Skip to content

Pozīcija: atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei

Kopsavilkums 

Biedrība “Zaļā brīvība” stingri iebilst pret atkritumu sadedzināšanu enerģijas ieguvei, tā vietā atbalstot aprites ekonomiku, kas balstās uz atkritumu apjoma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un kompostēšanu. Mēs uzsveram, ka sadedzināšana kaitē videi un veselībai, rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas un apdraud ES atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu. “Zaļā brīvība” iesaka koncentrēties uz resursu patēriņa samazināšanu, šķirošanas un pārstrādes uzlabošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu par ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu.  

Ievads  

Ņemot vērā pieaugošās bažas par atkritumu apsaimniekošanas praksi, “Zaļā brīvība” stingri iebilst pret atkritumu sadedzināšanu enerģijas ieguvei (reģenerāciju) kā  atkritumu apsaimniekošanas risinājumu. Šajā pozīcijas dokumentā aplūkoti dažādi aspekti, tostarp vides ilgtspējas, ietekmes uz veselību un resursu pārvaldību, atspoguļojot kaitīgo ietekmi, kas saistīta ar atkritumu sadedzināšanu. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un labās prakses piemērus, mēs atbalstām paradigmas maiņu uz aprites ekonomikā balstītu atkritumu apsaimniekošanas pieeju, kuras prioritāte ir atkritumu samazināšana, atkārtota izmantošana, pārstrāde un kompostēšana. 

“Zaļā brīvība” ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu aprites ekonomiku, atbalstot Eiropas Savienības (ES) izvirzītos ambiciozos atkritumu apsaimniekošanas un plastmasas pārstrādes mērķus. Līdz 2025. gadam mērķis ir pārstrādāt 55 % radīto atkritumu, bet līdz 2030. gadam – palielināt šo rādītāju līdz 60 %, vienlaikus nodrošinot, ka poligonos nonāk ne vairāk kā 10 % radīto sadzīves atkritumu1. Turklāt 2024. gada sākumā Eiropas Padome un Parlaments vienojās samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu vēl vairāk un izskaust nepārstrādājamu iepakojumu2, kas pašlaik Latvijā veido ap 13 % no kopējā iepakojuma apjoma3. Atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecība Latvijā var apdraudēt šo mērķu sasniegšanu.  

Mūsu pozīcijas pamatā ir vairāki pieņēmumi.  

Pirmkārt, mēs sagaidām, ka efektīvas aprites ekonomikas politikas īstenošana Latvijā samazinās radīto atkritumu apjomu, un prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju samazināsies līdz 373 kg. Turklāt, turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam4 un uzlabojoties atkritumu pārstrādei, samazināsies arī kopējais radīto atkritumu apjoms.  

Otrkārt, mēs uzskatām, ka Latvijā attīstīsies atkritumu pārstrādes nozare, 2025. gadā sasniedzot savu maksimālo jaudu, kas ļaus pārstrādāt 450 kt atkritumu gadā. Mēs arī paredzam, ka līdz 2035. gadam pakāpeniski uzlabosies atkritumu šķirošanas kvalitāte, kas ļaus labāk sagatavot nepārstrādājamus un degtspējīgus atkritumus (NAIK – no atkritumiem iegūtais kurināmais), kas ļaus nedaudz palielināt vietējo NAIK izmantošanu cementa ražošanā. 

Avots: Biedrības “Zaļā brīvība” aprēķini

2020. līdz 2022. gadā Latvijā gadā radās 200–240 kt nepārstrādājamu atkritumu, kas ir piemēroti enerģijas ieguvei. No tiem gadā saražo aptuveni 150 kt NAIK, no kuriem aptuveni 50 kt sadedzina uz vietas Latvijā. Lielākie patērētāji ir, piemēram, SCHWENK Brocēnos, kas sadedzina NAIK (~250 kt gadā), no kurām Latvijā saražots 21–26 kt NAIK. Latvijā darbojas arī citas koģenerācijas stacijas, kas enerģijas ražošanā izmanto NAIK, piemēram, VLK un “Ventspils siltums” (Talsu ielā 69, Ventspils) jaunā atkritumu reģenerācijas iekārta (8 MW siltums, 2 MW elektrība), kas uzbūvēta par ES līdzekļiem (no ES Kohēzijas fonda ir saņēmusi vairāk nekā 9 miljonus eiro (15 miljoni EUR kopā); 15,5 kt atkritumu gadā)5. Jelgavā “Gren” biomasas koģenerācijas stacijā atļauts dedzināt ne tikai atjaunīgos resursus (biomasu –  220 kt/gadā), bet arī NAIK (~20–30 kt/gadā) un citus neatjaunīgos resursus: kūdru (15 kt/gadā), dabasgāzi (1 100 tk.m3/gadā), dīzeļdegvielu (45 t/gadā).  

