Pozīcija: meža biomasa enerģētikā

Kopsavilkums 

Meža biomasas produktu izmantošana enerģētikā ir tiešā veidā atkarīga no īstenotās meža apsaimniekošanas prakses. Meža biomasu centralizētajā siltumapgādē varētu uzskatīt par atjaunīgu un ilgtspējīgu enerģijas avotu, ja šķeldas, granulu un brikešu ražošanā izmantotu tikai sekundāro koksni (kokapstrādes blakusproduktus un no atkritumiem reģenerētu koksni), no primārās koksnes –tikai blakusproduktus, kas nenovēršami rodas, iegūstot augstvērtīgo koksni, un dominējošais mežizstrādes veids būtu tāds, kas ilgtermiņā nenodara postu bioloģiskajai daudzveidībai (priekšroka izlases cirtēm, mazāka kailciršu koncentrācija, vairāk ekoloģisko koku un to grupu, dabai draudzīgāka ainavekoloģiskā plānošana publiskajos mežos, ES biotopu neizciršana u. c. ). Ja īstenotu šādu mežistrādes politiku, turklāt ja prioritāte būtu energoefektivitātes pasākumi un lietotu mūsdienīgus filtrus gaisa piesārņojuma mazināšanai, kā arī valsts zemes izmantošana, tādā gadījumā zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) sektors kļūtu par CO₂ piesaistītāju, nevis emisiju avotu, un meža biomasa kā papildinošs resurss kombinācijā ar bezizmešu tehnoloģijām Latvijā centralizētās siltumenerģijas ražošanā tuvākajās pāris desmitgadēs būtu ilgtspējīgs risinājums. Individuālajā siltumapgādē blīvi apdzīvotās vietās meža biomasa nav ilgtspējīgs risinājums, taču lauku teritorijās šāds apkures veids ir pilnīgi pieņemams. 

Ievads 

Jēdziens “biomasa” ietver plašāku resursu loku nekā meža biomasu, par ko ir runa šajā pozīcijā. Ar biomasu¹ saprot arī, piemēram, biogāzi, biodegvielu, bioloģiski noārdāmus atkritumus (gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes) u. c. Savukārt ar “meža biomasu” saprot mežsaimniecībā iegūtu biomasu – biomasu no kokaugiem un krūmiem, kas iegūti gan mežā, gan ārpus meža, tostarp lauksaimniecības zemēs². Tā var būt arī, piemēram, kokmateriālu atkritumi. Enerģētikas kontekstā te ir runa par šķeldu, granulām, koksnes briketēm, arī malku, ko bieži kopā sauc par cieto biomasas kurināmo. Šajā pozīcijā aptveram tieši meža biomasu. 

Latvijā visa siltumenerģija un elektroenerģija, ko saražo, izmantojot meža biomasu, tiek pieskaitīta pie atjaunīgās enerģijas, t. i., to uzskata par CO₂ neitrālu enerģiju. Latvijas enerģētikā kopumā un arī atjaunīgās enerģijas ražošanā ir ļoti liela paļaušanās uz šo resursu. 2022. gadā aptuveni 61,7 % no visas centralizētajā siltumapgādē (turpmāk – CSA) iegūtās siltumenerģijas ražoja, izmantojot meža biomasu. Iepriekšējos gados šim īpatsvaram ir bijusi tendence  pieaugt un arī turpmākajos gados ir paredzams, ka meža biomasas loma pieaugs³. Tas lielākoties ir noticis un turpina notikt kā reakcija uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA operatoriem, pārejot no dabasgāzes uz šķeldu kā kurināmo⁴. Latvijā 2020. gadā siltumenerģiju no CSA saņēma 58 % mājsaimniecību. Individuālo apkuri (mājsaimniecībām, lauku saimniecībām) 72 % nodrošina ar meža biomasu, un liela nozīme joprojām ir tieši malkai, no kuras individuālajā apkurē saražo 62 % enerģijas. No malkas iegūtā enerģija 2020. gadā kopsummā bija pat lielāka, nekā tā, kas saražota centralizētās siltumapgādes sistēmās⁵. Individuālajā apkurē kokskaidu briketes un koksnes granulas patērē pat sešas reizes mazāk nekā malku⁶. 2020. gadā Latvija bija ceturtajā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotās enerģijas apjoma no meža biomasas uz vienu iedzīvotāju. Pirmajās trijās vietās attiecīgi ierindojās Somija, Zviedrija un Igaunija⁷. 

