Kopsavilkums
Klimata un enerģētiskā krīze ir radījusi pastiprinātu interesi un atbalstu kodolenerģijas projektu attīstībai. Tomēr kodolenerģija nav uzskatāma par ilgtspējīgu enerģijas avotu, jo: 1. Šīs tehnoloģijas nav piemērotas klimata krīzes risināšanai, saistībā ar kodolenerģijas projektu attīstīšanai nepieciešamo garo laika posmu, kas nozīmētu stipri novēlotu emisiju samazināšanu; 2. Kodolenerģija, kas ražota no jaunām spēkstacijām, ir dārga, ekonomiski nekonkurētspējīga un tās saderība ar atjaunīgo enerģiju ir ierobežota; 3. Kodolenerģija vienmēr sevī ietver katastrofālas avārijas risku, kas ir sevišķi būtiski, ņemot vērā ekstremālu dabas stihiju pieaugumu un, Latvijas gadījumā, arī tuvumu teroristiskai valstij; 4. Radioaktīvie atkritumi ir ne tikai nesamērīgs slogs nākotnes paaudzēm, bet rada nopietnu piesārņojumu jau šobrīd. Enerģētikas sektora emisiju samazināšanas pamatā gan Latvijā, gan citās valstīs ir jābūt ievērojamam ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas pieaugumam, vienlaikus ieguldot energoefektivitātes un pietiekamības pasākumos, modernizējot un paplašinot elektroenerģijas tīklus valstu iekšienē un plašāku reģionu mērogā, izveidojot nepieciešamās balansēšanas krātuves un nodrošinot pieprasījuma puses elastību.
Ievads
Klimata pārmaiņu ierobežošanai šobrīd ir nepieciešams strauji samazināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) kopumā un līdz ar to arī Latvija ir apņēmusies ambiciozus SEG samazināšanas mērķus1. Vienlaikus enerģētikas sektorā lielu izaicinājumu Eiropā 2022. gadā radīja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas izsauca enerģētisko krīzi, sadārdzinot energoresursu cenas un izgaismojot ES valstu lielo atkarību no fosilajiem resursiem, kas importēti no Krievijas. Tas ir radījis situāciju, ka ES valstis meklē iespējas strauji vairot savu enerģētisko neatkarību, audzējot vietējās enerģijas ražošanas jaudas, un vienlaikus mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. No vienas puses tas ir izsaucis atjaunīgās enerģijas strauju attīstību, kas, lai gan ar saviem ilgtspējas izaicinājumiem, kopumā ir ļoti vēlams process, no otras puses ir radījis pastiprinātu interesi un atbalstu kodolenerģijas projektu attīstībai, tai skaitā arī Latvijā. Izskan viedokļi, ka bez kodolenerģijas attīstības nav izredzes ierobežot planētas uzkaršanu un sasniegt klimatneitralitāti, ņemot vērā nepieciešamību ne tikai aizvietot fosilos resursus, bet arī ievērojami palielināt elektroenerģijas ražošanu2. Globālajā klimata konferencē COP28 līderi no 20 valstīm vienojās strādāt kopā, lai trīskāršotu kodolenerģiju līdz 2050. gadam. Tomēr kodolenerģijai ir nopietni izaicinājumi gan no vides, gan drošības un arī ekonomiskās perspektīvas raugoties.
Esošās kodolenerģijas stacijas pasaulē un Eiropā
Pasaulē 2023. gada jūlijā kopumā darbojās 407 kodolreaktori. Visvairāk to bija ASV (97), Ķīnā (56), Francijā (55), Krievijā (37) un Dienvidkorejā (24). Ķīnā notiek 23 jaunu kodolreaktoru būvniecība, Indijā astoņu. Lielākoties kodolreaktori ražo elektroenerģiju, atsevišķas valstīs arī siltumu centralizētās siltumapgādes sistēmām. Kopā kodolenerģija 2022. gadā veidoja 4% no pasaulē komerciālajā sektorā saražotās primārās enerģijas jeb 9,2% no elektroenerģijas. Šim īpatsvaram pasaulē ir tendence samazināties, piemēram, 1996. gadā tas bija 17,5%3.
ES 2023. gada jūlijā bija 99 aktīvi kodolenerģijas reaktori, kuru kopējā jauda bija 95 tūkstoši megavati. 2022. gadā kodolreaktoros ES tika saražoti 21,6% komerciālajā sektorā saražotās elektroenerģijas, jeb 9,4% no saražotās primārās enerģijas. Šiem īpatsvariem kopš 2000. gada ir vērojams pakāpenisks kritums. Būvniecības procesā ES 2023. gadā bija divi jauni kodolreaktori. No šeit minētajiem Francijā bija 55 kodolreaktori, Spānijā septiņi, Zviedrijā un Čehijā pa sešiem reaktoriem katrā, Beļģijā, Somijā un Slovākijā pa pieciem reaktoriem katrā. Savukārt, ES kaimiņvalstīs Lielbritānijā ir deviņi kodolreaktori, Ukrainā 15 un Baltkrievijā divi45.
