Kopsavilkums
Materiāli, no kā tiek ražotas atjaunīgās enerģijas un bezemisiju tehnoloģiju iekārtas, daudzviet netiek iegūti sociāli taisnīgā un videi labvēlīgā veidā. Lai to mainītu, ir jāpanāk uzlabojumi globālajās kritisko izejmateriālu piegāžu un vērtību ķēdēs. ES Kritiski svarīgo izejvielu akts paredz spert soļus pašnodrošinājuma, materiālu pārstrādes un aizvietošanas virzienā, bet tīro tehnoloģiju nozares sastopas ar šķēršļiem, kas atkarīgi no ģeopolitiskiem konfliktiem un izmaksu nenoteiktības. Kritisko svarīgo izejvielu problēmas uzliek plašākus pienākumus un iespējas uzņēmumiem un vides organizācijām attīstīt materiālu aizvietošanas, atgūšanas un pārstrādes jomas Eiropā, kā arī cīnīties par atbildīgām ieguves praksēm, taisnīgiem darba apstākļiem un vides tiesībām citos pasaules reģionos.
Ievads
Nākamajās desmitgadēs Eiropā ir jānotiek pārejai uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu un īpaši bezemisiju tehnoloģijām ne tikai elektroenerģijas, bet arī siltumapgādes un transporta jomās – lai mazinātu klimata krīzi ilgtermiņā. Elektrifikācijas īstenošanai ir nepieciešama jauna infrastruktūra, ko veido elektrotīkli, vēja turbīnas, saules paneļi, siltumsūkņi, baterijas, elektroauto un citi. Tā kā dažādu izejmateriālu pieejamībā pastāv ekonomiski un ekoloģiski ierobežojumi, ir nepieciešama to aizvietošana un starptautiski ilgtspējas standarti ieguves un apstrādes nozarēs1.
Bezemisiju tehnoloģiju ražošana un izmantošana ir arī industriālās politikas mērķis, kas saskaras ar globāliem izaicinājumiem, tostarp materiālu pieejamību un izmaksām. No vides perspektīvas būtiskākais ir mazināt negatīvās ietekmes materiālu, piemēram, litija, kobalta, retzemju metālu, ieguves un apstrādes posmos uz ekosistēmām un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, uzņēmumiem izmantojot darba spēku, liedzot pieeju nozīmīgiem dabas resursiem vai neatgriezeniski mainot vides stāvokli.
Fosilo energoresursu SEG emisijas arvien pieaug
Globālais SEG emisiju apjoms 2023. gadā sasniedza jaunu rekordu 57.1 GtCO2e, kas ir par 1.3% vairāk nekā 2022. gadā. Kopumā fosilo energoresursu izmantošana enerģētikas sektorā veidoja 68% no kopējā emisiju apjoma, turklāt lielākā ietekme bija elektroenerģijas ražošanai (26%) un transportam (15%)2.
2023. gada Klimata konferences COP28 galvenā apņemšanās bija trīskāršot atjaunīgās enerģijas jaudas līdz 2030.gadam3. Lai gan atjaunīgo energoresursu jaudas būtiski palielinās, divas trešdaļas no augušā pieprasījuma pēc enerģijas arī 2023. gadā nodrošināja jaunas fosilo energoresursu jaudas. Vadošie reģioni pēc pieaugošā enerģijas pieprasījuma ir Indija, Dienvidaustrumāzija, Vidējie Austrumi un Āfrika. Ķīnā rodas 30% no SEG emisiju apjoma, vienlaikus Ķīnā 2023. gadā tika uzstādīti 60% no jaunajām AER jaudām un notiek vērienīgākā energosektora pārveide4.
Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu akts
2024. gadā stājās spēkā ES Kritiski svarīgo izejvielu akts, kuram ir trīs galvenie mērķi: (1) palielināt un dažādos materiālu piegādes, (2) stiprināt apritīgumu un pārstrādi, (3) atbalstīt pētniecību un inovācijas, vai nodrošinātu kritisko izejvielu aizstāšanu5.
Kritiskās izejvielas tiek noteiktas pēc to ekonomiskās nozīmes ES stratēģiskajiem sektoriem, kas ietver arī tīrās tehnoloģijas, un piegādes ķēžu riskiem. Gatavojoties Kritiski svarīgo izejvielu akta pieņemšanai, ES pētniecības institūcijas izstrādāja dažādus novērtējumus un scenārijus, izveidoja kritisko izejvielu informācijas sistēmu6 un Eiropas Ģeoloģijas dienests ir veica kritisko izejvielu kartēšanu7.
