanu.³⁵ 

Bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācija 

Latvijā ir 26 232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija³⁶. Daļā no šīm platībām ir notikusi dabiska purvu ekosistēmas atjaunošanās vai arī ir ieaudzis mežs, taču pagaidām trūkst datu par šīm platībām. 

Biedrība “Zaļā brīvība” pasūtīja pētījumu – meta analīzi par siltumnīcefekta gāzēm no purviem, kūdrājiem un piesaisti kūdrā – lai noskaidrotu šī brīža zinātnisko konsensus par klimatam labvēlīgāko rekultivācijas metodi³⁷. Pētījumā tika secināts, ka purvam raksturīga hidroloģiskā režīma atjaunošana un purvu atjaunošana ievērojami samazina ar kūdras ieguvi saistītās CO₂ emisijas un padara šīs vietas par CO₂ piesaistītājiem ar līdzvērtīgu vai pat spēcīgāku piesaistes potenciālu kā neskartajos purvos. Lielas CO₂ emisijas rodas, ja pēc kūdras ieguves kūdras lauki tiek pamesti, un no tā būtu jāizvairās, veicot tūlītējus hidroloģiskā režīma atjaunošanas vai purvu atjaunošanas pasākumus. Šobrīd nav pietiekamas informācijas par citu pēc-izmantošanas veidu rezultatīvo ietekmi uz klimatu (apmežošana, ogulāju stādīšana, zālāji). Ir pētījumi, kas liecina, ka apmežošanas stratēģija, ņemot vērā pilnu dzīves cikla analīzi, būtu klimatam nelabvēlīga³⁸. Purva ekosistēmas atjaunošana, protams, ne visur ir iespējama un lietderīga, taču, neatkarīgi no konkrētā pēc-izmantošanas veida, viennozīmīgi būtiskākais ir panākt, ka kūdras slānis atgriežas ūdens piesātinājuma zonā. 

No apskatītā izriet Zaļās brīvības pozīcija: 

1. Kūdras izmantošana enerģijas ražošanai ir jāizbeidz pilnībā gan Latvijā, gan citās valstīs, ņemot vērā kūdras ieguves būtiskās negatīvās ietekmes uz klimatu un biodaudzveidību, kā arī to, ka ir pieejamas atjaunīgās enerģijas alternatīvas, it sevišķi bezemisiju risinājumi. 

2. Kūdras izmantošanai substrātu ražošanā dārzkopības, mežsaimniecības un lauksaimniecības vajadzībām ir pakāpeniski jāsamazinās un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam augsnes substrātu sastāviem jābūt pilnībā brīviem no kūdras. Eiropas Savienības līmenī nepieciešams noteikt obligātus mērķus pakāpeniskai kūdras proporcijas samazināšanai augsnes substrātos. Mājsaimniecību līmeņa patērētājiem mērķi ir nosakāmi ambiciozāki, nekā profesionālajiem patērētājiem. 

3. Nepieciešams rast risinājumu, lai augsnes substrāta izmaksu pieauguma dēļ būtiski nesadārdzinās dārzeņu, dārzkopības kultūraugu produkcijas cenas, kā arī netiek kavēta meža atjaunošana koku stādu audzēšanas sadārdzināšanās dēļ.  

4. Nepieciešams veicināt starptautiska līmeņa, apjomīgus pētījumus augsnes uzlabošanas, stādu audzēšanas tehnoloģiju alternatīvu izpētē un gan kvalitātes, gan ietekmes uz vidi un izmaksu ziņā piemērotu risinājumu atrašanā saskaņā ar stādaudzētāju, dārzkopju un lauksaimnieku vajadzībām. 

5. Kūdras ieguve līdz 2050. gadam ir jāpārtrauc pilnībā gan Latvijā, gan citās valstīs, atstājot kūdrā noglabāto oglekli mitrājos. 

6. Nepieciešams īstenot vēsturisko bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju, izvēloties katrai vietai piemērotāko metodi, taču priekšroku vienmēr dodot purvam raksturīga hidroloģiskā režīma atjaunošanai un purva ekosistēmas atjaunošanai, kur tas ir iespējams un ir lietderīgi. Pēc kūdras ieguves pabeigšanas nepieciešams pēc iespējas ātri veikt rekultivācijas pasākumus, kas ietver hidroloģiskā režīma atjaunošanu, kur tas iespējams, un priekšroku dodot purva ekosistēmas atjaunošanai vai palidukultūru audzēšanai. 

7. Latvijai nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumos ir jāsāk ziņot par atjaunotajām purvu teritorijām, tādējādi uzlabojot SEG emisiju datu precizitāti un veicinot purvu atjaunošanas pasākumus bijušajās kūdras ieguves vietās.  

Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski ​pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju par kūdras izmantošanu sagatavoja Maksis Apinis.

Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par kūdras iegūšanu ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.

Foto: AI

1. BBC Science Focus Magazine 2022. How is coal formed? Pieejams: https://www.sciencefocus.com/planet-earth/how-is-coal-formed 
   ↩︎
2. Latvijas Kūdras asociācija. Bez dat. Purvi. Pieejams:  https://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/purvi/
   ↩︎
3. Latvijas Valsts meži. Bez dat. Latvijai ir vismaz 60 miljoni* iemeslu izmantot kūdru. Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/kudra_paraugs_ir_2022.pdf
   ↩︎
4. Pilvere, I. 2017. Pētījums “Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoruietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā”. Pieejams: https://www.lbtu.lv/sites/default/files/files/projects/_ORG_AUGSNES_6_0.pdf
   ↩︎
5. Ministry of Climate and Energy of the Republic of Latvia, 2024. Latvia`s National Inventory Report 
   under the UNFCCC. Greenhouse Gas Emissions in Latvia from 1990 to 2022.Pieejams:  https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/SEG_emisiju_un_ETS_monitorings/Zinojums_par_klimatu/SEG_zinojums/2024/ 
   ↩︎
6.  International Trade Center. Bez dat. Trade statistics. Pieejams: 
    https://intracen.org/resources/data-and-analysis/trade-statistics (skatīties sadaļā Nr. 27) 
   ↩︎
7. Tcvetkov, P. 2017. The history, present status and future prospects of the Russian fuel peat industry. Mires and Peat (19). Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/320149243_The_history_present_status_and_future_prospects_of_the_Russian_fuel_peat_industry
   ↩︎
8. International Trade Center. Bez dat. Trade statistics. Pieejams: 
    https://intracen.org/resources/data-and-analysis/trade-statistics (skatīties sadaļā Nr. 27) 
   ↩︎
9.  Hirschler, O. 2022. Peat extraction, trade and use in Europe: a material flow analysis. Mires and Peat (28). Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/363334258_Peat_extraction_trade_and_use_in_Europe_a_material_flow_analysis
   ↩︎
10. Ibid
    ↩︎
11. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. 2024. 2024.gadā iesniegtais SEG inventarizācijas ziņojums.Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/informacija-par-latvijas-seg-emisijam
    ↩︎
12. https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu
    ↩︎
13. Ministru kabineta rīkojums Nr. 531. Pieņemts Rīgā 2022. gada 14. jūlijā. Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu
    ↩︎
14. Latvijas Valsts meži. Bez dat. Latvijai ir vismaz 60 miljoni* iemeslu izmantot kūdru. Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/kudra_paraugs_ir_2022.pdf
    ↩︎
15. LIFE Peat Restore. 2018. Leave Peat in Peatlands. Pieejams: https://life-peat-restore.eu/en/wp-content/uploads/sites/7/2018/05/leave-peat-in-peatlands-final.pdf
    ↩︎
16. Refinement to the 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories. 2019. Glossary. Pieejams: https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2019/12/19R_V0_02_Glossary.pdf 
    ↩︎
17. Purre, A.H. 2023. Study on greenhouse gas emissions from bogs, peatlands and peat accumulation. Pieejams:https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf
    ↩︎
18. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. 2024. 2024.gadā iesniegtais SEG inventarizācijas ziņojums.Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/informacija-par-latvijas-seg-emisijam
    ↩︎
19. International Trade Center. Bez dat. Trade statistics. Pieejams: 
     https://intracen.org/resources/data-and-analysis/trade-statistics (skatīties sadaļā Nr. 27) 
    ↩︎