Arī nelielu apjomu elektroenerģijas Latvijā iegūst no meža biomasas, piemēram, 2022. gadā tie bija aptuveni 8 % no visas valstī saražotās elektroenerģijas⁸. Latvijā tas notiek tikai koģenerācijas stacijās, t. i., ražojot vienlaikus siltumenerģiju un elektroenerģiju. Tikmēr Eiropā daudzviet ir arī elektrostacijas, kas elektrību ražo tikai no meža biomasas.

Meža biomasas izmantošanas enerģētikā ilgtspējas aspekti 

Meža biomasas ilgtspējīgums enerģētikā vērtējams pamatā divos griezumos – viens ir resursa ieguves ietekmes, otrs ir gaisa piesārņojums, kas rodas sadedzināšanas procesā. 

Gaisa piesārņojums no meža biomasas sadedzināšanas ir vidēji 2,8 reizes lielāks nekā spēkstacijās, kas sadedzina ogles, naftu vai dabasgāzi. Papildus siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) izmešiem, izdalās arī sēra dioksīds, amonjaks, slāpekļa oksīdi, gaistošie organiskie savienojumi, cietās daļiņas, noturīgie organiskie piesārņotāji (dioksīni, furāni), tāpēc ļoti būtiska ir dūmgāzu filtru uzstādīšana. Pētījumā atklāts, ka arī granulu ražošanas procesā izdalās toksiski, veselībai kaitīgi gaisa piesārņotāji, sākot no slāpekļa oksīda līdz gaistošiem organiskajiem savienojumiem⁹. Tālāk plašāks ieskats sniegts tieši par meža biomasas ieguves ietekmēm, jo tās ir komplicētākas un pilnīgai izpratnei prasa lielāku iedziļināšanos.  

Meža biomasas izmantošana enerģētikā ir cieši saistīta ar kopējo meža apsaimniekošanas nozari – gan raugoties no CO₂ neto piesaistes viedokļa, gan arī no bioloģiskās daudzveidības skatupunkta. Latvijā īstenotā mežistrādes intensitāte vismaz pēdējos 15 gadus (kopš 2009. gada) ir bijusi neilgtspējīgi augsta. Par to, pirmkārt, liecina straujais oglekļa piesaistes sarukums mežos¹⁰, ko izraisījis tas, ka mežistrādes rezultātā liels koksnes apjoms tiek no meža izņemts, radot emisijas, un atlikušais mežs, tai skaitā jaunaudzes, šīs radītās emisijas nespēj kompensēt ar piesaisti¹¹. Otrkārt, dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka bioloģiskās daudzveidības situācija Latvijas mežos ir slikta, it sevišķi biotopu fragmentētības dēļ¹², kas ir pavisam tieši saistāms ar mežistrādi, jo galvenais Latvijā īstenotais cirtes veids ir kailcirtes¹³. Ir secināms, ka uz Latvijas meža resursu tiek izdarīts nesamērīgi liels saimniecisks, ekonomisku interešu vadīts spiediens.  

Lai izprastu mežistrādes saistību ar meža biomasas izmantošanu enerģētikā, jāapzinās turpmāk minētie faktori. Galvenās ekonomiskās intereses, kas veicina mežizstrādi, ir primārās koksne¹⁴ ieguve, ko pamatā izmanto citiem mērķiem (kokrūpniecībai, apaļkoksnes eksportam), jo tam ir lielāks ekonomiskais ieguvums, nekā rodas no meža biomasas pārdošana enerģijai. Tādējādi enerģētikā Latvijā un citviet tiek izmantoti tie resursi, kas rodas kā mežistrādes un kokapstrādes blakusprodukti – atlikumi (zari, krūmi, skaidas u. tml.) un koksne, kas ir pārāk zemas kvalitātes, lai to varētu izmantot citiem mērķiem (ar izpuvušu vidu, pārāk tievi, līki, krituši koki u. tml.). Ir arī ātraudzīgo koku plantācijas ¹⁵ārpus meža zemēm, ko vienlaikus citiem izmantošanas veidiem izmanto arī kā energokoksnes avotu. Tomēr nevar noliegt, ka arī tad, ja meža biomasu enerģijai iegūst tikai kā blakusproduktu, tās ieguvei ir savs ekonomiskais pienesums, kas rada papildu interesi veikt mežistrādes aktivitātes, kuras atsevišķos gadījumos bez šī papildu ienesīguma, iespējams, nemaz neveiktu. Būtiski ir arī tas, ka nereti tieši šī mazkvalitatīvā koksne – koks ar dobu vidu, krituši koki, sausokņi un citi atmirušās koksnes veidi – ir ļoti nozīmīga bioloģiskajai daudzveidībai un labāk būtu atstājama mežā, nekā aizvākta kailcirtē līdz ar augstvērtīgo koksni. Igaunijas uzņēmums “Granuul Invest”, kam puse no ražotnēm atrodas Latvijā, atzinis, ka 40 % no granulām saražo no primārās, tostarp mazkvalitatīvās koksnes^{16 17}. Attiecībā uz plantāciju mežiem zināms, ka tos nereti ierīko barības vielām nabadzīgās lauksaimniecības zemēs. Tas, savukārt, rada tiešu kaitējumu esošajiem un nākotnes bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, samazinot šo vērtīgo biotopu stāvokli Latvijā. 

Puse no Latvijā iegūtajiem,enerģētikā izmantojamiem biomasas produktiem tiek eksportēti. No saražotājām granulām eksportē aptuveni 90 %¹⁸ (lielākoties uz ES rietumvalstīm, Dāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju)¹⁹. Ir pamatoti uzskatīt, ka ārvalstu pieprasījums pēc koksnes granulām vismaz daļēji ir veicinājis mežizstrādes pieaugumu Latvijā un Igaunijā, kas izriet no tā, ka ir novērojama korelācija starp notikušo mežistrādes intensificēšanos un starptautiskā pieprasījuma pieaugumu pēc meža biomasas produktiem enerģijai^{20 21}. Pirms sankciju noteikšanas pret Baltkrieviju un Krieviju nelielu daļu no vietēji patērētās šķeldas Latvijā importēja no šīm valstīm. Šobrīd to aizstāj Latvijā iegūti resursi²². 

Globālā situācija un situācija citās ES dalībvalstīs ar meža biomasas izmantošanu enerģētikā ir neilgtspējīga. Piemēram, Dānija, Nīderlande, Beļģija importē koksnes granulas lielos apmēros arī no valstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tālu – Brazīlija, Kanāda, ASV – un kurās vides, dabas aizsardzība tiek mazāk regulēta nekā ES. Nav retums arī gadījumi, kad aizsargājamās dabas teritorijās veic nelegālu mežistrādi tieši granulu ražošanai, ko ilustrē, piemēram, Rumānijā nelegāli iegūtas primārās koksnes iegūšana granulu eksportam uz Itāliju²³. Gandrīz visās Eiropas valstīs ir reģistrēts mežizstrādes pieaugums, kas tieši saistīts ar enerģijas vajadzībām²⁴. Kopējais ES bioenerģijas patēriņš laika periodā no 2005. līdz 2020. gadam palielinājies par 94 %²⁵. Tas rada lielāku spiedienu uz mežiem, ņemot vērā, ka vairāk nekā pusi no ES bioenerģijas iegūst no meža biomasas²⁶. 

2023. gada 20. novembrī stājās spēkā atjaunotā Atjaunīgās enerģijas direktīva jeb REDIII²⁷²⁸. Direktīvā ir ne tikai paaugstinātas atjaunīgās enerģijas īpatsvara ambīcijas, bet cita starpā ir arī ieviesti papildu ilgtspējas kritēriji bioenerģijai, arī meža biomasai, tomēr tie satur atrunas un izņēmumus, kas faktiski varēs kalpot tam, lai ilgtspējas prasības apietu. Turklāt diemžēl joprojām no primārās koksnes iegūto bioenerģiju var bez ierobežojumiem pieskaitīt pie atjaunīgās un netiek uzlikti ierobežojumi kailciršu praksei²⁹. Galvenie direktīvā jaunieviestie kritēriji: subsīdiju saņemšanas ierobežojumi noteiktiem meža biomasas apjomiem un veidiem; biomasas izmantojuma kaskādēšanas principa piemērošana³⁰, meža biomasas nepieskaitīšana pie atjaunīgajiem, ja tā iegūta senos mežos un citās īpašās ekosistēmās, prasība ZIZIMM nozares emisijām nepārsniegt piesaisti, lai meža biomasu konkrētā valstī pieskaitītu pie atjaunīgajiem resursiem³¹.  

No apskatītā izriet “Zaļās brīvības” pozīcija 

Attiecībā uz centralizēto siltumapgādi 

1. Meža biomasa enerģētikā, kas iegūta no primārās koksnes, izņemot to, kas nenovēršami rodas, iegūstot augstvērtīgo koksni (piemēram, zari), nav uzskatāma par atjaunīgu resursu, jo, pirmkārt, paies vairākas desmitgades vai pat simtgades, kamēr jauniestādītie koki spēs uzņemt un kompensēt šo oglekļa “parādu”, kas nav savienojams ar steidzamību mazināt klimata krīzi. Otrkārt, primārās koksnes izmantošana enerģētikā rada negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību^{32 33 34}. 

2. Meža biomasa Latvijas gadījumā ir zināmā mērā uzskatāma par pārejas degvielu, ejot prom no dabasgāzes izmantošanas situācijās, kad nav derīgu apkures alternatīvu vai arī no publisko investīciju viedokļa ir nelietderīgi uzreiz veikt pāreju uz pilnīgiem vai daļējiem bezizmešu risinājumiem. Par pāreju pamatā varētu uzskatīt esošās infrastruktūras (piemēram, šķeldu katlu māju vai koģenerācijas staciju) uzturēšanu, tostarp esošo sadedzināšanas iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu. 

3. Latvijai jātiecas uz meža biomasas lomas siltumapgādē pakāpenisku samazināšanu, atstājot to kā papildinošu resursu kombinācijā ar bezizmešu tehnoloģijām, piemēram, ar industriālo siltumsūkni vai saules kolektoru, šķeldai palīdzot paaugstināt ūdens temperatūru, kā arī ietverot dūmgāzu siltuma rekuperāciju, siltumenerģijas pārpalikumu izmantošanu no rūpniecības, notekūdeņiem, datu centriem u. c. procesiem, kuros rodas siltuma pārpalikums. Ilgtermiņā līdz 2050. gadam jātiecas uz pilnīgu sadedzināšanas procesu pārtraukšanu enerģijas ražošanā. 

4. Meža biomasas izmantošana enerģētikā Latvijā varētu tikt uzskatīta par ilgtspējīgu (līdz 2050. gadam), ja mainītos meža apsaimniekošanas politika – mežistrāde būtu tāda, kas ilgtermiņā nenodara postu bioloģiskajai daudzveidībai, t. i., dominējošā būtu izlases cirte un tiktu samazināta kailciršu koncentrācija, vairāk atstāti ekoloģiskie koki³⁵ un to grupas, enerģētikā izmantotu tikai sekundāro meža biomasu, bet ne primāro koksni (izņemot to, kas nenovēršami rodas, iegūstot augstvērtīgo koksni), tiktu ievēroti ainavekoloģiskie principi publisko mežu apsaimniekošanā, sekundārā meža biomasa netiktu iegūta Natura 2000 teritorijās vai ES nozīmes aizsargājamos biotopos, un ZIZIMM sektors būtu neto CO₂ piesaistītājs, nevis emisiju avots. Šie paši principi attiecas arī uz granulu vai šķeldas eksportu. 