Aktā ir iekļauts saraksts ar 34 izejvielām, no kurām 17 noteiktas kā stratēģiskas. Tā kā lielākā daļa izejvielu tiek piegādātas no citiem reģioniem, galvenā problēma ir ES industriālās ekosistēmas atkarība no atsevišķām valstīm, īpaši Ķīnas. Līdz ar to jaunais regulējums paredz, ka ES dalībvalstīm ir pašām jānodrošina lielāka pieprasījuma daļa, turklāt 10% no izejvielu kopapjoma jāiegūst pašiem un 25% no ikgadējā patēriņa ir jāsedz no pārstrādātiem materiāliem.
Pieejas vides problēmām
Jaunas AER infrastruktūras izveidošanai resursu patēriņš ir augstāks, taču kopējais materiālu nospiedums ir zemāks, jo enerģijas ražošanai iekārtas darbības laikā netiek sadedzināti fosilie energoresursi vai biomasa8. Lai gan mazināt materiālu ieguves apjomu bezemisiju tehnoloģijām nav iespējams, ir jānovērš ieguves un apstrādes procesu radītais vides kaitējums un jāpaaugstina nozares ilgtspējas un cilvēktiesību standarti.
Viena no pieejām ir balstīta pietiekamības (sufficiency) politikās, kas cenšas ierobežot pieprasījuma pieaugumu, piemēram, aicinot samazināt elektroauto bateriju izmēru un attīstot kolektīvā un nemotorizētā transporta jomas pilsētplānošanā9. Saistīta pieeja ir atklāt ekonomiskos faktorus, kas veicina materiālu patēriņu un nevienlīdzību ieguvumu un izmaksu sadalījumā10. Visaptverošākā ir atbildīgas ieguves (responsible sourcing) pieeja, kas piedāvā ceļa kartes atklātības un līdzdalības principu ieviešanai kritisko izejvielu vērtību ķēdēs ar īpašu fokusu uz mazāk ekonomiski attīstītu reģionu iedzīvotāju labklājību un tiesībām uz labvēlīgiem darba apstākļiem un ienākumiem11.
Apritīgums
Tā kā bezemisiju tehnoloģijas ir salīdzinoši jaunas, materiālu aprites ekonomika ir aizsākumā un to kavē izmaksu nenoteiktība. Ņemot vērā materiālu ieguves ierobežojumus, pārstrādes iespējas un pienākumi enerģētikas nozarē tiek atzīti arvien plašāk12. Nozarē nav iespējams izmantot pietiekami daudz reciklētu materiālu, jo iekārtu dzīvescikls ir salīdzinoši ilgs un pieprasījums pēc papildus resursiem ir pārāk augsts, tāpēc pirms aprites ekonomikas iedarbināšanas vēl arvien jāizmanto primāri iegūtas izejvielas.
Eiropas Vides aģentūras vērtējumā galvenie izaicinājumi materiālu atgūšanai un tālāk izmantošanai ietver sarežģītu loģistiku, dizainu, kurā nav ņemts vērā dzīvescikla noslēgums, kā arī bīstamu vielu klātbūtni. Līdzīgi kā citās ražošanas nozarēs risinājumiem jābalstās ekodizaina principos, dažādiem materiāliem noteiktos pārstrādes mērķos un paplašinātās ražotāju atbildības shēmās13. Paredzams, ka materiālu atkritumu apjoms šajā desmitgadē īpaši pieaugs saules tehnoloģijām – līdz pat 3000 %. Materiālu atgūšanas potenciāls ir augsts: 95 % saules fotoelementiem, 90 % vēja turbīnām, 100 % baterijām14.
Atziņas
- Fosilo energoresursu izmantošana veido vairāk nekā 2/3 no globālā SEG emisiju apjoma un klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešama to aizstāšana ar AER tehnoloģijām savienojumā ar energoefektivitātes un enerģijas pieprasījuma mazināšanas politikām.