Jau labu laiku ir diskusijas par mazajiem modulārajiem kodolreaktoriem (turpmāk – SMR no angļu val. small modular nuclear reactor), saistot tos ar lielām cerībām par zemākām būvniecības izmaksām, ātrāku projektu ieviešanu, jo tos iecerēts ražot kā viena tipa moduļus ražotnēs, tā vienkāršojot būvniecību uz vietas. Taču vēl nav īstenots neviens komerciāli veiksmīgs projekts – divi SMR darbojas Ķīnā un Krievijā, bet tiek ziņots, ka rezultāti nav sevišķi labi. Vairāki citi eksperimentālie projekti ir beigušies ar negatīviem rezultātiem – izmaksu un iecerētā projekta ieviešanas termiņa pārsniegumiem.
Kodolenerģijas ilgtspējas izaicinājumi
Neraugoties uz Eiropas vides organizāciju iebildumiem6, Eiropas Savienības Ilgtspējīgas finanšu taksonomijas deleģētajā tiesību aktā par vidi un klimatu7 investīcijas kodolenerģijā tiek uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām ekonomiskajām darbībām. Taču ir vairāki nopietni argumenti, kāpēc to nekādā ziņā nevar uzskatīt par ilgtspējīgu. Tālāk konspektīvi apskatīti būtiskākie faktori, vērtējot kodolenerģijas ilgtspēju:
Kodolenerģija un klimatneitralitāte
Neviena enerģijas ražošanas tehnoloģija nav pilnīgi klimatneitrāla. Tomēr, salīdzinot ar enerģiju, kas ražota no fosilajiem resursiem, kodolenerģija rada daudz mazākas oglekļa emisijas (teju par 99% mazāk). Tās rodas pamatā tikai urāna rūdas ieguves, transportēšanas, rafinēšanas un reaktoru degvielas ražošanas procesos. Salīdzinot ar atjaunīgajiem enerģijas avotiem, kodolenerģijai ir līdzīgi vai pat labāki rādītāji oglekļa emisiju samazināšanā. Ar vēja enerģiju sniegums ir līdzīgs un, salīdzinot ar saules enerģiju, tas ir pat nedaudz labāks8. Tomēr klimata krīze prasa tūlītēju emisiju samazinājumu, nevis tikai klimatneitralitātes sasniegšanu 2050.gadā, nedomājot par to, cik daudz tiek izlaists atmosfērā līdz tam. Tādējādi klimata krīzes kontekstā kritiski svarīgi ir īstenot emisiju samazinošus projektus pēc iespējas ātri. Par to izvērsti ir tālāk sadaļā par projektu ieviešanas ilgumu.
Kodolenerģijas aizstāvji bieži kā argumentu par labu šai tehnoloģijai min to, ka, pieaugot saules un vēja enerģijas īpatsvaram mūsu energosistēmās, kodolelektrostacijas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu bāzes jaudas, t.i. kad reģionā saule nespīd un ir nepietiekams vējš. Tomēr kodolenerģija nespēs labi pildīt šo funkciju, jo atšķirībā no, piemēram, oglēm un gāzes, kodolspēkstacijas ir mazāk elastīgas. Konvencionāli tās ražo vienmērīgu, pastāvīgu enerģiju un to spēja ātri reaģēt, pielāgojot savu darbības jaudu, ir ierobežota9. Ir eksperti, kas apgalvo, ka mūsdienīgās kodolspēkstacijas tomēr var būt pietiekami elastīgas savā jaudā10. Taču attiecībā uz to rodas viena problēma – augsto kodolenerģijas sākotnējo investīciju dēļ jebkurš jaudas samazinājums maksās dārgi, tādējādi brīžos, kad enerģija tiks ražota, lai kompensētu jaudas samazinājuma periodus, tās cena būs nesamērīgi augsta. Pētījumi atsevišķām valstīm, piemēram, Lielbritānijai11 rāda, ka jaunu kodolenerģijas jaudu attīstīšana bāzes jaudas nodrošināšanai kombinācijā ar atjaunīgajiem energoresursiem būtu nekonkurētspējīgi, salīdzinot ar citiem risinājumiem.