5. Biomasa, kas nesasniedz iepriekšminētās ilgtspējas prasības, līdz 2035. gadam būtu jāiekļauj emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), lai palīdzētu aptvert biomasas sadedzināšanas ārējās izmaksas un stimulētu pāreju uz bezizmešu risinājumiem. 

6. Valsts atbalsts vai jebkāda cita veida publiskais finansējums meža biomasas izmantošanai enerģētikā ir akceptējams tikai tad, ja šķeldu paredzēts izmantot kombinācijā ar bezizmešu risinājumiem un energoefektivitātes pasākumiem. 

7. Īstermiņā prioritāri svarīgāk par tūlītēju pāreju no dabasgāzes uz meža biomasu ir uzlabot energoefektivitāti, renovējot ēkas un izmantojot citus enerģijas taupīšanas veidus. Ja nav iespējams uzreiz pāriet no dabasgāzes uz bezizmešu tehnoloģiju vai kombinēto bezizmešu un meža biomasas tehnoloģiju, tad dabasgāzes izmantošanu var paildzināt par dažiem gadiem, lai tad pāreju varētu veikt uzreiz uz bezizmešu vai kombinēto risinājumu, tā vietā, lai pārietu uz 100 % meža biomasas tehnoloģiju.  

8. Nav atbalstāma šķeldas un kūdras kopīga sadedzināšana siltumenerģijas ražošanai, jo kūdra ir neatjaunīgs resurss, kura sadedzināšana ne tikai rada SEG izmešus, ievērojamu gaisa piesārņojumu ar sēra savienojumiem, bet arī tās ieguve rada negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem (piemēram, mitrāju loma plūdu mazināšanā). 

9. Nav atbalstāma meža biomasas sadedzināšana tikai elektroenerģijas ražošanai, jo ir ilgtspējīgākas elektroenerģijas ražošanas alternatīvas. 

10. Enerģētiskās nabadzības mazināšana sabiedrībā jebkurā gadījumā ir ar visaugstāko prioritāti, respektīvi, valsts finansiāls atbalsts ārkārtas situācijās, lai iedzīvotājiem mazinātu būtiski pieaugušas siltumapgādes izmaksas, ir atbalstāms arī tad, ja apkurē izmanto meža biomasu (vai jebkuru citu energoresursu). Vienlaikus arī ir pieļaujama tūlītēja dabasgāzes tehnoloģijas nomaiņa uz šķeldas katlu, ja tas nepieciešams, lai mazinātu ekstremālas siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem, un ja nav iespējama pāreja uzreiz uz bezizmešu vai kombinētajiem risinājumiem.  

Attiecībā uz individuālo siltumapgādi 

11. Pilsētvidei raksturīgās, blīvi apdzīvotās vietās meža biomasas izmantošana individuālajā siltumapgādē (gan granulu, brikešu, gan malkas vai citā veidolā) nav ilgtspējīgs risinājums gaisa piesārņojuma dēļ, un valstij un pašvaldībām ir jāveicina un jāpalīdz iedzīvotājiem pieslēgties centralizētajai siltumapgādei vai pāriet uz bezizmešu apkures risinājumiem. Privātmāju teritorijās pilsētu ietvaros meža biomasa apkurē ir ilgtspējīga tikai kā sekundārais jeb rezerves/papildu apkures risinājums. 

12. Teritorijās ārpus blīvi apdzīvotām vietām meža biomasas izmantošana apkurē un ēdiena gatavošanā ir atbilstoša resursu pieejamības realitātei valstī un pilnīgi pieņemama.  