20. Jurasinksi, G., et al. 2024. Active afforestation of drained peatlands is not a viable option under the EU Nature Restoration Law, Ambio Vol. 53, pp. 970–983. Pieejams: https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5
    ↩︎
21. Regulation (EU) 2018/841 of the European Parliament and of the Council of 30 May 2018 on the inclusion of greenhouse gas emissions and removals from land use, land use change and forestry in the 2030 climate and energy framework, and amending Regulation (EU) No 525/2013 and Decision No 529/2013/EU. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/841/oj
    ↩︎
22. Commission Implementing Decision (EU) 2020/2126 of 16 December 2020 on setting out the annual emission allocations of the Member States for the period from 2021 to 2030 pursuant to Regulation (EU) 2018/842 of the European Parliament and of the Council. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2020.426.01.0058.01.ENG
    ↩︎
23. Klimata un enerģētikas ministrija. 2024. Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7a032e81-ace2-484e-976b-628f57cbe307
    ↩︎
24. Journalism Fund Europe. 2023. Baltic peat, Dutch profits, and carbon emissions. Pieejams: 
     https://www.journalismfund.eu/baltic-peat-dutch-profits-and-carbon-emissions 
    ↩︎
25. Federal Ministry for the Environment, Nature Conservation, Nuclear Safety and Consumer Protection. 2023. Federal Action Plan on Nature-based Solutions for Climate and Biodiversity. Pieejams: https://www.bmuv.de/fileadmin/Daten_BMU/Download_PDF/Naturschutz/ank_2023_kabinett_lang_en_bf.pdf
    ↩︎
26. Schilstra, A. J., Gerding, M. A. W. 2004. Peat Resources, Encyclopedia of Energy, pp. 805-810. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/B012176480X005672
    ↩︎
27. Latvijas Valsts meži. Bez dat. Latvijai ir vismaz 60 miljoni* iemeslu izmantot kūdru. Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/kudra_paraugs_ir_2022.pdf
    ↩︎
28. Perlīts ir amorfs vulkānisks stikls ar salīdzinoši augstu ūdens saturu, ko parasti veido obsidiāna hidratācija.
    ↩︎
29. Röse, D. 2021. Hybrid Substrates, Peatlands International, issue 1.2021 17. Pieejams: https://peatlands.org/assets/uploads/2022/05/pi1.2021small.pdf
    ↩︎
30.  Akmensvati ražo no bazalta un krīta.
    ↩︎
31. Hirschler, O., et al. 2022. Peat replacement in horticultural growing media: Availability of bio-based alternative materials, Thünen Working Paper 190. Pieejams:   https://literatur.thuenen.de/digbib_extern/dn064753.pdf
    ↩︎
32. Federal Ministry for the Environment, Nature Conservation, Nuclear Safety and Consumer Protection. 2023. Federal Action Plan on Nature-based Solutions for Climate and Biodiversity. Pieejams: https://www.bmuv.de/fileadmin/Daten_BMU/Download_PDF/Naturschutz/ank_2023_kabinett_lang_en_bf.pdf
    ↩︎
33. Kekkilä-BVB. 2022. The Netherlands shows how it’s done: the entire sector involved in sustainable substrate covenant. Pieejams: https://www.kekkila-bvb.com/article/the-netherlands-shows-how-its-done-the-entire-sector-involved-in-sustainable-substrate-covenant/
    ↩︎
34. Blok, C., Eveleens, B., & van Winkel, A. 2021. Growing media for food and quality of life in the period 2020-2050, Acta Horticulturae, 1305, pp. 341-355. Pieejams: https://edepot.wur.nl/546164
    ↩︎
35. LIFE Peat Restore. Bez dat. Conclusion from Germany’s Food and Agriculture Ministry Conference: Alternatives to peat perform just as well as peat! Pieejams: https://life-peat-restore.eu/en/conclusion-from-germanys-food-and-agriculture-ministry-conference-alternatives-to-peat-perform-just-as-well-as-peat/
    ↩︎
36. Ministru kabineta rīkojums Nr. 531. Pieņemts Rīgā 2022. gada 14. jūlijā. Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu
    ↩︎
37. Purre, A.H. 2023. Study on greenhouse gas emissions from bogs, peatlands and peat accumulation. Pieejams: https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf
    ↩︎
38. Jurasinksi, G., et al. 2024. Active afforestation of drained peatlands is not a viable option under the EU Nature Restoration Law, Ambio Vol. 53, pp. 970–983. Pieejams: https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5
    ↩︎