Aktuāls ir jautājums par to, vai no kodolenerģijas atkarīgajām ES valstīm nevajadzētu vismaz saglabāt esošos kodolreaktorus savā enerģijas ražošanas profilā, lai panāktu oglekļa neitralitāti? Eiropas Vides biroja ziņojums12 secina, ka kodolenerģijas pakāpeniska pārtraukšana vienlaikus ar fosilo kurināmo ir iespējama un saderīga ar klimata mērķiem, ja ES paātrina atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu un ietaupa enerģiju, uzlabojot efektivitāti un īstenojot pietiekamības pasākumus.
Kodolspēkstaciju projektu ieviešanas ilgums
Kodolenerģijas projektu īstenošanai ir nepieciešams ievērojams laika nogrieznis. Konvencionālajiem reaktoriem tie tipiski ir 15-20 gadi. Teju visi kodolenerģijas projekti saskaras ar ievērojamiem kavējumiem un katrs devītais projekts tiek pamests tā arī neīstenots13. SMR gadījumā tiek apgalvots, ka šis laika periods var būt īsāks, tomēr industrijas solījumi līdz šim nav attaisnojušies. Vairākas valstis (ASV, Kanāda, Francija, Krievija, Dienvidkoreja un citas) investē būtiskus finanšu resursus SMR tehnoloģiju attīstībā, liekot lielas cerības, ka tās palīdzēs sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, taču tā ir ļoti riskanta stratēģija, jo ir pamats prognozēt, ka SMR nekļūs komerciāli izdevīgi, vismaz ne pietiekami ātri, lai mazinātu klimata krīzi. Vienlaikus šie finanšu resursi varētu tikt novirzīti atjaunīgās enerģijas ražošanas un uzkrāšanas tehnoloģijām, kas sniegtu ātru un garantētu emisiju samazinājumu.
Klimata un enerģētikas ministrija savās aplēsēs min, ka Latvijai SMR attīstība varētu prasīt 15 gadus, ņemot vērā daudzos sagatavošanās darbus, kas pirms tam jāpaveic, to skaitā normatīvā regulējuma izstrāde, darbaspēka sagatavošana14. Tomēr arī tas var izrādīties optimistiski. Latvijai jaunas enerģijas ražošanas jaudas ir nepieciešamas jau šobrīd. Ja finanšu resursus atvēlam risinājumam, kas potenciāli nāks tikai pēc 15-20 gadiem, novirzām investīcijas prom no citu tehnoloģiju attīstīšanas, kas rezultātu varētu sniegt krietni ātrāk, piemēram, vēja, saules enerģijas projekti, industriālie siltumsūkņi, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, starpsavienojumu izveide ar citiem Eiropas reģioniem un pieprasījuma puses elastības risinājumi15.
Drošības un avāriju riski
Neraugoties uz jaunākajām tehnoloģijām, kas sola pilnīgu drošību, kodoltehnoloģija pēc būtības rada smagu kodolavāriju riskus, izdalot lielu daudzumu radioaktivitāti, jo ne visi riski ir paredzami un kontrolējami, par ko liecina katastrofālās avārijas Fukušimā vai Černobiļā, kā arī regulārie nelielie atgadījumi, kas paaugstina radioaktivitāti apkārtējā vidē ap reaktoriem16. Planētas uzkaršanas rezultātā arvien biežāk ir sagaidāmas ekstremālas dabas stihijas, kas šos riskus nākotnē pastiprinās.
Fukušimas kodolenerģijas katastrofa Japānā 2011. gadā, ko izraisīja cunami, radīja to, ka uz vairākiem gadiem pasaulē ievērojami samazinājās jaunu kodolenerģijas projektu attīstība un Vācija lēma par vecāko reaktoru slēgšanu. Japānā joprojām notiek avārijas seku likvidēšana un tā turpināsies vēl vairākas desmitgades. Aptuveni 27 tūkstoši bijušie iedzīvotāji joprojām dzīvo kā evakuētās personas17.
No energosistēmas drošības viedokļa raugoties, elektrības ražošana daudzās mazākās, ģeogrāfiski izkliedētās stacijās, nekā vienā lielā, sniedz ievērojami lielāku noturību gan dabas stihiju, gan militāra vai terorisma apdraudējuma gadījumos. To labi ilustrē Ukrainas piemērs, kur Zaporižjas kodolelektrostacija tiek izmantota kā stratēģisks objekts krievu okupantiem, izraisot pastāvīgus kodolkatastrofas draudus18.
Turklāt kodolenerģijas stacijas nav ļoti uzticams enerģijas avots, ko ilustrē Francijas kodolspēkstaciju ilgstošie darbības pārtraukumi pēdējos gados, tai skaitā izaicinājumi saistībā ar pārlieku sakarsušo ūdenstilpņu ūdeni, kas nespēja vairs pienācīgi reaktorus dzesēt19. Nākotnes klimatiskie apstākļi, piemēram, karstuma viļņi, sausums, plūdi un jūras līmeņa paaugstināšanās, tikai palielina kodolelektrostaciju atvienošanas iespējamību nākotnē20.
Kodolspēkstacijas arī paaugstina apkārtējo ūdenstilpņu temperatūru, izmantojot ūdeni reaktoru dzesēšanai. Tam ir vērā ņemamas negatīvas ekoloģiskās sekas uz šo ūdensobjektu ekosistēmām.
Izmaksas
Kodolenerģija mūsdienās ir ekonomiski nekonkurētspējīga, salīdzinot ar citiem ražošanas veidiem, it sevišķi vēja enerģiju. Vērtējot pēc izlīdzinātajām enerģijas izmaksām21 jaunās kodolelektrostacijas ir visdārgākā enerģijas ražošanas tehnoloģija. Tiek lēsts, ka to izmaksas ir gandrīz četras reizes augstākas par sauszemes vēja enerģiju, savukārt saules un vēja enerģija kopā ar enerģijas uzkrāšanu vienmēr ir lētāka nekā enerģija no jaunas kodolspēkstacijas22. Bez subsīdijām šis enerģijas ražošanas veids vairs nav konkurētspējīgs, piemēram, ASV kodolenerģijas ražošanai atvēl milzīgas publiskā finansējuma subsīdijas23. Turklāt tas pat pilnībā neietver kodolspēkstaciju slēgšanas vai avāriju izmaksas, ko apdrošināšana nesedz. Japānas valdība aprēķināja, ka Fukušimas avārija radīja 223 miljardus ASV dolāru zaudējumus24.
Savukārt, investīcijas SMR šobrīd būtu ļoti riskantas, jo pagaidām nav īsti zināmas šādiem projektiem kopējās izmaksas. Pagaidām vēl neviens SMR projekts nav spējis kļūt komerciāli izdevīgs. Piemēram, 2023. gada novembrī ASV attīstītājs NuScale atcēla SMR projektu Aidaho pēc tam, kad projekta izmaksas pieauga un projekts nespēja nodrošināt sev pietiekami daudz potenciālos elektrības pircējus. Ir, kas uzskata, ka SMR varētu būt pat dārgāki nekā konvencionālās kodolenerģijas stacijas, jo mazā izmēra dēļ tie saražo mazāk enerģijas un tādēļ nerodas apjoma radīti ietaupījumi, bet tiem ir līdzīgi izaicinājumi – drošības prasības, radioaktīvo atkritumu uzglabāšana. Turklāt izmaksas var sadārdzināt arī tas, ka tā ir jauna tehnoloģija savā attīstības sākuma posmā25. Ražošanas izmaksu aprēķins liecina, ka būtu jāsaražo vidēji trīs tūkstoši SMR, lai to ražošana kļūtu ekonomiski dzīvotspējīga26. Beigu beigās tas var nozīmēt augstas enerģijas izmaksas, slogu uz sabiedrību. Atjaunīgie energoresursi ar katru gadu kļūst lētāki, kas kodolprojektu gadījumā tā nav27.
Radioaktīvie atkritumi un kodoldegvielas imports
Kodolatkritumi rodas urāna rūdas ieguves procesā, urāna attīrīšanas, bagātināšanas, reaktoru darbības un visbeidzot to nojaukšanas procesā. Urāna rūdas ieguve rada lielu daudzumu atkritumu – uz 1 iegūto metrisko tonnu urāna, rodas vidēji 20 000 metrisko tonnu atkritumu28, kas bieži satur paaugstinātu radioizotopu koncentrāciju, salīdzinot ar parastajiem iežiem, un dažkārt rada apdraudējumu vietējiem iedzīvotājiem. Urāna rūdas ieguve arī rada vairākus riskus kalnraču veselībai. Galvenā problēma ir urāna putekļu un citu radioaktīvu daļiņu ieelpošana, kas var izraisīt plaušu vēzi, silikozi un citas elpceļu slimības. Šie riski var tikt samazināti līdz nebūtiskiem, ievērojot darba vides drošības pasākumus, taču ne visās valstīs tie tiek pietiekamā līmenī ievēroti29.
Pēc rūdas ieguves tā tiek sasmalcināta un ķīmiski izdalīta no piejaukumiem. Vairumā gadījumu ķīmiskā atdalīšana notiek ar sērskābes palīdzību. Tomēr no rūdas izdalās ne tikai urāna oksīds U3O8, bet arī citi elementi, piemēram, molibdēns, vanādijs, selēns, dzelzs, svins un arsēns. Pēc šo elementu atdalīšanas, urāna oksīdu iepako mucās un sūta tālāk. Savukārt, šķīdums ar pārējiem elementiem kā dūņas tiek izgāztas īpašos dīķos vai kaudzēs, kur tās tiek pamestas. Šīs dūņas joprojām satur aptuveni 85% no sākotnējās radioaktivitātes kopā ar smagajiem metāliem un citiem toksiskiem piesārņotājiem. Pasaulē kopumā šobrīd tiek glabāti jau 2352,55 milj.t šādu atkritumu. Pēc tam notiek urāna bagātināšana, kas atkal rada toksiskus atkritumus, kas tiek uzglabāti dīķos. Pasaulē ir dokumentētas noplūdes apkārtējā vidē no šādiem dīķiem30.
Izlietotā kodoldegviela, kas rodas kodolreaktorā (un kuru izvāc no kodolreaktora ik pēc 12 – 18 mēnešiem), ir augsta līmeņa radioaktīvie atkritumi, kas jāuzglabā līdz pat simtiem tūkstošu gadu. Mazāk nekā trešdaļa no pasaulē radušās izlietotās kodoldegvielas ir pārstrādāta un nogādāta uz tās galējo atrašanās vietu. Pārējais tiek glabāts pagaidu vietās, parasti blakus kodolreaktoriem, līdz lēmuma pieņemšanai par galīgo noglabāšanas vietu. Šie izlietotās degvielas baseini ir ļoti neaizsargāti pret potenciāliem uzbrukumiem un ugunsgrēka izcelšanās potenciāli var radīt ļoti katastrofālas sekas – piesārņojot teritorijas līdz pat 250 km attālumā un radot sekas, kuru izmaksas veidotu pat triljonu ASV dolāru31.
Kodolenerģijas izmantošana pēdējo sešdesmit gadu laikā, ir radījusi kodolatkritumu krīzi, kurai nav risinājuma, bet kam būs nepieciešama droša uzglabāšana un apsaimniekošana un beigās galīgā apglabāšana no simtiem līdz tūkstošiem gadu. Tas ir pārmērīgs, nepieņemams slogs, ko uzliekam nākamajām paaudzēm, ņemot vērā, ka mums ir pieejamas citas tehnoloģijas. Kodolatkritumu uzglabāšanas vietu apsaimniekošana ir un nākotnē būs pakļauta dabas katastrofu un nākamo paaudžu lēmumu riskam. Turklāt regulāri notiek radioaktīvo materiālu noplūdes no kodolatkritumu uzglabāšanas vietām – ir ziņots par noplūdēm Vācijā32, ASV33, Lielbritānijā34. Varam pieņemt, ka citās, nedemokrātiskākās valstīs varētu būt līdzīgas situācijas, lai gan par to netiek ziņots. Radioaktīvo atkritumi samazināšanai tiek solīts vairāk pārstrādāt izlietoto kodoldegvielu, un jaunie kodolreaktori varētu izmantot tikai to, tomēr urāna rūdas lētums neļauj tai kļūt par komerciāli izdevīgu metodi.
2022. gadā 17% no ES izmantotā bagātinātā urāna tika importēti no Krievijas (2023.gadā šis īpatsvars dubultojās ES valstīm cenšoties savākt rezerves)35, un neviena ES valsts pašlaik savās teritorijās urānu neiegūst. Lai gan Kazahstāna tiek uzskatīta par alternatīvu, tās urāna rūpniecība ir tieši saistīta ar Rosatom, Krievijas valsts atomenerģijas uzņēmumu. Urāna importam ES nav noteikusi sankcijas36, tādēļ kodolenerģijas ražošana ES šobrīd kaut kādā mērā ekonomiski stiprina teroristisku valsti, uzturot tās spēju īstenot karadarbību.
Kodolenerģijas tehnoloģiju attīstība un inovācijas
Bez SMR ir arī vairāki citi tehnoloģiju attīstības virzieni, kam tiek liktas lielas cerības, piemēram, kodolsintēzes tehnoloģija, kur atoms tiek nevis sadalīts, kā tas ir tradicionālajos reaktoros, kas izmanto urānu, bet zem liela spiediena tiek savienoti divi ūdeņraža izotopi, tā radot enerģiju. Process neradītu atkritumus ar ilgstošu radioaktivitāti, un vienīgās emisijas būtu hēlijs. Ideja par šo procesu ir jau gadu desmitiem, taču ilgstoši netika panākts tas, ka iegūtā enerģija pārsniedz ieguldīto enerģiju. 2021. gadā ASV zinātniekiem izdevās iegūt vairāk enerģijas, nekā ieguldīts, taču tas bija pavisam nelielā apjomā. Ja šo tehnoloģiju izdotos padarīt komerciālo dzīvotspējīgu, tad teorētiski tas varētu radīt apvērsumu enerģijas ražošanas industrijā. Tomēr pagaidām tā vēl ir zinātniskā fantastika. Attīstītāji, kodolizpētes zinātnieki apgalvo, ka nepieciešams tikai lielāks finansējums (lai gan tas jau šobrīd ir ļoti apjomīgs), tomēr vienlaikus apgalvo, ka līdz gatavai tehnoloģijai nonāktu tikai laikā no 2030. līdz 2040. gadam un tad vēl paietu laiks līdz masveida ieviešanai. Šādi laika nogriežņi nav savienojami ar klimata krīzes steidzamību, turklāt izdošanās nav nemaz garantēta.
Tiek attīstītas arī citas tehnoloģijas, kas dzesēšanai ūdens vietā izmanto sāli vai svinu, tādejādi solot samazināt izmaksas, jo dzesēšanai ar ūdeni nepieciešama sarežģīta spiediena tvertņu konstrukcija, kas palielina izmaksas37. Tomēr arī tas vēl atrodas tikai solījumu līmenī, uz ko pilnībā nav iespējams paļauties.
No apskatītā izriet Zaļās brīvības pozīcija:
- Kodolenerģija nav uzskatāma par ilgtspējīgu enerģijas avotu, jo: 1. Šīs tehnoloģijas nav piemērotas klimata krīzes risināšanai, saistībā ar kodolenerģijas projektu attīstīšanai nepieciešamo garo laika posmu, kas nozīmētu stipri novēlotu emisiju samazināšanu; 2. Kodolenerģija no jaunām spēkstacijām ir dārga, ekonomiski nekonkurētspējīga un tās saderība ar atjaunīgo enerģiju ir ierobežota; 3. Kodolenerģija vienmēr sevī ietver katastrofālu avāriju risku, kas ir sevišķi būtiski, ņemot vērā ekstremālu dabas stihiju pieaugumu un, Latvijas gadījumā, arī tuvumu teroristiskai valstij; 4. Radioaktīvie atkritumi ir ne tikai nesamērīgs slogs nākotnes paaudzēm, bet rada nopietnu piesārņojumu jau šobrīd.
- Kodolenerģijas ražošana pasaulē ir radījusi milzīga apmēra krīzi saistībā ar toksiskajiem un radioaktīvajiem atkritumiem, kas rodas katrā ķēdes posmā – no urāna rūdas ieguves līdz kodolenerģijas ražošanai un reaktoru demontāžai. Lielākā daļa no radītajiem radioaktīvajiem un toksiskajiem atkritumiem nav droši noglabāta. Daudzviet tie rada vides piesārņojumu un/vai nopietnas ekoloģiskās un humānās katastrofas risku, tai skaitā apdraudot arī Latvijas iedzīvotājus.
- Kodolenerģijas attīstības virziens Latvijā un arī citās valstīs ir nevēlams, jo tas var novirzīt ierobežotos resursus un politisko uzmanību no izmaksefektīvākiem un ātrāk ieviešamiem risinājumiem, kas spētu laikus risināt klimata krīzi, vienlaikus mazinot enerģētisko nabadzību, dzīves dārdzības krīzi, kā arī veicinātu decentralizētāku un demokrātiskāku enerģētikas sistēmu.
- Ieguldījumi mazo modulāro kodolreaktoru (SMR) tehnoloģiju attīstīšanā esošajā klimata krīzes situācijā ir pārlieku riskanta un nevēlama stratēģija, jo ir pamats prognozēt, ka SMR nekļūs komerciāli izdevīgi, vismaz ne pietiekami ātri, lai mazinātu klimata krīzi. Arī šo projektu attīstīšanas ilgums nesniedz cerētās priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajām kodolspēkstacijām. Ieguldījumus SMR tehnoloģiju, arī konvencionālo kodolreaktoru, izpētē, pētniecībā un attīstībā nedrīkst segt, izmantojot publisko finansējumu, kas ir jāatvēl tūlītējiem risinājumiem ar paredzamu rezultātu virzībā uz dekarbonizāciju.
- Enerģētikas sektora dekarbonizācijas pamatā gan Latvijā, gan citās valstīs ir jābūt ievērojamam ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas pieaugumam, vienlaikus ieguldot energoefektivitātes un pietiekamības pasākumos, modernizējot un paplašinot elektroenerģijas tīklus ES dalībvalstīs un starp tām, izveidojot nepieciešamās balansēšanas krātuves un nodrošinot pieprasījuma puses elastību.
- Atjaunīgās enerģijas ražošanas ievērojama pieauguma un strauja enerģijas patēriņa samazinājuma kombinācija var padarīt iespējamu ES atteikties no kodolenerģijas vispār un to pakāpeniski pārtraukt līdz 2040. gadam, pamatojoties uz esošo kodolspēkstaciju kalpošanas laiku un vēlamo slēgšanas brīdi, raugoties no tehniskās drošības viedokļa.
Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju par kodolenerģiju sagatavoja Maksis Apinis.
Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par kodolenerģiju ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.
Foto: Unsplash
Atsauces
- Līdz 2030.gadam ES nospraudusi mērķi panākt 55% neto SEG emisiju samazinājumu visos sektoros, salīdzinot ar 1990. gadu un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas arī Latvijai uzliek saistošu pienākumu līdz 2030. gadam panākt SEG emisiju samazinājumu par vismaz 17%, salīdzinot ar 2005. gadu ↩︎
- Driving decarbonisation and resilience with nuclear energy: keynote speech by Internal Market Commissioner Thierry Breton at the opening ceremony of the World Nuclear Exhibition. 2023. European Commision. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_23_6156 ↩︎
- The World Nuclear Industry Status Report. 2023. A Mycle Schneider Consulting Project, Paris. Pieejams: https://www.worldnuclearreport.org/IMG/pdf/wnisr2023-v5.pdf ↩︎
- Ibid. ↩︎
- Nuclear Power in the European Union, 2024. World Nuclear Association. Pieejams:
https://world-nuclear.org/information-library/country-profiles/others/european-union.aspx ↩︎ - Green 10. 2022. Letter on Taxonomy Complementary Delegated Act. Pieejams: https://green10.org/wp-content/uploads/2022/01/Letter-on-Taxonomy-Complementary-Delegated-Act.pdf ↩︎
- EU taxonomy for sustainable activities, Bez dat. European Commision. Pieejams:
https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/tools-and-standards/eu-taxonomy-sustainable-activities_en ↩︎ - Liu, L., et al. 2023. The role of nuclear energy in the carbon neutrality goal. Progress in Nuclear Energy, vol. 162. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S014919702300207X ↩︎
- Haywood, L., Perera, M. un Tansini, C. 2024. Nuclear Phase-out. How renewables, energy savings and flexibility can replace nuclear in Europe. Report. European Environment Bureau. Pieejams: https://eeb.org/wp-content/uploads/2024/03/PAC-2.0_Nuclear_report.pdf ↩︎
- Pepin, I. 2018. Keeping the balance: How flexible nuclear operation can help add more wind and solar to the grid. MIT News. Pieejams:
https://news.mit.edu/2018/flexible-nuclear-operation-can-help-add-more-wind-and-solar-to-the-grid-0425 ↩︎ - Cárdenas, B., et al. 2023. The effect of a nuclear baseload in a zero-carbon electricity system: An analysis for the UK. Renewable Energy, Vol. 205, p. 256-272. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0960148123000319 ↩︎
- Haywood, L., Perera, M. un Tansini, C. 2024. Nuclear Phase-out How renewables, energy savings and flexibility can replace nuclear in Europe. Report. European Environment Bureau. Pieejams: https://eeb.org/wp-content/uploads/2024/03/PAC-2.0_Nuclear_report.pdf ↩︎
- The World Nuclear Industry Status Report. 2023. A Mycle Schneider Consulting Project, Paris. Pieejams: https://www.worldnuclearreport.org/IMG/pdf/wnisr2023-v5.pdf ↩︎
- Klimata un enerģētikas ministrija. 2024. Informatīvais ziņojums “Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2ed0bb64-c06b-488f-be90-aecb139e759a ↩︎
- Pieprasījuma puses elastības risinājumi – programmas, politikas un tehnoloģijas, kuru mērķis ir samazināt patērētāselektroenerģijas daudzumu maksimālā pieprasījuma laikā, bieži izmantojot finansiālus stimulus, slodzes pārnešana (no viena laika perioda uz citu) vai citus pasākumus. ↩︎
- Piemēram, Krievijā ir regulāri novērojama paaugstināta radioaktivitāte pie aktīviem kodolreaktoriem (avots: BBC, 2020. Russia denies its nuclear plants are source of radiation leak, pieejams: https://www.bbc.com/news/world-europe-53214259). ↩︎
- Haywood, L., Perera, M. un Tansini, C. 2024. Nuclear Phase-out. How renewables, energy savings and flexibility can replace nuclear in Europe. Report. European Environment Bureau. Pieejams: https://eeb.org/wp-content/uploads/2024/03/PAC-2.0_Nuclear_report.pdf ↩︎
- Gumenyuk, N. 2024. A looming disaster at the Zaporizhzhia nuclear power plant, the Atlantic. Pieejams:
https://www.theatlantic.com/international/archive/2024/03/zaporizhzhia-nuclear-power-plant-torture-meltdown/677612/ ↩︎ - The Guardian, 2022. EDF cuts output at nuclear power plants as French rivers get too warm. Pieejams: https://www.theguardian.com/business/2022/aug/03/edf-to-reduce-nuclear-power-output-as-french-river-temperatures-rise ↩︎
- Climate Action Network Europe. 2024. Myth buster: Nuclear energy is a dangerous distraction. Pieejams:
https://caneurope.org/myth-buster-nuclear-energy/ ↩︎ - Izlīdzinātās enerģijas izmaksas (LCOE no angļu valodas Levelized cost of energy) ir definētas kā sistēmas saražotās vienības vidējās izmaksas uz kWh. ↩︎
- Climate Action Network Europe. 2024. Myth buster: Nuclear energy is a dangerous distraction. Pieejams:
https://caneurope.org/myth-buster-nuclear-energy/ ↩︎ - Tiek lēsts, ka ASV nodokļu maksātāju finansētās subsīdijas, kas piešķirtas 19 reaktoriem, līdz 2030. gadam pārsniegs 15 miljardus ASV dolāru. Turklāt federālās subsīdijas piedāvā līdz 15 ASV dolāriem/MWh stacijām, kas darbojas no 2024. līdz 2032. gadam. ↩︎
- The World Nuclear Industry Status Report. 2023. A Mycle Schneider Consulting Project, Paris. Pieejams: https://www.worldnuclearreport.org/IMG/pdf/wnisr2023-v5.pdf ↩︎
- Vaughan, A. 2017. Power from mini nuclear plants ‘would cost more than from large ones’, The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/environment/2017/dec/07/power-mini-nuclear-plants-cost-more-hinkley-point-c?utm_source=T%26E+EEB+super+list&utm_campaign=af51a23e55-EMAIL_CAMPAIGN_2023_03_16_09_05_COPY_01&utm_medium=email&utm_term=0_-3d0fb2fff3-%5BLIST_EMAIL_ID%5D ↩︎
- Federal Office for the Safety of Nuclear Waste Management. 2023. Small Modular Reactors – What to expect from the new reactor concepts? Technical Briefing. Pieejams: https://www.base.bund.de/SharedDocs/Downloads/BASE/EN/reports/kt/technical-briefing-small-modular-reactors.pdf?__blob=publicationFile&v=1&utm_source=T%26E+EEB+super+list&utm_campaign=af51a23e55-EMAIL_CAMPAIGN_2023_03_16_09_05_COPY_01&utm_medium=email&utm_term=0_-3d0fb2fff3-%5BLIST_EMAIL_ID%5D ↩︎
- Haywood, L., Leroutier, M. un Pietzcker, R. 2023. Why investing in new nuclear plants is bad for the climate. Joule, vol. 7, Issue 8. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S2542435123002817 ↩︎
- Perakende, A. 2022. What is Nuclear Energy? What are the Advantages and Disadvantages?
Pieejams: https://www.aydemperakende.com.tr/en/blog/what-is-nuclear-energy ↩︎ - World Nuclear Association. 2020. Occupational Safety in Uranium Mining. Pieejams: https://world-nuclear.org/information-library/safety-and-security/radiation-and-health/occupational-safety-in-uranium-mining.aspx ↩︎
- Roche, P., et al. 2018. The global crisis of nuclear waste. Greenpeace France. Pieejams: https://www.greenpeace.org/static/planet4-belgium-stateless/2019/03/f7da075b-18.11.gp-report-global-crisis-of-nuclear-waste.pdf ↩︎
- Ibid. ↩︎
- Bellona. 2008. 20-year-long German nuclear leak scandal engulfs country and disturbs Europe.
Pieejams: https://bellona.org/news/nuclear-issues/2008-09-20-year-long-german-nuclear-leak-scandal-engulfs-country-and-disturbs-europe ↩︎ - Department of Ecology. State of Washington. Bez dat. Hanford leaking tanks. Pieejams:
https://ecology.wa.gov/waste-toxics/nuclear-waste/hanford-cleanup/leaking-tanks ↩︎ - Isaac, A. un Lawson, A. 2023. Revealed: Sellafield nuclear site has leak that could pose risk to public. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/business/2023/dec/05/sellafield-nuclear-site-leak-could-pose-risk-to-public ↩︎
- Crux Investor, 2023. EU Scrambles to Diversify Uranium Supply Away from Russia. Pieejams:https://www.cruxinvestor.com/posts/eu-scrambles-to-diversify-uranium-supply-away-from-russia ↩︎
- Climate Action Network Europe. 2024. Myth buster: Nuclear energy is a dangerous distraction. Pieejams:
https://caneurope.org/myth-buster-nuclear-energy/ ↩︎ - Financial Times, special report “Nuclear Energy”, izdots 2024.gada 21.martā. ↩︎