Virzība uz aprites ekonomiku 

“Zaļās brīvības” nostāja attiecībā uz atkritumu sadedzināšanu atspoguļo mūsu apņemšanos ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Atkritumu reģenerācija tiek uzskatīta par priekšpēdējo soli ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, kas ir labāka tikai par atkritumu apglabāšanu poligonos. Tomēr pārmērīga paļaušanās uz sadedzināšanu ir pretrunā ar aprites ekonomikas mērķiem, kas uzsver resursu plūsmu sašaurināšanu un palēnināšanu. Sadedzināšana samazina atkritumu apjomu, kas pieejams otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai, par ko liecina pieredze tādās valstīs un reģionos kā Japāna, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Madeira un Azoru salas, kur atkritumu sadedzināšanas apjoma palielināšanās korelē ar atkritumu pārstrādes rādītāju samazināšanos. Pētījumi rāda, ka pārstrādes apjoms samazinās, ja reģenerācijā nonāk vairāk nekā 30 % radīto atkritumu6. 

Ietekme uz vidi un iedzīvotāju veselību 

Atkritumu sadedzināšanai ir arī būtiska ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Reģenerācijas iekārtu emisijas var veicināt klimata pārmaiņas, augsnes un ūdens paskābināšanos, eitrofikāciju un apdraudēt cilvēku veselību6. Sadedzinot atkritumus, rodas ievērojams daudzums siltumnīcefekta gāzu: 382 kg CO2e/t atkritumu. Tas ir būtiski vairāk nekā citiem Latvijā izmantotajiem enerģijas ieguves avotiem. Zviedrijas piemērs, rāda ka pārstrāde ir efektīvāka par sadedzināšanu. No 2002. gada, kad Zviedrijā tika ieviests pirmais atkritumu apglabāšanas aizliegums, atkritumu apsaimniekošanas pasākumi deva neto ieguvumus (vairāk novērsto emisiju nekā tiešo emisiju). Galvenais iemesls šim samazinājumam ir pieaugošās novērstās emisijas, ko rada otrreizējā pārstrāde un mazākā mērā sadedzināšana (lai gan sadedzināšanas un otrreizējās pārstrādes īpatsvars sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ir gandrīz vienāds)7

Turklāt sadzīves atkritumu reģenerācija ir arī viens no nozīmīgākajiem dioksīnu un furānu avotiem8, kas rada nopietnu risku veselībai6. Sadedzinot, atkritumu apjoms samazinās tikai par 75 %, bet 25 % no atkritumu masas pārvēršas bīstamos pelnos, kas bez minētajām bīstamajām vielām satur arī augstu mikroplastmasas koncentrāciju9, kas vēl vairāk palielina vides piesārņojumu. 

Pētījumi liecina par saistību starp reģenerācijas iekārtu emisijām un nelabvēlīgiem veselības traucējumiem, piemēram, neoplāzijām, iedzimtām anomālijām, zīdaiņu nāvi un spontāno abortu10. Negatīvajām veselības ietekmēm īpaši ir pakļauti vietējie iedzīvotāji, kas kaitīgās vielas uzņem gan ieelpojot, gan patērējot sadedzināšanas iekārtu tuvumā audzētu pārtiku. Tiek apgalvots, ka jaunākās atkritumu sadedzināšanas tehnoloģijas rada mazākus vides veselības riskus. Taču pētnieki uzsver, ka tas ir tāpēc, ka nav pagājis pietiekami daudz laika, lai nelabvēlīgās ietekmes būtu iespējams identificēt. Tāpēc šādu iekārtu izveidē ir jāpielieto piesardzības princips.  

Ekonomiskie apsvērumi 

No ekonomiskā viedokļa atkritumu sadedzināšana ir viena no dārgākajām enerģijas ražošanas metodēm11. Ar atkritumu sadedzināšanu saistītās neto sociālās izmaksas tiek lēstas aptuveni 30 ASV $/t. Turklāt atkritumu reģenerācija neatbilst ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā12 noteiktajām valsts investīciju kategorijām, tādējādi uzsverot, ka tā neatbilst ES klimata un vides mērķiem. Atkritumu sadedzināšanas efektivitāte ir atkarīga no izmantotajām tehnoloģijām un enerģijas reģenerācijas efektivitātes. Taču augstākas kvalitātes iekārtas ir ļoti dārgas un var izrādīties ekonomiski neizdevīgas. Lai efektīvi dedzinātu atkritumus, vajadzīgs liels un paredzams atkritumu apjoms. 