13. Arī individuālajā apkurē izmantotās koksnes granulas vai briketes būtu jāražo tikai no sekundārās meža biomasas vai primārās koksnes, kas rodas kā nenovēršams blakusprodukts, iegūstot augstvērtīgo koksni. 

14. Publiskais finansējums individuālajā apkurē izmantoto fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtu nomaiņai būtu jāsniedz tikai bezizmešu risinājumiem, vienlaikus palielinot šo programmu atbalsta intensitāti  mājsaimniecībām ar zemāku turības līmeni. 

15. Arī individuālajā siltumapgādē īstermiņā, ja nav iespējams uzreiz veikt pāreju uz bezizmešu risinājumiem, prioritāri svarīgāk par pāreju no dabasgāzes uz meža biomasu ir uzlabot energoefektivitāti, renovējot ēkas un izmantojot citus enerģijas taupīšanas veidus. Dabasgāzes izmantošanu var paildzināt par dažiem gadiem, lai tad pāreju varētu veikt uzreiz uz bezizmešu risinājumiem. 

 Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski ​pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju “Meža biomasa enerģētikā” sagatavoja Maksis Apinis.

Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par meža biomasu enerģētikā ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.

Foto: Unsplash

Atsauces

1. “Biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija. ↩︎
2. 2022. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem“. ↩︎
3. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam (2023. gadā atjaunotā plāna versija). ↩︎
4. Pētersone, K., Apinis, M., Brizga, J. 2023. Reģionālie klimata pārmaiņu rādītāji, biedrība “Zaļā brīvība”, Rīga. Pieejams:https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-12/Regionalie_klimata_parmainu_raditaji.pdf ↩︎
5.  Centrālā Statistikas Pārvalde. 2020. Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņa lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs (TJ). Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__energ_pat/EPM340.px/table/tableViewLayout1/ ↩︎
6. Centrālā Statistikas Pārvalde. 2022. Preses relīze. Mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš ir nedaudz krities. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/preses-relizes/11202-energoresursu-paterins-majsaimniecibas-2020 ↩︎
7.  Booth, M. S. 2022. Burning up the carbon sink: How the EU’s forest biomass policy undermines climate mitigation, and how it can be reformed, Partnership for Policy Integrity. Pieejams: https://forestdefenders.eu/wp-content/uploads/2022/11/PFPI-Burning-up-the-carbon-sink-Nov-7-2022.pdf ↩︎
8. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam (2023. gadā atjaunotā plāna versija). ↩︎
9. Tran, H., Juno, E., Arunachalam, S. 2023. Emissions of wood pelletization and bioenergy use in the United States, Renewable Energy, Vol. 219, Part 2. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0960148123014519?ssrnid=4312823&dgcid=SSRN_redirect_SD ↩︎
10.  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, 2023. Kopsavilkums par 
    2023.gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju, Rīga. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu  ↩︎
11.  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, 2023. Kopsavilkums par 
    2023.gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju, Rīga. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu  ↩︎
12. Pētersone, K., Apinis, M., Brizga, J. 2023. Reģionālie klimata pārmaiņu rādītāji, biedrība “Zaļā brīvība”, Rīga. Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-12/Regionalie_klimata_parmainu_raditaji.pdf  ↩︎
13.  Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”, 2023. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda. Pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/media/17202/download?attachment ↩︎
14.  Visa nocirsta vai citādi novākta un izvesta apaļkoksne. Tajā ietilpst visa koksne, kas iegūta no mežiem, t.sk. no mežiem un ārpus meža esošajiem kokiem. Tas ietver visu koksni, kas noņemta ar mizu vai bez tās, ieskaitot koksni, kas noņemta apaļā veidā vai sašķeltā, sadalītā kubveida formā vai citā veidā, piemēram, kā zari, saknes, celmi, un koksne, kas ir rupjas vai smailas formas. ↩︎
15. Plantāciju meži ir koki, kas ieaudzēti vai ieauguši zemēs ārpus meža, un līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai reģistrēti kā plantāciju meži. ↩︎
16. Inčukalna ražotnē tā ir pat puse. No Latvijā saražotajās granulām paliek vien niecīga daļa – individuālajai apkurei. Šim uzņēmuma pieder lielas mežu platības un turpina iepirkt jaunas platības. ↩︎
17. #33 Latvija granulu ražošanas lielvalsts: vai industrija kaitē klimatam, 2021. Latvijas Sabiedriskie Mediji.  Pieejams:https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/atvertie-faili/33-latvija-granulu-razosanas-lielvalsts-vai-industrija-kaite-kli.a139780/ ↩︎
18. Centrālā Statistikas pārvalde, 2023. Koksnes produktu ražošanas, eksporta un importa apjomi, 2017 – 2022. Pieejams:  
     https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/mezsaimnieciba/tabulas/mek010-koksnes-produktu-razosanas-eksporta-un-importa  ↩︎
19. Booth, M. S. 2022. Burning up the carbon sink: How the EU’s forest biomass policy undermines climate mitigation, and how it can be reformed, Partnership for Policy Integrity. Pieejams: https://forestdefenders.eu/wp-content/uploads/2022/11/PFPI-Burning-up-the-carbon-sink-Nov-7-2022.pdf ↩︎
20. Hidden Inside a Wood Pellet. Intensive logging impacts in Estonian and Latvian forests. 2020. Estonian Fund for Nature, Latvian Ornithological Society. Pieejams: https://the-fab.org/docs/2020-11-27-lob-elf-intensive-logging-impacts-in-estonian-and-latvian-forests-biomass-report-english.pdf ↩︎
21. ‘Carbon-neutrality is a fairy tale’: how the race for renewables is burning Europe’s forests, 2021. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2021/jan/14/carbon-neutrality-is-a-fairy-tale-how-the-race-for-renewables-is-burning-europes-forests ↩︎
22. Booth, M. S. 2022. Burning up the carbon sink: How the EU’s forest biomass policy undermines climate mitigation, and how it can be reformed, Partnership for Policy Integrity. Pieejams: https://forestdefenders.eu/wp-content/uploads/2022/11/PFPI-Burning-up-the-carbon-sink-Nov-7-2022.pdf ↩︎
23. Europe Is Sacrificing Its Ancient Forests for Energy, 2022. The New York Times. Pieejams: 
    https://www.nytimes.com/interactive/2022/09/07/world/europe/eu-logging-wood-pellets.html?unlocked_article_code=AAAAAAAAAAAAAAAACEIPuonUyYiZ_tU1Gw5CRWySB4B99Fre1L-Xn_sjgWX6IG-YVCxF1-lSDpXF_0DCaqtlaJ4s2DOXAcdMNLsiWOc0zvNaOwYlbTiUlaa-ucZPJTQp-8X0X2Uq0ojEVqw57zKtN2CwIb0umLD6tkPfbX3tWqbUzX0rc1p6oZE0JQ7-3ScOlKvHAfc1joclpYopDp9-RTkKYiSY7bK_W1glZoLwPlyL4RI2WupZRTjYgdeZjrsGew1VAl7CJ2httSd-sJgPfYNKY9usakIoa8H8gr4OC2x3L4_PBpA5R4Tck7oCoqfMlKPc4Y-hy43-Kqm5D9j8  ↩︎
24. Carbon-neutrality is a fairy tale’: how the race for renewables is burning Europe’s forests, 2021. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2021/jan/14/carbon-neutrality-is-a-fairy-tale-how-the-race-for-renewables-is-burning-europes-forests ↩︎
25. Banja, M., Sikkema, R., Jégard, M., Motola, V., & Dallemand, J.-F. 2019. Biomass for energy in the EU – The supportframework. Energy Policy, 131, 215–228. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.enpol.2019.04.038. Note, while existing datais used for the period 2005-2017, the change between 2017 and 2020 is based on estimations. ↩︎
26. Hidden Inside a Wood Pellet. Intensive logging impacts in Estonian and Latvian forests. 2020. Estonian Fund for Nature, Latvian Ornithological Society. Pieejams: https://the-fab.org/docs/2020-11-27-lob-elf-intensive-logging-impacts-in-estonian-and-latvian-forests-biomass-report-english.pdf ↩︎
27. Izmaiņas direktīvā bija nepieciešamas saistībā gan ar paaugstinātajiem emisiju samazināšanas mērķiem Fit for 55pakotnes ietvaros, gan arī Krievijas kara Ukrainā dēļ, kas radīja vēl lielāku steidzamību palielināt atjaunīgās enerģijas jaudas Eiropas Savienības dalībvalstīs, tā samazinot atkarību no Krievijas energoresursu importa. “Fit for 55” atsaucas uz Eiropas Savienības kopējo jeb neto nosprausto mērķi līdz 2030. gadam samazināt par 55% siltumnīcefekta gāzu emisijas visos sektoros. “Pakotnes” mērķis ir veikt nepieciešamās izmaiņas visos normatīvajos aktos, lai tie būtu saskaņā ar 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi. ↩︎
28. Direktīvas grozījumu izstrādes procesā bija diskusijas par to, vai no meža biomasas saražotā enerģija vispār turpmāk var tikt pieskaitīta pie atjaunīgās enerģijas. Eiropas Parlaments ierosināja noteikt striktus ierobežojumus, cik daudz no sadedzinātās meža biomasas var tikt pieskaitīta pie atjaunīgās enerģijas, kam pievienojās daudzas Eiropas NVO. Tomēr Eiropas Padome šo ierosinājumu noraidīja, kur loma bija arī Latvijai.  Tas Latvijai būtu graujoši attiecībā uz emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. ↩︎
29. Gentili, E. 2023. Biomass in the Renewable Energy Directive: all smoke and no fire? BirdLife Europe and Central Asia. Pieejams: 
      https://www.eubioenergy.com/2023/10/19/biomass-in-the-renewable-energy-directive-all-smoke-and-no-fire/  ↩︎
30. Nodrošinot sekojošu izmantošanas prioritāšu secību: a) koksnes materiālu produkti; b) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana; c) atkalizmantošana; d) reciklēšana; e) bioenerģija; f) likvidēšana.  ↩︎
31. Gentili, E. 2023. Biomass in the Renewable Energy Directive: all smoke and no fire? BirdLife Europe and Central Asia. Pieejams: 
      https://www.eubioenergy.com/2023/10/19/biomass-in-the-renewable-energy-directive-all-smoke-and-no-fire/  ↩︎
32. LETTER FROM SCIENTISTS TO THE EU PARLIAMENT REGARDING FOREST BIOMASS, 2018. Pieejams: https://www.pfpi.net/wp-content/uploads/2018/04/UPDATE-800-signatures_Scientist-Letter-on-EU-Forest-Biomass.pdf ↩︎
33. Pētījumā aplēsts, ka oglekļa parāda atmaksāšanās laiks svārstās no 74 līdz 110 gadiem kailcirtē nocirstajām lapkoku sugām (Sterman, J.D., Siegel, L., Rooney-Varga, J. R. 2018. Does replacing coal with wood lower CO2 emissions? Dynamic lifecycle analysis of wood bioenergy. Environ. Res. Lett. 13. Pieejams: https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1748-9326/aaa512/meta). ↩︎
34. ‘Carbon-neutrality is a fairy tale’: how the race for renewables is burning Europe’s forests, 2021. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2021/jan/14/carbon-neutrality-is-a-fairy-tale-how-the-race-for-renewables-is-burning-europes-forests ↩︎
35. Ekoloģiskie koki ir dzīvotspējīgi vecākie un lielākā izmēra koki, kas jāatstāj neskarti galvenajā un kopšanas cirtē. ↩︎