- Saules un vēja enerģijas, kā arī elektromobilitātes tehnoloģiju attīstībai izšķirīga ir kritisko izejvielu pieejamība un izmaksas. Kopš 2024.gada ES Kritiski svarīgo izejvielu akts nosaka stratēģiskās rīcības piegādes ķēzu un ES autonomijas stiprināšanai, kā arī vides un sociālās ilgtspējas kritēriju piemērošanu. Līdz ar to reģionā pieaugs gan materiālu ieguve, gan tiks paplašinātas izstrādes un pārstrādes nozares.
- Gan materiālu ieguves un piegādes, gan bezemisiju tehnoloģiju ražošanas un pieprasījuma jomā globālais līderis ir Ķīna, tāpēc starptautiskajai sadarbībai un rīcībām negatīvo ietekmju mazināšanai ir jānotiek aiz ES robežām, ņemot vērā, ka iesaistītās puses nav pakļautas vienotam regulējumam.
- Materiālu ieguves rūpniecība, tostarp kritisko izejvielu ieguve, rada būtiskas negatīvas sekas vietējā mērogā, kā arī vides un darba tiesību pārkāpumus. Galvenais iemesls ir ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība dažādos pasaules reģionos, turklāt ar materiālu ieguvi saistītajām vides problēmām ne vienmēr ir pieejami tehnoloģiski risinājumi.
- Tā kā energopārejas un bezemisiju tehnoloģiju ražošanas un piegādes ķēdes ir pār-reģionālas, tās nav viegli izsekojamas. No tehnoloģiju gala lietotāju perspektīvas būtiski ir pārbaudīt ilgtspējas kritēriju piemērošanu arvien zemākos ķēdes posmos, kas ietver iekārtās sastopamo izejvielu ieguvi. Sociālās un vides atbilstības politikas salīdzinoši skaidrāk piemēro Eiropas vēja elektrostaciju ražotāji, bet tās īpaši jāstiprina arī bateriju un saules paneļu nozarēs.
- Vairākos ES reģionos, arī Igaunijā un Ziemeļvalstīs, ir sastopamas kritiski svarīgās izejvielas un ir potenciāls uzsākt to ieguvi. Projektu attīstība lielākoties nav iespējama bez zemes izmantošanas konfliktiem, tāpēc risinājumiem nepieciešamas gan tehnoloģiskas, gan sociālas inovācijas. ES dalībvalstīm ir jāspēj nodrošināt materiālu pietiekamība energopārejai atbilstoši augstiem vides standartiem, izmantojot vietējos resursus.
- Latvijā nav identificētas iekšzemes kritisko izejvielu atradnes un pagaidām nenotiek energopārejas materiālu un iekārtu ražošana. Pieaugot saules tehnoloģiju un bateriju iekārtu apjomam dzīves cikla noslēgumā, Latvijā ir perspektīva attīstīt bateriju un kritisko izejvielu pārstrādes uzņēmumus. Savukārt Latvijas vides un globālās attīstības organizācijām būtu jāpastiprina darbs pie atbildīgas ieguves un darba tiesību projektiem citos pasaules reģionos.
Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju sagatavoja Krista Pētersone.
Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par materiālu pietiekamību ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.
Attēls: Photo by Bruna Fiscuk on Unsplash
- https://www.irena.org/News/pressreleases/2024/Sep/Innovation-and-Sustainable-Mining-are-Key-to-Meeting-EV-Demand-for-Critical-Materials ↩︎
- https://www.unep.org/resources/emissions-gap-report-2024 ↩︎
- https://www.cop28.com/en/global-renewables-and-energy-efficiency-pledge ↩︎
- https://www.iea.org/reports/world-energy-outlook-2024/executive-summary ↩︎
- https://www.consilium.europa.eu/en/infographics/critical-raw-materials/ ↩︎
- https://rmis.jrc.ec.europa.eu/eu-critical-raw-materials ↩︎
- https://www.geologicalservice.eu/areas-of-expertise/raw-materials ↩︎
- https://www.iea.org/reports/the-role-of-critical-minerals-in-clean-energy-transitions/executive-summary ↩︎
- https://eeb.org/wp-content/uploads/2023/07/CRMA-Position-Paper-Final-3.pdf ↩︎
- https://negawatt.org/MINIMAL-plus-de-sobriete-pour-moins-d-extraction-miniere ↩︎
- https://re-sourcing.eu/ ↩︎
- https://www.iea.org/events/recycling-of-critical-minerals-weo-special-report ↩︎
- https://www.eea.europa.eu/publications/emerging-waste-streams-opportunities-and ↩︎
- Turpat ↩︎