Rīgā, kuras tuvumā pašlaik tiek plānotas jaunās atkritumu sadedzināšanas iekārtas, nav nepieciešamības pēc papildu siltumjaudas, jo jau pašreizējās iekārtas nespēj siltumtīklos nodot visu radīto siltumu13. Līdz ar to arī atkritumu dedzināšanas iekārtas radīto siltumu bieži nevarēs pārdot rīdziniekiem un tas tiks pazaudēts. Elektroenerģijas cenas stipri samazinās ar saules un vēja enerģijas ražošanas kapacitātes palielināšanos reģionā. Līdz ar to atkritumu dedzināšanas iekārtas enerģijas tirgum nepienes nekādu labumu, šis biznesa modelis ir ar lieliem trūkumiem. Tas nozīmē, ka nākotnē investori meklēs veidus, kā palielināt peļņu: samazinot drošības pasākumus vai meklējot veidus, kā nopelnīt uz atkritumu apsaimniekošanas rēķina (pārliekot izmaksas uz vietējiem atkritumu radītājiem vai importējot atkritumus no citām valstīm).  

Secinājumi 

Ņemot vērā šīs problēmas, “Zaļā brīvība” uzskata, ka jāpieliek vairāk pūles resursu patēriņa mazināšanā, atkārtotā izmantošanā un produktu labošanā, nepārstrādājamu materiālu izņemšanā no tirgus un pārstrādes stiprināšanā, ieguldot līdzekļus šķirošanas un pārstrādes iekārtu uzlabošanā. Mēs atbalstām politiku, kas samazina atkritumu rašanos, veicinot ilgtspējīga patēriņa un ražošanas praksi. Mēs mudinām ierobežot jaunu reģenerācijas iekārtu būvniecību, atkritumu reģenerācijas iekārtu izbūvē neieguldot publiskos līdzekļus un iekārtās radītos pelnus apliekot ar paaugstinātu dabas resursu nodokli, kā arī nodrošinot, ka ne vairāk kā 15 % atkritumu Latvijā novirza enerģijas reģenerācijas procesiem. Turklāt mēs mudinām attīstīt atjaunīgos enerģijas avotus un tehnoloģijas, kas nav atkarīgas no atkritumu sadedzināšanas. Būtiski ir arī palielināt sabiedrības informētību un izglītotību par otrreizējās pārstrādes nozīmi un atkritumu sadedzināšanas negatīvo ietekmi. 

“Zaļā brīvība” stingri iestājas par pāreju uz aprites ekonomiku, kurā priekšroka tiek dota dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei, nevis atkritumu sadedzināšanai. Koncentrējoties uz atkritumu rašanās samazināšanu, pārstrādes rādītāju uzlabošanu un atkritumu apsaimniekošanas prakses ietekmes uz vidi un veselību mazināšanu, mēs varam panākt ilgtspējīgāku nākotni Latvijas iedzīvotājiem.  

Daži vērtīgi resursi:  

Pozīcijas izstrādā mūsu biedrības eksperti, veidojot aktuālu skatījumu, kas balstīts zinātniski ​pierādītos faktos un ticamos literatūras avotos. Šādu pozīciju izstrāde ir aktuāla laikā, kad tiek izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, jo īpaši vides un atjaunīgās enerģijas jautājumos. Pozīciju “Atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei” sagatavoja Jānis Brizga.

Biedrības “Zaļā brīvība” pozīcija par atkritumu sadedzināšanu enerģijas ieguvei ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pozīcijas saturu atbild biedrība “Zaļā brīvība”.

Foto: Unsplash

Atsauces

  1. https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-20212028-gadam
    ↩︎
  2. https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2024/03/04/packaging-council-and-parliament-strike-a-deal-to-make-packaging-more-sustainable-and-reduce-packaging-waste-in-the-eu/
    ↩︎
  3. https://www.zalais.lv/aktuali/jaunumi/tresa-dala-latvijas-veikalos-pieejama-iepakojuma-nav-kvalitativi-parstradajams
    ↩︎
  4. https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00002/default/table?lang=en&category=t_proj
    ↩︎
  5. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.01.2024-ventspili-sogad-saks-dedzinat-poligona-parstradatos-atkritumus.a538132/
    ↩︎
  6. https://www.mdpi.com/2071-1050/15/4/3234
    ↩︎
  7. https://www.eea.europa.eu/publications/managing-municipal-solid-waste/sweden-municipal-waste-management
    ↩︎
  8. https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0956053X14005285
    ↩︎
  9. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0304389420314187?via%3Dihub
    ↩︎
  10. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/1753-6405.12939
    ↩︎
  11. https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC132067
    ↩︎
  12. https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/tools-and-standards/eu-taxonomy-sustainable-activities_en
    ↩︎
  13. https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/latvenergo-gaisa-izkupinajis-gandriz-180-tukstosus-megavatu-energijas-ko-vareja-izmantot-apkurei/?utm_source=copy_link&utm_medium=social&utm_campaign=share_buttons
    ↩︎

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *